Biedējošais pneimokoks – kāpēc dažiem tas neradīs komplikācijas, bet citiem var būt nāvējošs?

Pneimokoki ir baktērijas, ar kurām dzīves laikā sastopas teju ikviens, taču ne visiem šī sastapšanās beidzas vienādi. Kamēr vieniem tie nerada nekādas sūdzības, citiem var izraisīt smagu pneimoniju, meningītu vai pat dzīvībai bīstamu sepsi, kas ik gadu rada smagas komplikācijas un prasa dzīvības. Kāpēc pneimonologi vakcināciju pret pneimokoku uzskata par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt gan bērnus, gan seniorus, skaidro ārste, zinātniece un docente Madara Tirzīte.
Kas ir pneimokoka infekcija?

FOTO: Shutterstock.com

Kas ir pneimokoka infekcija?

Sabiedrībā vārds “pneimokoks”, iespējams, bieži saistās ar bērnu vakcināciju pret pneimokoku, tomēr šī saslimšana nav tikai bērnus apdraudoša, tā rada nopietnus riskus arī senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Turklāt pneimokoku izraisīto infekciju skaits pieaug, un mediķi arvien biežāk uzsver profilakses nozīmi. Intervijā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāju, virsārsti pneimonoloģijā un RSU docenti Madaru Tirzīti runājam par to, kā pneimokoks izplatās, kāpēc no tā praktiski nav iespējams izvairīties tikai ar piesardzību un kādu aizsardzību mūsdienās spēj nodrošināt konjugētās vakcīnas.

 

Kas ir pneimokoku infekcija, kā tā izplatās, un kādas slimības šī baktērija spēj izraisīt mūsu organismā?

– Pneimokoku infekciju izraisa baktērija, kuras latīniskais nosaukums ir Streptococcus pneumoniae. Šī ir viena no biežākajām bakteriālajām infekcijām pasaulē. Pneimokoku infekcija nav kaut kas, ar ko saslimst tikai ieelpojot “inficētu gaisu” vai saskaroties ar “kaut ko inficētu”. Jā, viens no saslimšanas veidiem ir gaisa pilienu ceļā. Bet jāzina un jāsaprot arī, ka pneimokoki “dzīvo” daudzu cilvēku elpceļos, deguna un rīkles gļotādā, un nerada nekādas problēmas, jo cilvēka imūnā sistēma var “iegrožot” pneimokokus un neļaut tiem izraisīt slimību. Infekcija rodas, kad (dažādu faktoru dēļ) cilvēkam pavājinās imunitāte, vājinās organisma aizsargspējas. Pneimokoki var izraisīt infekciju, iekaisumu dažādos orgānos, visbiežāk – pneimoniju jeb plaušu audu iekaisumu, otītu jeb vidusauss iekaisumu un sinuītu jeb deguna blakusdobumu iekaisumu. Pneimokoku infekcijas var izraisīt arī invazīvu slimības gaitu vai formu, kad infekcijas dēļ rodas meningīts jeb smadzeņu apvalku iekaisums vai bakterēmija, sepse. Invazīva pneimokoku infekcija rada nopietnu apdraudējumu cilvēka dzīvībai, starp šādiem gadījumiem ir augsta mirstība, bieži nopietni sarežģījumi, orgānu mazspēja, var būt ilgtermiņa sekas un traucējumi.

 

Medicīnā pneimokoku infekciju mēdz saukt par vienu no biežākajiem novēršamajiem nāves cēloņiem. Vai tā ir? Kāpēc vispār vakcinācija ir visefektīvākā metode, lai sevi pasargātu?

– Jā, tas atbilst patiesībai. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati rāda, ka globāli pneimokoks kā biežākais pneimonijas izraisītājs ir vadošais ar vakcināciju novēršamais nāves cēlonis bērniem līdz pieciem gadiem. Lai gan lielākā PVO datu daļa attiecas uz mazu bērnu mirstību jaunattīstības valstīs, arī attīstītajās valstīs pneimokoka izraisītās slimības turpina radīt nopietnu slogu. Eiropā šis slogs ir koncentrējies senioru vidū – 2022. gadā Eiropā reģistrēja 17700 invazīvu pneimokoku infekcijas gadījumu, no kuriem lielākā daļa bija cilvēkiem virs 65 gadiem. Līdz ar to nepieciešams domāt gan par bērnu, gan pieaugušo aizsardzību. Dati ir aktuāli arī Latvijas kontekstā – invazīvo pneimokoku infekcijas gadījumu skaits Latvijā ar katru gadu palielinās. 

Kāpēc tieši vakcinācija ir visefektīvākā aizsardzība? Iemesls slēpjas jau iepriekš minētajā – pneimokoks nav baktērija, no kura var izvairīties. Tas bieži jau atrodas cilvēku elpceļos, deguna un rīkles gļotādā bez jebkādiem simptomiem. Līdz ar to jebkurš cilvēks var būt pneimokoku nēsātājs un no saskarsmes ar pneimokoku praktiski nav iespējams izvairīties ar higiēnu, dzīvesveidu, īpašiem ierobežojumiem, piesardzību vai tamlīdzīgi. 

Pastāv ap 100 dažādu pneimokoka serotipu, tāpēc nav iespējams arī iegūt imunitāti pret pneimokoku, pārslimojot pneimokoku infekciju. Slimība var attīstīties strauji, un slimības ārstēšana notiek, kad pacients jau ir saslimis, turklāt pieaug antibiotiku rezistence. Turpretī vakcinācija nodrošina aizsardzību, pirms slimība sākas. Vakinācija ir ne tikai subjektīvi labākā metode, kā sevi pasargāt, bet arī veselības sistēmas izmaksu ziņā PVO atzīst vakcināciju pret pneimokoku par izmaksu efektīvu metodi infekcijas slimību ierobežošanai un veselības sistēmas sloga mazināšanai.

