Infekcija, kas cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām var beigties letāli. Kardiologs skaidro, kā valsts var palīdzēt to novērst

Latvijas Kardiologu biedrība ar vairākām citām ārstu organizācijām, lai efektivizētu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, prasa valdībai steidzami nodrošināt konjugētās pneimokoku vakcīnas (PCV) pieejamību visneaizsargātākajām grupām, kurām vakcinācija būtu veicama prioritāri, tostarp pirms specifiskas vai imūnsupresējošas terapijas uzsākšanas: imūnsupresijas pacientiem (tostarp personām ar transplantētiem orgāniem, onkoloģijas pacientiem, HIV infekcijas pacientiem), augsta riska pacientiem ar kardiovaskulāru slimību, augsta riska plaušu slimību pacientiem un reto slimību pacientiem. 

Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām pneimokoku infekcijas izraisītā slodze organismam var veicināt smagas komplikācijas, sākot no sirds ritma traucējumiem un sirds mazspējas līdz pat miokarda infarktam un insultam, ieskaitot arī letālu iznākumu. Kardiologs Gustavs Latkovskis skaidro, kāpēc sirds slimību pacienti ir īpaši jutīga riska grupa un kāda nozīme ir savlaicīgai profilaksei.

Kāpēc pacienti ar sirds un asinsvadu slimībām tiek uzskatīti par vienu no augstākā riska grupām pneimokoku infekcijas gadījumā?

– Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām jebkura infekcija var noritēt ar augstāku komplikāciju risku, bet īpaši bīstamas ir elpceļu infekcijas – gripa, Covid-19 un arī pneimokoku infekcija. Ja cilvēkam jau ir kardiovaskulāra slimība, infekcija rada papildu slodzi organismam un sirdij. Palielinās nepieciešamība pēc skābekļa, pieaug slodze sirds muskulim, taču šādu situāciju kompensēšanas iespējas pacientiem ar sirds slimībām bieži vien ir samazinātas. To var salīdzināt ar paaugstinātu fizisku slodzi – infekcijas laikā organisms atrodas stresa situācijā, kas veselam cilvēkam parasti nerada būtiskas problēmas, bet pacientam ar nozīmīgu sirds slimību var kļūt par nopietnu pārbaudījumu. Tāpēc šiem pacientiem ir lielāks risks smagākai slimības gaitai, ilgākai ārstēšanai slimnīcā un dažādām komplikācijām. Tās var būt gan sirds un asinsvadu komplikācijas, piemēram, miokarda infarkts vai insults, gan arī ilgstošas sekas – invaliditāte vai pat nāves risks. Svarīgi arī atcerēties, ka pacientu ar sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti daudz. Tāpēc viņi veido būtisku daļu no tiem pacientiem, kuriem infekciju gadījumā attīstās smagas komplikācijas. 

Kādā ceļā tieši pneimokoku infekcija apdraud cilvēku ar slimu sirdi?

– Vispirms jāprecizē, ka ne visas sirds un asinsvadu slimības automātiski nozīmē īpaši augstu risku. Piemēram, cilvēkam ar tikai paaugstinātu asinsspiedienu risks var nebūt tik izteikts kā pacientam ar nopietnu sirds slimību. Tomēr pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, piemēram, sirds mazspēju, pārciestu miokarda infarktu, būtiskām vārstuļu slimībām, kardiomiopātijām vai noteiktām aritmijām infekcija var radīt nopietnas sekas. Pneimokoku infekcija sirdi var ietekmēt vairākos veidos. Viens no mehānismiem saistīts ar aterosklerozi – procesu, kura laikā asinsvadu sieniņās uzkrājas holesterīns un veidojas aterosklerotiskās plātnītes. Tas ir hronisks iekaisuma process, kas gadiem ilgi var noritēt bez simptomiem. Akūta elpceļu infekcija var pastiprināt šo iekaisumu. Rezultātā aterosklerotiskā plātnīte var kļūt nestabila, ieplīst, un tās vietā var veidoties trombs. Tas savukārt var izraisīt miokarda infarktu. Otrs mehānisms saistīts ar situāciju, kad cilvēkam jau ir, iespējams, neatklāts asinsvadu sašaurinājums. Infekcijas laikā, īpaši pie augstas temperatūras – 38, 39 vai pat 40 grādiem –, sirds muskulim nepieciešams vairāk skābekļa. Ja asinsvadi šo papildu vajadzību nespēj nodrošināt, var attīstīties miokarda infarkts arī bez pilnīgas artērijas nosprostošanās.

