Ģimeniskums darba attiecībās: kādi ir plusi un no kā jāuzmanās

Kolektīva saliedēšanas pasākumi ir nepieciešami un vērtīgi kā darba devējam, tā darba ņēmējam, taču – uzmanīgi, brīdina jurists, darba tiesību konsultants Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā Kaspars Rācenājs.
Nosacījumi, kurus vērts ņemt vērā, ja iecerēts kolektīva saliedēšanas pasākums.

FOTO: Shutterstock.com

Nosacījumi, kurus vērts ņemt vērā, ja iecerēts kolektīva saliedēšanas pasākums.

Lai cik skaisti būtu darba kolektīva saliedēšanas pasākumi, pirms to rīkošanas ir vērts likt aiz auss dažas patiesības, kas palīdzēs saglabāt darba devēja-darba ņēmēja attiecības veselīgā, profesionālā gultnē. 

 

Kā saka Kaspars Rācenājs, izņēmums, kad darba kolektīva saliedēšanas pasākumi nav racionāli ne no finanšu, ne no lietderības viedokļa, ir gadījumi, kad uzņēmumā tiek slēgti galvenokārt terminēti darba līgumi. Citādi šādi pasākumi ir patiešām saliedējoši un arī darbinieku produktivitāti veicinoši. 

Taču – ar dažiem nosacījumiem. 

 

Lai ģimeniskuma nav par daudz

Neapšaubāmi darba ņēmēja ģimenei ir būtiska un darba spēju ietekmējoša loma, tāpēc ģimenei draudzīgu uzņēmumu veidošana ir svarīgs aspekts, ja kolektīvu lielākoties veido ģimenes cilvēki. Tamdēļ saliedējoši kolektīva pasākumi kopā ar ģimenēm var būt motivējoši, produktivitāti un darbinieka labsajūtu veicinoši. 

 

 

Kā papildus bonuss jāmin bērna izpratnes veidošana par to, ko tad īsti mamma vai tētis dara savā darbā. Ar ko nodarbojas, kāda ir darba vide, kolēģi, šādi radot izpratni par darba saimi un arī to īpašo kopības sajūtu. 

 

Tomēr ir kāds “bet”, kas jāņem vērā gan darba devējam, gan darbiniekam. Rīkojot kopīgus pasākumus vai pat kopā svinot dažādus svētkus, tostarp ģimeniskus, ir jāatrod līdzsvars. Nedrīkst aizmirst, ka darbs ir darbs un ģimene ir ģimene. 

 

Reklāma
Reklāma

Kaspars Rācenājs uzsver, ka pārāk lielas ģimeniskuma atmosfēras radīšana kolektīvā var rezultēties ar problēmām, turklāt abām pusēm. 

  • Darba devējam var būt grūtības pieņemt kādus objektīvus un varbūt skarbus lēmumus attiecībā pret nodarbināto. Piemēram, ja rodas situācija, kad uzņēmumā ir jāsamazina darbikieku skaits. Cik viegli būs kādam uzteikt darba vietu, ja regulāri kopā esi pavadījis dažādus svētkus? Vai, piemēram, ja nepieciešams izteikt rājienu u. tml. 
  • Darbiniekam var būt gan grūtības aizstāvēt savas kā darba ņēmēja tiesības, ja tās tiek pārkāptas, kā arī darba ņēmējs šīs ģimeniskās attiecības var sākt izmantot ļaunprātīgi un, piemēram, nepildīt kādus sev uzticētos pienākumus. Jo gan jau priekšnieks neko neteiks, mums taču ir draudzīgas attiecības, tāpēc šodien paslinkošu! 

 

Abām pusēm ir svarīgi saglabāt arī lietišķas attiecības: lai darba devējs bez sirdapziņas pārmetumiem varētu prasīt darbiniekam rūpīgi veikt savus pienākumus, bet darbinieks lai apzinātos, ka darbs nav gluži ģimenes izklaides vieta un ir pienācīgi jāveic savi darba pienākumi, kā arī lai vajadzības gadījumā varētu aizstāvēt savas likumiskās darba ņēmēja tiesības.

 

Jāatceras, ka tad, ja ar darba devēju kopā tiek svinēti svētki un kopumā ir draudzīgas, pat ģimeniskas attiecības, tas nenozīmē, ka viņš kļuvis par otru tēti vai mammu, kurš paliks spilvenu, ja negribēsies nākt uz darbu! 

 

Ja kolektīvs daudzveidīgs

Katrs kolektīvs ir dažāds, tāpēc svarīgi izvērtēt tā struktūru: cik daudz darbinieku ir ģimenes cilvēki ar vai bez bērniem un cik no viņiem dzīvo vieni. Domājot par kolektīva saliedēšanas pasākumiem, šis ir svarīgs aspekts, kas noteikti jāņem vērā. 

 

Ja saliedēšanas pasākumi tiek rīkoti regulāri un kolektīvs ir daudzveidīgs, tad lietderīgi un ieteicami būs dažāda veida pasākumi – kādā reizē tās var būt sporta spēles tikai darba kolektīvam, citā reizē kāds pasākums darbiniekiem kopā ar otrajām pusītēm, bet vēl kādā reizē tās var būt izklaides vai kāda aktīva atpūta kolektīvam kopā ar ģimenēm, tātad arī ar bērniem. 

 

“Darba devējam jāatrod balanss gan tajā, kā saglabāt veselīgas robežas attiecībās ar darba ņēmējiem savā uzņēmumā, gan arī tajā, kā visefektīvāk un veiksmīgāk saliedēt viņa pārradzībā esošo kolektīvu. Piemēram, ja vairumam darbinieku kādu iemeslu dēļ nav bērnu, tad nevajag likt uzsvaru uz ģimenisku pasākumu rīkošanu,” atgādina Kaspars Rācenājs, piebilstot, ka labi ir jājūtas visiem kolektīvā.

 

Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" ietvaros.

Saistītie raksti