Daudzām Latvijas ģimenēm plāno atņemt būtisku atbalstu. Organizācijas ceļ trauksmi

Latvijas Pacientu organizāciju tīkls (LPOT) pieprasa saglabāt pašreizējos braukšanas maksas atvieglojumus cilvēkiem ar invaliditāti, norādot, ka to samazināšana varētu apgrūtināt nokļūšanu uz ārstēšanu, rehabilitāciju, darbu un izglītības iestādēm, kā arī palielināt sociālās izolācijas risku, informēja organizācija.

LPOT neatbalsta Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu un finansēšanu 2027.-2030. gadā piedāvāto atvieglojumu samazināšanu. Tīkla ieskatā finansēšanas problēmas jārisina, meklējot ietaupījumus sistēmā, nevis palielinot izdevumus nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem.

Divos no trim ziņojuma variantiem piedāvāts noteikt, ka valsts kompensētais atvieglojums nepārsniedz 70% no biļetes cenas. Tādējādi cilvēkiem ar pirmo vai otro invaliditātes grupu, bērniem ar invaliditāti un personām, kuras pavada bērnu ar invaliditāti vai cilvēku ar pirmo invaliditātes grupu, par līdz šim bezmaksas braucieniem būtu jāmaksā 30% no biļetes cenas. Izmaiņu ieviešanai vēl būtu jāgroza normatīvie akti.

LPOT uzsver, ka nokļūšana uz ārstēšanu ir daļa no veselības aprūpes pieejamības. Papildu izdevumi īpaši smagi var skart pacientus reģionos, kur aprūpes saņemšanu jau apgrūtina reti transporta reisi, piemērotu savienojumu trūkums un lieli attālumi līdz speciālistiem.

Piemēram, Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme norāda, ka pacienti ar šo slimību no reģioniem vairākas reizes gadā brauc pie ārstiem uz Rīgu, kas vienīgie specializējas slimības aprūpē. Savukārt biedrības "Mana MS" pārstāve Diāna Fausta uzsver, ka multiplās sklerozes centri Latvijā ir tikai Rīgā.

LPOT valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele kā piemēru min braucienu no Rēzeknes uz Rīgu. Ja autobusa biļete vienā virzienā maksā 13,09 eiro, 30% līdzmaksājums pacientam par braucienu turp un atpakaļ būtu aptuveni 7,86 eiro, bet kopā ar pavadoni, kuram arī piemērotu līdzmaksājumu, - aptuveni 15,72 eiro. Aprēķinā nav ietverts piedāvātais biļešu cenu pieaugums un citi nepieciešamie transporta savienojumi.

"Cilvēkam, kuram regulāri jābrauc uz ārstēšanu, tas būtu papildu slogs ģimenes budžetam," uzsver Ziemele.

Organizācija norāda, ka slimība var ierobežot darbspējas un samazināt ienākumus, tādēļ transporta izdevumi jāvērtē kopā ar izdevumiem par zālēm, ārstēšanu un ikdienas vajadzībām. Pacienta iespēja nokļūt uz ārstēšanu nedrīkst kļūt atkarīga no tuvinieku finansiālajām iespējām vai ziedotāju palīdzības.

LPOT iebilst arī pret saskaņošanas termiņu no 2. līdz 5. novembrim. Četrās kalendārajās dienās organizācijām bija jāiepazīstas ar piedāvājumu, jāapzina tā ietekme uz pacientu grupām un jāsagatavo kopīga nostāja. Tīkla ieskatā tas nenodrošina pietiekamas iespējas jēgpilnai līdzdalībai.

Organizācija aicina pagarināt saskaņošanas termiņu un iesaistīt pacientu un cilvēku ar invaliditāti organizācijas risinājumu izstrādē. Pirms lēmumu pieņemšanas jāvērtē gan budžeta ietaupījums, gan sekas pakalpojumu pieejamībai, nodarbinātībai un patstāvīgai dzīvei.

LPOT apvieno dažādu diagnožu pacientu biedrības un nodibinājumus, pārstāv pacientu intereses un veicina viņu iesaisti veselības politikas un lēmumu veidošanā.

Jau ziņots, ka pret braukšanas maksas atvieglojumu samazināšanu iebildusi arī apvienība "Apeirons", kas savus iebildumus iesniegusi arī oficiālā atzinumā par attiecīgo SM informatīvo ziņojumu. Kopumā ziņojumu nav saskaņojušas 25 institūcijas un organizācijas, tostarp Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, organizācija "Sustento", Latvijas Neredzīgo biedrība, biedrība "Mana MS", Iedzimtas imūndeficīta Latvijas pacientu biedrība, Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība, Pulmonālās hipertensijas biedrība, Latvijas Diabēta asociācija, Diabēta biedrība, biedrība "Dauna sindroms Latvija", onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks", profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze", Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība un citi.

SM ziņojumā piedāvāti trīs sabiedriskā transporta finansēšanas varianti, kurus vērtēs Ministru kabinets, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Ministrija norāda, ka bāzes finansējums kopš 2024. gada ir 93,8 miljoni eiro, savukārt 2026. gadā pakalpojumu izmaksas prognozētas aptuveni 109,9 miljonu eiro apmērā.

Pirmais variants paredz iekļauties esošajā bāzes finansējumā, reģionālo autobusu maršrutu tīkla apjomu samazinot par aptuveni 14%, valsts pasūtīto dzelzceļa pārvadājumu apjomu - par aptuveni 3%, braukšanas maksu palielinot vidēji par 30% un nosakot 70% griestus valsts kompensētajiem braukšanas maksas atvieglojumiem.

Par praktiski īstenojamu SM uzskata otro variantu, kas paredz saglabāt reģionālo autobusu un vilcienu pārvadājumu tīklu 2026. gada apjomā, braukšanas maksu palielināt vidēji par 10% un noteikt 70% griestus atvieglojumiem. 

Šajā variantā paredzēta arī turpmāka regulāra braukšanas maksas pārskatīšana. Pēc ministrijas aplēsēm, atvieglojumu ierobežošana ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus par aptuveni 6,9 miljoniem eiro gadā.

Trešais variants paredz saglabāt esošo pārvadājumu tīklu un pašreizējo atvieglojumu sistēmu, vienlaikus braukšanas maksu palielinot vidēji par 10%. Tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 15 miljoni eiro gadā papildus bāzes finansējumam. Ministrija šo variantu uzskata par vēlamāko, ja valsts budžetā izdotos rast papildu līdzekļus.

SM skaidro, ka pēdējos gados sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas būtiski pieaugušas darba samaksas, degvielas, energoresursu un citu izmaksu pieauguma dēļ. 

Vienlaikus valsts budžeta bāzes finansējums ilgstoši nav pilnībā sedzis faktiskās saistības sabiedriskā transporta nodrošināšanai.

SM uzsvērusi, ka sabiedriskais transports ir nozīmīga valsts infrastruktūras daļa. Būtiska maršrutu tīkla samazināšana radītu īstermiņa ietaupījumus, bet pasliktinātu darbavietu, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu sasniedzamību. Tādēļ priekšroka SM ieskatā dodama risinājumam, kas saglabā reģionālā sabiedriskā transporta tīkla funkcionālo apjomu un vienlaikus pakāpeniski palielina sistēmas ieņēmumus un efektivitāti.