Kardiologs Andrejs Ērglis: Ikdienas izvēles – ceļš uz sirds veselību

Džina Briška

“Par Veselību”, APRĪLIS/MAIJS

Cilvēki bieži saka: “Man sāp sirds.” Vai sirds vispār var sāpēt?

– Jā, sirsniņa var sāpēt, un sāpes galvenokārt rodas, ja sirdij nepietiek skābekļa. Sirds tiek apasiņota ar koronārajām artērijām (sirds vainaga artērijām). Ja šie asinsvadi ir bloķēti, sašaurināti vai traucēti, sirds muskuļi nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa, īpaši fiziskas slodzes laikā. Tomēr tipiskas sirds sāpes parasti nav asas vai durstošas. Tās vairāk atgādina žņaugšanas sajūtu aiz krūšu kaula. Sāpes var izstaroties uz žokli, uz kreiso roku, lāpstiņu, retos gadījumos arī uz abu roku plaukstu locītavām. Īpaši uzmanīgām jābūt sievietēm, jo, kā zināms, sievietes var paciest sāpes ilgāk un atpazīt simptomus ir grūtāk. Sievietēm sirds problēmas var izpausties arī netipiski, piemēram, kā slikta dūša, nepamatots nogurums vai nespēks. 

Ja cilvēkam parādās šādas sāpes, cik tas ir bīstami? Kad jāzvana neatliekamajai palīdzībai?

– Te vienmēr jāskatās konteksts. Cilvēks pats sevi parasti diezgan labi pazīst. Ja tās ir īstas sirds sāpes, organisms bieži pasaka priekšā: tās nāk kopā ar trauksmi, bailēm, sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā. To nevajag ignorēt. Ja runājam par infarktu, tad aina parasti ir diezgan raksturīga. Tās ir stipras, spiedošas vai plēsošas sāpes, kas nepāriet. Cilvēkam bieži ir grūti precīzi norādīt, kur tieši sāp, diskomforts bieži ir plašā apvidū pa visu krūšu kurvi. Un šīs sāpes nepazūd, pat ja cilvēks apsēžas vai apguļas. Bieži ir arī svīšana, elpas trūkums, vājums, trauksme, tam var sekot reibonis un pat samaņas zudums. Tādā situācijā nav jādomā – nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. 

Bet ja sāpes parādās, piemēram, pie slodzes un pēc tam pāriet?

– Tad jau ir cits scenārijs. Ja sāpes rodas pie fiziskas slodzes un pāriet miera stāvoklī, tas nav tik akūti, bet joprojām ir nopietni. Tādā gadījumā jāgriežas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs situāciju, nosūtīs uz analīzēm un, ja nepieciešams, uz izmeklējumiem. Bieži tie ir slodzes testi – tie parāda, kā sirds darbojas pie slodzes. Arī ehokardiogrāfija, kas ļauj novērtēt sirds struktūru un vārstuļus. Un, ja nepieciešams, tiek veikti arī padziļinātāki izmeklējumi. 

Taču ideālā gadījumā mums vispār nevajadzētu nonākt līdz sirds sāpēm. Un tas lielā mērā ir iespējams, ja mēs laikus pievēršam uzmanību savam veselības stāvoklim. Ikvienam no mums būtu jāzina savi veselības rādītāji – holesterīna, glikozes līmenis, asinsspiediens. Jāapzinās savi ieradumi – vai smēķējam, vai pietiekami nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, kāds ir mūsu uzturs, vai nav liekais svars. 

Daudzi paļaujas uz ķermeņa masas indeksu. Vai ar to pietiek?

– Ķermeņa masas indekss (ĶMI) var kalpot kā viens no orientieriem, taču tas nav pilnīgs rādītājs veselībai. ĶMI nenorāda uz tauku sadalījumu organismā un tādēļ nav pilnīgi precīzs, lai noteiktu veselības riskus. Vidukļa apkārtmērs un viscerālie tauki, kas uzkrājas ap iekšējiem orgāniem, tiek uzskatīti par svarīgākiem indikatoriem veselības stāvokļa novērtēšanai. Viscerālie tauki ir īpaši bīstami, jo tie ir saistīti ar palielinātu sirds un asinsvadu slimību, otrā tipa diabēta un citu veselības problēmu risku.

Tomēr, lai saprastu, kā mēs varam uzlabot veselību un novērst potenciālos riskus, jāņem vērā, ka veselība ir ilgtermiņa pieeja, kas sākas jau no bērnības. Lai nepieļautu, ka problēmas attīstās vēlāk dzīvē, vecākiem ir jāpievērš uzmanība savu bērnu veselīgām rutīnām un paradumiem, piemēram, sabalansētam uzturam, fiziskām aktivitātēm un emocionālajai labklājībai. Ja mēs gribam novērst nopietnākas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības vai pat vēzi, mums jādomā par šiem jautājumiem jau pašā sākumā. Neviens nav pasargāts no veselības problēmām, taču, ja rūpējamies par sevi, mēs varam novērst daudzus riskus.

Jo dzīvesveidam un profilaksei ir liela nozīme…

– Tieši tā. Ja paskatāmies uz šodienas 70–75 gadus veciem cilvēkiem, viņi ir auguši pavisam citos apstākļos – pēckara laikā, ar nepietiekamu uzturu, sliktāku veselības aprūpi un augstu smēķēšanas līmeni. Tas viss atstāj sekas arī vēlāk dzīvē.

Vai citām valstīm ir izdevies šo situāciju mainīt?

– Jā, labs piemērs ir Somija. 70. gados viņi uzsāka Karēlijas projektu – mērķtiecīgu programmu, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimības. Galvenais uzsvars bija uz uzturu, holesterīnu un dzīvesveidu. Un rezultāti bija ļoti labi – viņi būtiski uzlaboja sabiedrības veselību.

Ko mēs no tā varam mācīties?

– Ļoti vienkāršas lietas. Pirmkārt, par uzturu. Ir jāsamazina piesātināto tauku daudzums un, otrkārt, sāls. Mēs bieži pat nepamanām, cik daudz sāls patērējam. Piemēram, restorānos ēdiens nereti ir pārsālīts. Ir pat novērojums – ja pavārs smēķē, viņš sliktāk jūt garšu un pievieno vairāk sāli. Bet labā ziņa – pie mazāka sāls daudzuma var pierast diezgan ātri, apmēram divu līdz trīs nedēļu laikā.

Vairāk lasi izdevumā “Par Veselību”, APRĪLIS/ MAIJS