Ārsti sit trauksmi – Latvijā vēzis pārāk bieži tiek atklāts novēloti

Pēc Veselības ministrijas datiem, mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir aptuveni par piektdaļu augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet OECD norāda uz zemākiem vēža pacientu izdzīvotības rādītājiem nekā citviet Eiropā. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsver – lai gan valstī ir pieejamas apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, iedzīvotāju iesaiste skrīningos joprojām ir zema.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure: “Ģimenes ārsti un ginekologi māca veikt krūšu pašpārbaudi ikmēnesi, jo ļoti bieži pirmreizējos sabiezējumus pamana sieviete pati. Dzemdes kakla vēža skrīningā mēs to bieži atrodam agrīni, pirms vispār parādījās vēža simptomi – un to ir ārkārtīgi gudri darīt! Arī resnās zarnas skrīningā var bieži atklāt audzēju pirmsvēža stadijā. Tā kā bailes no diagnozes mums ir jākliedē visiem kopā! Ārkārtīgi skumīgi, ka skrīninga mamogrāfijai esot pieejamai, it sevišķi Rīgā, tieši galvaspilsētā ir viszemākā krūts vežā skrīninga aptvere.”

Viena no nozīmīgākajām mūsdienu iespējām onkoloģijas profilaksē ir ģenētiskā testēšana – tā ļauj identificēt augstu risku vēl pirms slimības attīstības. Mamologs, krūts ķirurgs Pēteris Loža: “Liela daļa sabiedrības nav informēta, ka var veikt valsts apmaksātu ģenētisko testu uz pārmantoto krūts vēzi, vai reto onkoloģisko saslimšanu. Tam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums uz konsultatīvo Pārmantotā vēža kabinetu P. Stradiņa slimnīcā”.

Krūts vēzis ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kur agrīna diagnostika glābj dzīvības. Dr. Loža: “Krūts vēzis pirmajā stadijā pārsvarā gadījumu ir izārstējams un neprasa krūts noņemšanu. Diemžēl Latvijā ir daudz vairāk trešās stadijas gadījumu nekā vidēji Eiropā.” Laboratoriskā diagnostika un molekulārie izmeklējumi palīdz ne tikai atklāt slimību agrīni, bet arī precīzi pielāgot ārstēšanu.

Speciālisti uzsver – būtiska loma onkoloģisko slimību attīstībā ir arī dzīvesveidam, īpaši aptaukošanās faktoram. Endokrinoloģe Sigita Pastare: “Aptaukošanos mūsdienās ir iespējams ārstēt sekmīgi, tādejādi pasargājot no diabēta attīstības, onkoloģiskām slimībām un sirds un asinsvadu slimībām. Jo ātrāk mēs sākam ārstēt lieko svaru, jo risks saslimt ar aptaukošanās veicinātām onkoloģiskām slimībām mazinās. Ir zināms, ka 13 vēžu veidi ir saistīti ar aptaukošanos – katrs 20. audzējs ir tās izraisīts.”

 Neraugoties uz pieejamajām iespējām, cilvēki bieži izvēlas neveikt pārbaudes – galvenokārt psiholoģisku iemeslu dēļ. Psihiatre, narkoloģe Rita Kuzņecova: “Pats vārds ‘onkoloģija’ ir biedējošs. Kad ģimenes ārsts pasaka ‘aizej pie onkologa’, daudzi to uztver kā katastrofu. Cilvēkam ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka viņš var saslimt ar vēzi – un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārbaudes netiek veiktas.”

28.martā tirdzniecības centrā “Spice” norisinājās “Preventīvās veselības diena”, kuras laikā apmeklētājiem bija iespēja veikt ekspress veselības pārbaudes, iepazīties ar agrīnās diagnostikas iespējām, tostarp ģenētiskajiem testiem, un piedalīties speciālistu diskusijā par onkoloģisko slimību profilaksi.

Diskusiju var noskatīties video: