Krūts ķirurgs: sievietēm ir bail uzzināt, ka viņām ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi, taču zināšanas dod iespēju rīkoties

Kā  informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Toma, Latvijā arvien biežāk tiek runāts par pārmantotā vēža riskiem un iespējām tos atklāt laikus. Visbiežāk sastopamais augsta riska gēns Latvijas populācijā ir BRCA1, kas saistīts ne tikai ar krūts un olnīcu vēzi, bet arī ar paaugstinātu risku saslimt ar citiem audzējiem, tostarp aizkuņģa dziedzera vēzi un melanomu.

Loža skaidro, ka cilvēka organismā ir gēni, kas palīdz aizsargāt šūnas pret audzēju veidošanos. Ja šāds gēns nedarbojas pilnvērtīgi, risks saslimt ar vēzi būtiski palielinās.

Īpaša uzmanība, pēc ārsta teiktā, jāpievērš ģimenēm, kurās vairākiem radiniekiem bijis krūts vēzis, īpaši agrīnā vecumā, olnīcu vēzis vai vairāki dažādi audzēju gadījumi. Šādās ģimenēs iespēja mantot konkrēto gēna izmaiņu ir daudz augstāka.

Loža skaidro, ka gadījumā, ja vienam no vecākiem konstatēta BRCA1 vai BRCA2 gēna mutācija, katram bērnam ir aptuveni 50% iespēja to pārmantot.

Ģenētisko testēšanu Latvijā iespējams veikt no 18 gadu vecuma. Speciālists norāda, ka saslimšanas risks jaunībā ir salīdzinoši zems, savukārt audzēji biežāk attīstās pēc 40 gadu vecuma. Bērniem šādu testēšanu neveic, bet to parasti sāk no pilngadības sasniegšanas, jo līdz aptuveni 25 gadu vecumam risks saslimt ir ļoti zems arī tad, ja gēna mutācija ir pārmantota.

Valsts apmaksātu ģenētisko testēšanu iespējams veikt Stradiņa slimnīcas Pārmantotā vēža konsultācijas kabinetā ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Ar šo testu iespējams noteikt lielāko daļu biežāko pārmantotā vēža gadījumu Latvijā. Vienlaikus atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama padziļināta izmeklēšana jeb plašāks gēnu panelis, kurā analizē ne tikai BRCA1 un BRCA2 gēnus, bet arī citus ar paaugstinātu vēža risku saistītus gēnus.

Ja sākotnējais tā sauktais ciltstēva variantu tests neuzrāda izmaiņas, bet ģimenes anamnēze joprojām rada aizdomas par pārmantotu vēža risku, plašāks gēnu panelis var palīdzēt atklāt izmaiņas citās gēnu vietās vai retāk sastopamos gēnos, skaidro Loža.

Pēc ārsta teiktā, padziļināta testēšana palīdz ne tikai precīzāk novērtēt risku ģimenes locekļiem, bet dažos gadījumos arī izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku konkrētam pacientam.

Piemēram, sievietēm ar konstatētu augstu risku mediķi rekomendē ikgadējas magnētiskās rezonanses pārbaudes krūtīm. Atsevišķos gadījumos tiek apsvērtas arī risku mazinošas operācijas, piemēram, krūšu dziedzeru vai olnīcu profilaktiska izņemšana.

"Daudzām sievietēm ir bail uzzināt, ka viņām ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi, taču zināšanas dod iespēju rīkoties laikus," uzsver Loža.

Ārsts atgādina, ka agrīna diagnostika joprojām ir viens no galvenajiem veiksmīgas ārstēšanas priekšnoteikumiem. Ja sieviete regulāri veic skrīningu un audzēju izdodas atklāt pirmajā stadijā, vairumā gadījumu tas ir pilnībā izārstējams, norāda Loža. Speciālista ieskatā, nākotnē ģenētiskā testēšana būtu jāveic plašākai sabiedrības daļai, jo tas ļautu atklāt riskus vēl pirms slimības attīstības.