Palielinātas aizdegunes mandeles. Vai operēt?

Palielinātas aizdegunes mandeles ir viena no tipiskām slimībām bērniem līdz skolas vecumam. Vai tiešām regulāru deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisumu gadījumā tās jāoperē, žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Kristaps Dambergs.

FOTO: Shutterstock.com

Interesanti, ka slimnīcās bērniem pēc adenoīdu operācijas piedāvā speciālo saldējumu, kas izstrādāts tieši šādām vajadzībām.

Aizdegunes mandeles jeb adenoīdi atrodas rīkles mugurējā augšējā sienā. Parasti tie lielāki ir bērniem līdz 7, vēlākais 10 gadu vecumam. Pēc tam adenoīdi pakāpeniski samazinās un līdz vēlajiem pusaudžu gadiem parasti praktiski izzūd. Ir cilvēki, kuriem aizdegunes mandeles saglabājas līdz pat pieaugušo vecumam. Un reizēm tās izraisa problēmas, radot nepieciešamību arī vēlākā vecumā tās likvidēt, izmantojot ķirurģisku iejaukšanos. 

Kāpēc nepieciešamas aizdegunes mandeles?
Cilvēka mutē ir vesels mandeļu kopums (limfoīdo orgānu sistēma), kas veic vienu noteiktu funkciju – nodrošina imunitātes izveidošanos pret vīrusu slimībām. Kā tas notiek? Vīruss no ārpasaules iet caur degunu vai muti, tad kādas no mandelēm to noķer un izstrādā antigēnu. Citiem vārdiem sakot, rada organismā imunitāti pret konkrēto vīrusu. Nākamajā reizē cilvēks vai nu ar šo vīrusu nesaslimst, vai arī saslimst daudz vieglākā formā, jo organisms jau zina, kā ar to tikt galā. Bērniem, kuriem aizdegunes mandeles funkcionē ļoti aktīvi, biežāk ir iesnas un ikviena slimošana prasa ilgāku laiku. Tomēr tas nenozīmē, ka nākotnē šie bērni būs veselīgāki, tāpat tas nenozīmē, ka šiem bērniem ilgtermiņā izveidosies labāka imunitāte pret dažādiem vīrusiem. Tā vienkārši ir cilvēka individuālā īpatnība – mandeles reaģē pārmērīgi un kaut kādā brīdī gluži pretēji – sāk radīt kaitējumu. Ja tā notiek, kā viena no taktikām var tikt apsvērta mandeļu izņemšana. 

Lielākoties operācijas dienā bērni nāk uz dienas stacionāru, un tas nozīmē, ka tajā pašā dienā pēc ķirurģiskās manipulācijas parasti var doties mājās.

Kas izraisa sūdzības bērna vecumā? 
Bērnam sūdzības parasti rodas, ja regulāru deguna dobuma vai rīkles iekaisumu dēļ mandeles tik stipri palielinās, ka aizpilda visu aizdeguni vai tās daļu un nosprosto deguna ejas, arī dzirdes kanālu, kas savieno rīkli ar bungdobumu. Līdz ar to adenoīdi var būt deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisumu cēlonis, kā arī izraisīt bērna organismā vispārējas anatomiskas un funkcionālas pārmaiņas. 

Pazīmes, kas var liecināt par palielinātām aizdegunes mandelēm:
grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu; 
regulāras vīrusu infekcijas, kas izraisa iesnas;
regulāri vidusauss iekaisumi;
mute praktiski vienmēr ir pavērta; 
seja bāla, bez izteiksmes; 
acis platas, nedaudz izvalbītas; 
cieto aukslēju kupols augsts un šaurs; 
veidojas nepareizs sakodiens;
balss ar deguna pieskaņu (rinolālija); 
var pavājināties dzirde;
bērns naktī guļ nemierīgi, ar atvērtu muti, krāc;
miega apnoja (vērojamas elpas apstāšanās epizodes).

Ilgstošie elpošanas traucējumi izraisa pārmaiņas asins un smadzeņu šķidruma cirkulācijā. Tas savukārt var nelabvēlīgi ietekmēt garīgo attīstību – pasliktinās bērna spēja mācīties, pavājinās atmiņa. Bieži vien bērniem ar adenoīdiem ir neirozes – pamošanās naktī ar baiļu sajūtu, urīna nesaturēšana naktī, klepus lēkmes u. c. Pēc operācijas bērniem var būt nepieciešami elpošanas vingrinājumi, lai iemācītos elpot caur degunu. 

ZINĀŠANAI 
Kādas mandeles atrodas cilvēka kaklā?
Mēles mandele atrodas mēles saknes augšējā virsmā; 
aukslēju mandeles – žāvas sānos starp abiem aukslēju lokiem; 
dzirdes kanāla mandeles – rīkles sānsienās pie dzirdes kanāla atveres;
rīkles (aizdegunes) mandele – starp rīkles augšējo un mugurējo sienu. 

Operēt vai atstāt?
Lēmuma pieņemšana par vai pret aizdegunes mandeļu izņemšanu nekad nav ātra un vienkārša. Ja pacients saskaras ar elpceļu veselības problēmām, viņš dodas pie speciālista, kurš veic rūpīgu izmeklēšanu. LOR speciālists vienmēr ņems vērā bērna tā brīža sadzīvisko situāciju – ja bērns, piemēram, tikko uzsācis bērnudārza gaitas, visticamāk, slimošana būs. Šādā situācijā speciālists mēģina brīdi nogaidīt un pavērot, vai bērns spēs pielāgoties pārmaiņām dzīvē. Ja bērns pielāgojas un nākamajā bērnudārza gadā slimošana ir divas vai pat trīs reizes samazinājusies, visticamāk, operāciju nevajadzēs. 
Izvērtēšanas procesā vecākiem tiek uzdoti kontroljautājumi, uz kuriem atbildes palīdz izvērtēt bērna veselības stāvokli. “Aizdegunes mandeļu stāvokli nav viegli izvērtēt, jo tās atrodas tādā vietā, kur bez īpašu instrumentu izmantošanas nav ieraugāmas. Lai tās ieraudzītu pirms operācijas, apskati var veikt ar endoskopu. Tāpat izmanto spogulīšus, kociņus mēles nospiešanai. Speciālisti dara visu, lai tiešām mandeles ieraudzītu pirms operācijas, kaut arī ne vienmēr tas izdodas. Un tas ir normāli, tāpēc speciālisti izmanto arī anamnēzes datus, ko ievāc sarunā ar vecākiem,” skaidro ārsts Dambergs.

Pirms operēšanas – izslēgt citas kaites
Nereti pie LOR speciālistiem izvērtēšanai tiek nosūtīti pulmonologu pacienti. Tātad bērni, kuriem ir astma, hroniska un ilgstoša aizdegunes tecēšana, kad gļotas tek uz bronhiem, kā rezultātā veidojas pastiprinājumi – slimības uzliesmojumi un astmas lēkmes biežāk, nekā būtu jābūt. Tāpat tiek izvērtēti arī alerģiju riski, jo bērniem mēdz būt alerģija, kas veicina deguna gliemežnīcu palielināšanos, bet aizdegunes mandeles patiesībā ir normālas. Kad uzsāk alerģijas terapiju, elpošana ir apmierinoša un ķirurģiskā iejaukšanās nav nepieciešama. 
Reizēm sajūtu, ka jāoperē adenoīdi, rada kuņģa atvilnis. Kuņģa skābe ceļo no barības vada uz kaklu, apdedzina gļotādu kaklā, aizdegunē. Ir pierādīts, ka kuņģa skābe no rīkles puses var tikt pat ausīs. Un tas var veicināt aizdegunes mandeļu palielināšanos. Tiekot galā ar atvilni (uzlabojot diētu), mandeļu stāvoklis uzlabojas. 

Kā notiek operācija?
Pirms operācijas bērns dodas uz konsultāciju pie anesteziologa, kurš apskata bērnu, izvērtē anestēzijas riskus, izrunājas ar vecākiem. Divas nedēļas pirms operācijas bērnam jāveic asins analīzes.
Lielākoties operācijas dienā bērni nāk uz dienas stacionāru, tas nozīmē, ka tajā pašā dienā pēc ķirurģiskās manipulācijas parasti var doties mājās. Agrākos laikos tā nebija, taču mūsdienās obligāta prasība operāciju veikt vispārējā anestēzijā. Kopumā procedūra, kurā ietilpst anestēzijas ievadīšana, aizmigšana, pati operācija un pamošanās, ilgst līdz pusotrai stundai. Vēl pēc pāris stundām bērns var apēst speciālo saldējumu un doties mājās. 

