"Aptuveni puse no visiem vēža gadījumiem ir potenciāli novēršami!" Ģimenes ārsts skaidro, kā pasargāt sevi un ģimeni

"Onkoloģiskās slimības ir viens no lielākajiem stresa avotiem mūsdienu sabiedrībā, un tam ir pamatots iemesls – tās ir saistītas ar sarežģītu ārstēšanu un bieži vien letālu iznākumu," saka ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs. Ārsts uzsver: vēzis nav liktenis, ikvienam ir pieejami rīki audzēja profilaksei.
Tas, ka mēs ar vēzi saskaramies biežāk, nav medicīnas neveiksme. Gluži pretēji – tas ir panākumu rezultāts, saka Ainis Dzalbs.

FOTO: Publicitātes foto

"Tas, ka mēs ar vēzi saskaramies biežāk, nav medicīnas neveiksme. Gluži pretēji – tas ir panākumu rezultāts," saka Ainis Dzalbs.

Iztēlojieties ainu: cilvēks, kurš jūtas pilnīgi vesels, ienāk ģimenes ārsta kabinetā un uzdod jautājumu, par kuru daudzi baidās pat domāt, bet kuram vajadzētu kļūt par pašsaprotamu daļu no mūsu veselības aprūpes: “Dakter, ko es varu darīt, lai izvairītos no ļaundabīga audzēja?”
 

Sevi jāsargā visa mūža garumā

Problēmas mērogu iezīmē statistika: attīstītajās valstīs, piemēram, Kanādā un Lielbritānijā, tiek prognozēts, ka katrs otrais cilvēks dzīves laikā saskarsies ar onkoloģisku saslimšanu. “Tas, ka mēs ar vēzi saskaramies biežāk, nav medicīnas neveiksme. Gluži pretēji – tas ir panākumu rezultāts. Mēs dzīvojam ilgāk, jo labāk ārstējam citas hroniskas slimības, tādējādi vienkārši ir lielāka iespēja kādā dzīves posmā sastapties ar ļaundabīgu audzēju,” skaidro Ainis Dzalbs.


Viņš uzsver, ka šis modernās medicīnas paradokss prasa domāšanas maiņu – no ārstēšanas uz proaktīvu profilaksi un risku vadību visa mūža garumā. 

 

Aptuveni puse no visiem vēža gadījumiem ir potenciāli novēršami, un tas ir spēks, kas jāizmanto ikvienam.


Dzīvesveida ietekme uz vēža risku

Efektīvākie profilakses ieroči nereti slēpjas ikdienas paradumos. Veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, normāla svara uzturēšana, atteikšanās no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas vienlaikus mazina risku saslimt ne tikai ar vēzi, bet arī ar citām nopietnām slimībām.
 

“Taukaudi nav tikai inerta masa. Tie ir hormonāli aktīvi audi, kas spēj ražot vielas un ietekmēt mūsu hormonālo sistēmu. Liekais svars kļūst par sava veida “hormonu fabriku”, kas var veicināt audzēju augšanu,” uzsver ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Tādēļ rūpes par normālu ķermeņa masu ir daudz vairāk nekā tikai estētisks jautājums – tas ir nopietns profilakses instruments.'


Statistika nepārprotami parāda: cilvēkiem, kuru dzīvesveids ir veselīgāks un fiziski aktīvāks, ir ievērojami mazāka iespēja saslimt ar onkoloģiskām slimībām. “Vēzis nav tikai liktenis – ļoti daudz ir mūsu pašu rokās. Ikdienas izvēles, ko liekam šķīvī un vai dodamies pastaigā, var izšķirt ļoti daudz,” saka ģimenes ārsts.
 

CPV – vīruss, kas izraisa katru divdesmito audzēju

Īpaša uzmanība jāvelta cilvēka papilomas vīrusam (CPV), kas izraisa vairākus vēža veidus. Ar šo vīrusu savas dzīves laikā inficējas 80–90 % cilvēku. Tas izplatās ne tikai seksuāli, bet arī sadzīves kontaktu ceļā, un pat dzemdību laikā no mātes bērnam.
 

Reklāma
Reklāma

“Dzemdes kakla vēzis nav liktenis vai ģenētika. Tas ir faktors, ko mēs zinām un ko varam ietekmēt,” skaidro Ainis Dzalbs. Viņš uzsver, ka CPV ir atbildīgs ne tikai par dzemdes kakla, bet arī maksts, vulvas, anālā kanāla, dzimumlocekļa, kā arī mutes un rīkles audzējiem. Kopumā aptuveni katrs 20. audzējs pasaulē ir saistīts ar CPV.
 

Vakcīna pret CPV – iespēja, ko Latvija neizmanto pilnībā

CPV vakcīna ir viens no nozīmīgākajiem sabiedrības veselības sasniegumiem. Tā pasargā no deviņiem agresīvākajiem vīrusa tipiem, kas izraisa dažādus audzējus. Latvijā vakcīna tiek apmaksāta no valsts budžeta gan meitenēm, gan zēniem, turklāt līdz pat 25 gadu vecumam, kā arī īpašām riska grupām.


“Šis ir fantastisks valsts nodrošinājums – plašs un pieejams. Tomēr realitātē vakcinācijas aptvere Latvijā ir satraucoši zema, īpaši zēniem,” norāda ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs. 

 

Citās valstīs, piemēram, Austrālijā un Skandināvijā, augsta vakcinācijas aptvere jau ļāvusi krasi samazināt CPV izraisīto vēžu sastopamību.


Viņš uzsver: “CPV vakcīna pasargā no slimībām un ārstēšanas, kas var radīt nopietnas sekas reproduktīvajai veselībai. Tāpat vakcinācija neveicina agrāku seksuālo dzīvi – pieredze rāda, ka zināšanas par veselību tikai padara jauniešus atbildīgākus.”
 

Ģimenes ārsts – uzticības tilts

Ģimenes ārsti ir tie, kuriem sabiedrība uzticas visvairāk – ap 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi paļaujas uz sava ārsta ieteikumiem. “Profilakse ir viens no sarežģītākajiem, bet vienlaikus arī aizraujošākajiem ģimenes ārsta darba aspektiem. Tā nozīmē motivēt, izglītot un palīdzēt pacientiem izdarīt izvēles, kas var pagarināt dzīvi,” saka Ainis Dzalbs.
Aptuveni puse no visiem vēža gadījumiem ir novēršami, ja tiek izmantoti mūsdienu profilakses instrumenti – vakcinācija, skrīnings un veselīgs dzīvesveids. Profilakse vienmēr ir lētāka, efektīvāka un humānāka nekā slimības ārstēšana. “Uzdodiet savam ārstam “neērto jautājumu”– ko es varu darīt, lai izvairītos no vēža? Atbildes šodien var būt tieši tas, kas ļauj dzīvot ilgāk un veselīgāk rīt,” mudina ģimenes ārsts.
 

Visa saruna ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu par to, kā pasargāt sevi un ģimeni no vēža video formātā skatāma ŠEIT.

Saistītie raksti