Infekcija var veicināt arī trombu veidošanos, lai gan pneimokoku infekcijai tas nav pats raksturīgākais mehānisms. Problēmu vēl vairāk sarežģī tas, ka infekcijas simptomi var maskēt sirds problēmas. Drudzis, elpas trūkums un diskomforts krūtīs bieži tiek uztverti kā pneimonijas izpausmes, tādēļ sirds komplikācijas var netikt pamanītas uzreiz. Mūsu praksē Stradiņa slimnīcā redzam pacientus, kuri sākotnēji tiek stacionēti ar pneimoniju, bet pēc tam viņiem attīstās miokarda infarkts. Šādos gadījumos pacients tiek pārvests uz kardioloģijas nodaļu turpmākai ārstēšanai. Pneimonijas un miokarda infarkta kombinācija ir ļoti nelabvēlīga, jo būtiski palielina risku, ka slimības iznākums var būt smags.

Ko vēl var izraisīt pneimokoku infekcija un vai pneimonija “tautas valodā” ir tas pats, ko ierasts dēvēt par plaušu karsoni?

– Jā, pneimonija ir tas pats, ko ikdienā bieži sauc par plaušu karsoni. Terminu “pneimonija” mēs lietojam profesionālajā vidē, bet sabiedrībā šī slimība tradicionāli pazīstama kā plaušu karsonis. Elpceļu infekcijas var izraisīt arī sirds muskuļa iekaisumu jeb miokardītu. Ja iekaist sirds muskulis, tas var vairs nespēt pietiekami efektīvi sarauties, un pacientam var attīstīties sirds mazspēja. Iespējams arī sirds somiņas iekaisums jeb perikardīts, kas pacientam var radīt nopietnas problēmas. Mēs praksē esam redzējuši arī ļoti smagus gadījumus. Piemēram, pirms kāda laika bija pacients ar pneimokoku infekciju, kuram sirds darbība bija tik ļoti traucēta, ka viņa dzīvība atradās kritiskās briesmās. Šādos gadījumos ārstēšana ir ārkārtīgi sarežģīta.

Infekcija var provocēt arī dažādus sirds ritma traucējumus jeb aritmijas, un atsevišķos gadījumos tās var būt potenciāli bīstamas. Pneimokoku infekcijas ietekme uz sirdi nav saistīta tikai ar vienu mehānismu – pastāv vairāki ceļi, kā infekcija var izraisīt vai pasliktināt sirds un asinsvadu problēmas.

Saistībā ar Kardiologu biedrības vēstuli valdībai par šo nepieciešamību lūdzu izskaidrojiet parastam lasītājam par šo: “apjomīgi metaanalīzes dati par 716 108 personām pierāda, ka pneimokoku vakcīna tiešā veidā samazina sirds asinsvadu notikumu risku, miokarda infarkta risku un jebkura iemesla mirstības risku”... 

– Medicīnā ļoti svarīgs princips ir primārā profilakse – nepieļaut, lai slimība vispār attīstītos, nevis tikai cīnīties ar sekām pēc tam, kad problēma jau radusies. Arī no valstisko interešu viedokļa vakcinācija ir ļoti nozīmīgs profilakses instruments. Ja mēs varam samazināt risku saslimt ar smagu infekciju un izvairīties no komplikācijām, ieguvums ir gan pašam pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Pneimokoku infekcijas gadījumā tas ir īpaši būtiski pacientiem ar paaugstinātu komplikāciju risku – cilvēkiem ar nozīmīgām sirds un asinsvadu slimībām, jo infekcijas sekas viņiem var būt daudz smagākas.

Vēstulē arī minēts, ka investīcijas vakcinēšanā pret pneimokokiem sniedz pat 33 reižu lielu atdevi sabiedrībai un valsts budžetam. Kā tas praktiski izpaužas?

– Metaanalīzē apkopoti dažādu valstu un pētījumu dati, kas liecina, ka vakcinācija pret pneimokoku ne tikai samazina smagu saslimšanu risku, bet arī rada ļoti augstu sociālekonomisko ieguvumu. Atkarībā no valsts un veselības aprūpes sistēmas tas var sasniegt pat 33 reižu atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tas nenozīmē, ka katrā valstī ieguvums būs tieši 33 reizes lielāks, taču galvenā doma ir skaidra – līdzekļi, kas ieguldīti vakcinācijā, vēlāk daudzkārt atmaksājas. Pirmkārt, samazinās hospitalizāciju skaits. Slimnīcā pavadītās dienas ir dārgas, tādēļ jebkurš pacients, kurš līdz slimnīcai nenonāk, nozīmē ietaupītus valsts līdzekļus. Otrkārt, ja attīstās sirds un asinsvadu komplikācijas, ārstēšana bieži vien ilgst nevis dažas dienas, bet nedēļu vai pat divas. Treškārt, cilvēki retāk un īsāku laiku atrodas darba nespējā, ātrāk atgriežas darbā un saglabā darba spējas. Ja infekcija izraisa insultu vai miokarda infarktu, bieži nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, kas arī prasa ievērojamus resursus. Savukārt smagākajos gadījumos cilvēkam var iestāties invaliditāte. Tas nozīmē ne tikai ilgstošus valsts izdevumus sociālajai aprūpei, bet arī zaudētas darbspējas un mazāku ekonomisko pienesumu sabiedrībai. Un tas vēl nerunājot par pašu būtiskāko – cilvēku ciešanām un dzīvībām, kuru vērtību naudā nav iespējams izmērīt. Tieši tāpēc, vērtējot visus šos faktorus kopumā, vakcinācija tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem profilakses pasākumiem.

Ko jūs ieteiktu pacientiem riska grupās? Vai būtu vērts vakcināciju apsvērt arī par saviem līdzekļiem, ja valsts to vēl neapmaksā?

– Šī nav vienīgā situācija medicīnā, kad ārstam pacientam jāizskaidro kāds veselībai nozīmīgs pasākums, kuru valsts vēl pilnībā neapmaksā. Tāpēc pacientam kopā ar ārstu ir jāizvērtē ieguvumi un iespējas. Ja cilvēks pieder riska grupai, vakcināciju pret pneimokoku noteikti būtu vērts apsvērt arī tad, ja pagaidām tā jāapmaksā pašam. Svarīgi saprast, kam šī rekomendācija ir īpaši aktuāla. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu rekomendācijas paredz vakcināciju pret pneimokoku visiem cilvēkiem no 50 gadu vecuma. Savukārt cilvēkiem ar nozīmīgām sirds un asinsvadu slimībām to iesaka jau daudz jaunākā vecumā. Ja pacientam ir nopietna strukturāla sirds slimība, piemēram, kardiomiopātija, sirds mazspēja vai cita būtiska sirds patoloģija, šo jautājumu vajadzētu pārrunāt ar savu kardiologu vai ģimenes ārstu neatkarīgi no vecuma. Savukārt cilvēkiem bez nopietnas sirds slimības par vakcināciju noteikti būtu jādomā, sasniedzot 50 gadu vecumu, īpaši, ja pastāv citi riska faktori. Tie var būt smēķēšana, paaugstināts un neārstēts holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens, izteikta aptaukošanās, novājināta imūnsistēma, hroniskas plaušu slimības, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kā arī smaga hroniska nieru slimība.

Manuprāt, no 65 gadu vecuma vakcinācijai pret pneimokoku jau vajadzētu kļūt par standarta profilakses pasākumu.

Vai praksē kā kardiologs redzat atšķirību starp pacientiem, kuri ir vakcinējušies pret pneimokoku, un tiem, kuri nav?

– Latvijā cilvēku, kuri vakcinējas pret pneimokoku, joprojām nav tik daudz, lai mēs savā ikdienas praksē varētu izdarīt plašus secinājumus, salīdzinot šīs divas pacientu grupas. Tomēr kopumā jāatceras, ka dažādu vakcīnu mērķis var būt atšķirīgs. Ir infekcijas, piemēram, difterija, kur vakcinācijas galvenais mērķis ir nepieļaut saslimšanu. Savukārt attiecībā uz elpceļu infekcijām mērķis ir samazināt smagas slimības gaitas un komplikāciju risku. Tātad vakcīna ne vienmēr nozīmē absolūtu aizsardzību pret inficēšanos, bet tā var būtiski mainīt slimības norisi.