Reklāma
Reklāma


INTERESANTI 
Slimnīcās bērniem pēc adenoīdu operācijas piedāvā speciālo saldējumu, kas izstrādāts tieši šādām vajadzībām. Saldējums paredzēts mazajiem pacientiem, kuriem pēc operācijas grūtības padzerties, kā arī piemērots bērniem, kuri nedrīkst lietot piena produktus. Saldējums gatavots no dabīgām sulām, nesatur cukuru. 

Bērniem, kuriem aizdegunes mandeles funkcionē ļoti aktīvi, biežāk ir iesnas un ikviena slimošana prasa ilgāku laiku.

Pēcoperācijas periods
Pēc operācijas raksturīga parādība ir nelaba dūša, vemšana, jo rīkle ir sakairināta. Parasti tiek noteikts mājas režīms vienu līdz divas nedēļas, ieteikta vieglāka diēta, ierobežotas fiziskās aktivitātes. Divas nedēļas neiesaka iet karstā vannā, karstā dušā, pirtī. Kontrole pie speciālista nepieciešama pēc mēneša. Aptuveni 90 % gadījumu operācija sniedz gaidīto rezultātu, bet līdz 10 % gadījumu saglabājas kādas no sūdzībām, un tad jāvērtē, kas ir pie vainas – alerģijas, iedzimtas patoloģijas vai kāds cits iemesls. 

adenoidi

MĪTS VAI PATIESĪBA? 
Vecāki reizēm vaicā, vai tā ir tiesa, ka izņemtās aizdegunes mandeles pēc laika var ataugt. “Var, tomēr tie ir ļoti, ļoti reti gadījumi. Līdz ar to šo minēt kā argumentu operācijas neveikšanai nav pamata. Ataugšanas risks lielāks ir bērniem līdz divu gadu vecumam (iespējamība 3–5 % gadījumu), bet šajā vecumā adenoīdu izņemšanu veic tikai pie ļoti izteiktām indikācijas, piemēram, smagas miega apnojas. Trīs līdz piecu gadu vecumam mandeļu ataugšanas gadījumu skaits ir zem procenta,” tā Kristaps Dambergs.
Ir situācijas, kad pēc adenoīdu operācijas bērnam turpinās elpošanas grūtības un ir arī citas sūdzības. Tomēr tas nenozīmē, ka izoperētās aizdegunes mandeles būtu ataugušas. Ja bērnam ir bijusi nosliece arī uz palielinātām aukslēju mandelēm, pastāv iespēja, ka tās kļuvušas vēl lielākas – organisms mēģinājis kompensēt zaudētās aizdegunes mandeles. Tādās reizēs var palīdzēt aukslēju mandeļu samazināšana. Tas notiek pavisam vienkārši – nogriežot gabalu no aukslēju mandelēm: līdz ar to tās ir mazākas, bet joprojām spējīgas veikt savu funkciju. 

Vai bērnu ar aizdegunes mandeļu problēmām paliek vairāk?
Statistiski bērnu skaits, kam ir problēmas ar palielinātām aizdegunes mandelēm, nemainās, bet operāciju ir mazāk. “Ja vecāka gada gājuma kolēģi stāsta, ka agrāk operējuši daudz biežāk, tad tagad izvērtēšana notiek daudz smalkāk, piemeklējot citus ārstēšanas paņēmienus. Nereti izdodas izvairīties no operācijas līdz pusaudžu vecumam, kad problēma mazinās pati no sevis,” skaidro speciālists. [1; 2]


VAI ZINĀJI? 
Apendikss jeb aklā zarna ir viens no imunoloģiskajiem orgāniem, kas piedalās cīņā ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā. Šā iemesla dēļ to pat mēdz dēvēt par vēdera mandeli.  


 

Izmantotā literatūra:
1. The Effect of Adenoid Hypertrophy on Maxillofacial Development: An Oobjective Photographic Analysis.
2. Bacteriology of Symptomatic Adenoids in Children