 

Ko mūsdienu konjugētās vakcīnas jeb PCV izdara mūsu imūnsistēmas labā, lai mēs nesaslimtu tik smagi?

– Polisaharīdu tipa pneimokoku vakcīna “parāda” imūnsistēmai baktērijas “cukura apvalku” (polisaharīdu). Imūnsistēma uz to atbild ātri, bet imūnsistēmas atmiņa var būt īsāka un vājāka. Konjugētā vakcīna (PCV) imūnsistēmai “parāda” baktērijas cukura apvalks kopā ar nesējproteīnu – tas maina imūnās atbildes raksturu, veidojas ne tikai spēcīga sākotnējā atbilde, bet arī ilglaicīga imunoloģiskā atmiņa. Maziem bērniem un cilvēkiem vecumā imūnās sistēmas darbība ir vistrauslākā – maziem bērniem tā vēl “mācās cīnīties” pret slimībām, savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, organisma aizsargspējas ir novājinātas un funkcijas pasliktinās. Īpaši būtiski atzīmēt minēto frāzi “lai nesaslimtu tik smagi” – ļoti būtiska vakcinācijas efektivitāte un spēja sniegt aizsardzību ir tieši nopietnāko, dzīvību visvairāk apdraudošo, slimības formu – invazīvo pneimokoku infekciju – gadījumā.

 

Reklāma
Reklāma

Jūsu ikdiena ir saistīta ar pacientiem, kuriem ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), bronhiālā astma un citas. Kas notiek, ja šāda hroniska pacienta vai seniora organismā iekļūst pneimokoks? Kāpēc viņiem šī infekcija ir bīstamāka?

– Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām, ir gan augstāks risks saslimt, gan nomirt no pneimokoku izraisītām infekcijām. 

Pirmkārt, ievērojami augstāka saslimšanas iespēja. Hroniskas plaušu slimības (HOPS, astma un citas) bojā plaušu dabiskos aizsargmehānismus, baktērijai ir vieglāk izraisīt slimību. 

Otrkārt, smagāka slimības gaita un augstāka mirstība. Riska grupu pacientiem biežāk rodas infekcijas komplikācijas, pneimokoku infekcija biežāk izraisa invazīvu infekciju un biežāk beidzas letāli. Saistībā ar komplikācijām jāmin, ka pneimokoku infekcija bieži ir saistīta ar kardiovaskulāru notikumu risku, it sevišķi, ja pacientam ir iepriekšējas sirds un asinsvadu slimības. 

Treškārt, ar lielāku vecumu saistītas izmaiņas imūnsistēmā. Gados vecāki cilvēki kļūst mazāk aizsargāti pret infekcijām, viņiem ir lielāks risks ne tikai saslimt, bet arī saskarties ar komplikācijām, ilgāku slimības gaitu, ilgstošu ārstēšanos slimnīcā, tostarp ārstēšanos intensīvajā terapijā.

Saistībā ar 24 ārstu un pacientu organizāciju vēstuli, kuru nosūtīja Veselības ministrijai, aicinot valsti apmaksāt šo vakcināciju senioriem virs 65 gadiem un riska grupām jeb organizēt tā, kā jau dara daudzviet Eiropā un arī Lietuvā... Kāpēc, raugoties no medicīnas un ekonomikas viedokļa, valstij ir izdevīgāk apmaksāt vakcīnu, nevis pēc tam ārstēt šos pacientus slimnīcās? 

– Starptautiskie dati rāda vienkāršu principu – vakcinācija maksā ievērojami mazāk nekā hospitalizācija, un katra novērstā hospitalizācija ietaupa valstij vairāk, nekā izmaksā profilakse, vakcinējot. Pneimokoku infekcijas izraisītu slimību ārstēšana stacionārā ir 4 – 10 reizes dārgāka nekā vieglāka, nekomplicēta pneimokoku infekcijas gadījuma ārstēšana ambulatori jeb mājās. Piemēram, smagas slimības gaitas gadījumā pacientam nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas palātā, un intensīvās terapijas gultasdienas izmaksas ir daudzkārt dārgākas nekā standarta nodaļas gultasdienas izmaksas. Jāņem vērā arī ilgtermiņa ietekme – smagākas slimības gaitas radīto ilgtermiņa nevēlamo seku ārstēšanas izmaksas, tāpat jāņem vērā arī slimības negatīvā ietekme uz dzīves kvalitāti, blakusslimībām un to pasliktināšanos, rehabilitācijas nepieciešamību pēc pārslimotas slimības un tās izmaksām. 

Ja mazinās pacientu skaits, kuriem jāārstējas slimnīcās pneimokoku izraisītas infekcijas dēļ, mazinās arī slimnīcu noslodze ar šāda veida pacientiem. Visbeidzot ļoti būtiski atcerēties par antibiotiku rezistenci – jo mazāk slimo ar pneimokoku infekciju, jo mazāka antibakteriālās terapijas lietošanas nepieciešamība; kā arī, jo vieglāka slimības gaita, jo mazāka iespējamība, ka nepieciešama ilgstoša antibakteriāla terapija. Līdz ar to mazinās iespējamība, ka radīsies antibiotiku rezistence, ar to saistītās izmaksas un ilgtermiņa veselības stāvokli pasliktinošas sekas.

 

Saistītie raksti