Dvēseles aicinājuma koučs par Saulgriežu rituālu: "Tas, ka jaunā gada apņemšanās neizdodas, ne vienmēr nozīmē gribas trūkumu"

Gada nogalē daudzi no mums nonāk pie līdzīgām atziņām – atskatāmies uz aizvadīto gadu un izvērtējam, ko vairs negribam ņemt līdzi. Kāds vēlas mainīt darbu, kāds – attiecību dinamiku, cits – iegūt vairāk enerģijas, vairāk kustēties, dzīvot veselīgāk. Cerības parasti liekam tieši ir nākamo gadu, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Tomēr saulgriežu rituāla enerģija var palīdzēt šiem nodomiem iesakņoties. 

Tas, ka jaunā gada apņemšanās neizdodas, ne vienmēr nozīmē gribas trūkumu. Iemesls drīzāk ir veids, kā šie nodomi tiek radīti. Ja pārmaiņu vēlme paliek tikai prāta līmenī, bez dziļākas iekšējas iesaistes, tā reti spēj noturēties ilgtermiņā un kļūt par reālām izmaiņām ikdienā. Lai nodoms patiešām iesakņotos, tam ir vajadzīga piemērota vide – pareizais laiks, apzināta telpa un klātbūtne. Tieši to piedāvā saulgriežu rituāls.

Kas ir rituāls un kāpēc tas strādā? 

Rituāls nav mistiska darbība vai īpašu zināšanu rezultāts. Tā ir mūsu pārliecība, ka tas strādā, iekšējā sajūta, nevis mehānisku darbību atkārtošana. Rituāla spēks slēpjas tajā, ka tas runā ar dziļāko smadzeņu daļu – reptīļu smadzenēm. Darbs ar šo smadzeņu daļu ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kā pārrakstīt vecās programmas un atvērties dzīvei. No šīs smadzeņu daļas nāk mūsu neapzinātā rīcība. Tā nestrādā ar loģiku un analīzi, nerūpējas par sapņiem vai ambīcijām. Tās galvenais uzdevums ir izdzīvošana un drošība, tieši tāpēc ar šo slāni nevar strādāt tikai ar sarunām un prātu. Šī smadzeņu daļa saprot simbolus, tēlus, kustību un sajūtu. Tieši šajā līmenī strādā rituāls.

Saulgriežu rituāla enerģētiskā telpa

Ikviens var radīt savu rituāla versiju – pielāgojot to, mainot, papildinot, bet ir trīs pamatelementi, par kuriem ir svarīgi atcerēties: telpa, nodoms un klātbūtne. Telpa nenozīmē perfektu vidi. Tas nav stāsts par estētiku vai “pareiziem” priekšmetiem. Telpa ir signāls nervu sistēmai, ka šis brīdis ir atšķirīgs no pārējiem. Lai radītu telpu, var palīdzēt uz grīdas izklāta sega, iedegtas sveces, galvenais, lai telpā jūtamies droši, lai atslābinātos, sajustu, ja nepieciešams, arī raudātu. Ja vēlamies, varam piepildīt šo telpu ar priekšmetiem, kuri mums kaut ko nozīmē – kristāliem, kārtīm, pierakstu kladi, simboliem. Ne tāpēc, ka tā “vajag”, bet tāpēc, ka tie palīdz ieiet vajadzīgajā stāvoklī. Rituālu vislabāk veikt krēslā vai maigā, pieklusinātā gaismā.

Nodoms ir rituāla sirds

Nodoms nosaka virzienu, kam mēs atveramies, ko aicinām un ko esam gatavi ieraudzīt. Uzsākot rituālu, ir svarīgi sev skaļi vai iekšēji pateikt nodomu, piemēram, “Es esmu šeit, lai sajustu, kas man nākamajā gadā ir svarīgākais. Es esmu gatava klausīties.” vai “Es esmu gatava atlaist to, kas vairs nestrādā, un ieraudzīt savu nākamo soli.”. Ar to ir pietiekami. Nodoms nav jāpadara sarežģīts. Patiesībā, jo vienkāršāks, jo precīzāks. Atliek vien pajautāt sev – kas man šobrīd patiesībā ir vajadzīgs, ko es vēlos paņemt līdzi nākamajā gadā, ko esmu gatava atlaist? Var jautāt vairākas reizes, līdz atbilde kļūst ļoti skaidra un vienkārša. Parasti tieši tur arī ir kodols. 

Būt rituālā ar visu klātbūtni 

Rituālā ir svarīgi būt ar visu klātbūtni, tieši klātesamība nosaka tā spēku. Būt klātesošam bez domām citur, bez telefoniem, bez liekām sarunām. Tam nav nepieciešami diplomi, sertifikāti vai “garīga pareizība”. Nepieciešami tikai mēs paši – patiesi, godīgi un klātesoši. 

Nav vienas “pareizās” metodes 

Ziemas saulgriežu rituālam nav par vienas “pareizās” metodes. Tas ir brīdis, kad apzināti ieejam divās kustībās - atlaist un ieraudzīt, kas grib nākt tālāk. Zemāk ir piedāvājumi, no kuriem var izvēlēties, un nevajag darīt visu. Pirmais solis ir atlaist – šī daļa ir par aizvadītā gada noslēgšanu. Var sākt ar gada pārskatu – pārlūkot kalendāru, piezīmes, fotogrāfijas un pierakstīt visu, ko šis gads sevī ietvēra: darīto, piedzīvoto, izveidoto, iemācīto. Mērķis ir apjoms, ne perfekcija. Bieži tikai uz papīra kļūst redzams, cik daudz patiesībā ir noticis. No visa pierakstītā izvēlamies 3 – 10 lietas, kas šajā gadā bija patiesi svarīgas, un pierakstām, kāpēc tieši tās. Šis solis palīdz ieraudzīt, ko patiesībā vēlamies vairot arī turpmāk. Pēc tam pierakstām mācības – 

ko šis gads mums ir iemācījis par sevi, savu dzīvi, saviem ieradumiem un modeļiem. Īpaši tos, kas atkārtojas. Apzināšanās ir tas, kas ļauj šos ciklus nepārdzīvot bezgalīgi.

Ja jūtam, ka lietas, kurām ir laiks aiziet, uzrakstām tās uz atsevišķas lapas un sadedzinām. Nedramatizējot, vienkārši nosaucot, ka šis posms ir noslēgts.

Kad vecajam ir dota vieta aiziet, rodas telpa jaunajam. Šajā posmā varam veltīt brīvo laiku rakstīšanai 20 – 30 minūtes par to, kas mūs šobrīd iedvesmo, velk uz priekšu vai liek justies dzīviem. Šeit svarīgi atcerēties, ka tas plāns un nav jādomā par reālismu. Ja tomēr vēlamies strukturēt, var izvilkt kārti vai izmantot citu simbolisku veidu, lai noformulētu nākamā gada fokusu – ne mērķi, bet virzienu. Var uzrakstīt 12 vēlēšanās uz 12 lapiņām un līdz 1. janvārim katru dienu sadedzināt vienu, pasakot, ka tas, kas paliek Jaunajā gadā, ir mūsu pašu atbildība. Svarīgi ir ieiet šajās divās kustībās – atlaist un dot vietu tam, kas grib augt.

Noslēguma nozīme

Ļoti svarīgs ir arī rituāla noslēgums – šajā brīdī senajai smadzeņu daļai ir jāsaprot, ka sakrālais laiks ir beidzies. Var vienkārši nopūst sveci, izteikt sev pateicību un visam, kas bija klātesošs. Nav jāsteidzas atpakaļ ikdienā. Pietiek maigi aizvērt šo telpu un sajust, ka savienojums paliek. Tas arī ir rituāls. Ziemas saulgrieži atgādina, ka nekas nav jāsasteidz. Viss aug no klusuma, ja vien ļaujam sev šo brīdi patiešām piedzīvot, nākamais cikls pats parādīs virzienu.