Baudas muskuļi. Kā sievietei tos uzturēt darba kārtībā?

Konsultē ZANE VORMA, Rīgas 1. slimnīcas Mazā iegurņa centra fizioterapeite, specializējas mazā iegurņa rehabilitācijā gan sievietēm, gan vīriešiem.

Santa Raita, speciālizlaidums “Sievietes veselība”

No dzemdībām līdz menopauzei 

Perimenopauze ir pakāpenisks pārejas periods sievietes dzīvē, kad sāk mainīties hormonālais līmenis un olnīcu darbība. Šis periods nesākas un nebeidzas vienā dienā – hormonālās pārmaiņas var ilgt vairākus gadus līdz menopauzes iestāšanās brīdim. Šajā procesā būtiska nozīme ir diviem “galvenajiem spēlētājiem” – progesteronam un estrogēnam. Tie ir hormoni, kurus producē galvenokārt olnīcas un kas būtiski ietekmē arī visu mazo iegurni un iegurņa pamatni, ko klāj muskuļi. 

Vispirms sāk samazināties progesterona līmenis, kas var izpausties ar neregulārākiem cikliem, spēcīgāku asiņošanu, libido samazināšanos, svara pieaugumu un citām emocionālām un fiziskām pārmaiņām. 

 ZANE VORMA, Rīgas 1. slimnīcas Mazā iegurņa centra fizioterapeite

Savukārt, samazinoties estrogēna līmenim, izmaiņas mazajā iegurnī kļūst izteiktākas. Estrogēna receptori atrodas visā makstī un arī apakšējos urīnceļos. Estrogēns palīdz uzturēt maksts sieniņu biezumu, elastību un mitrumu, pilda imūno funkciju, pazemina maksts pH līmeni, kā arī atbalsta urīnceļu funkciju. Estrogēna līmenim samazinoties, sieviete var piedzīvot maksts sausumu, maksts sieniņu atrofiju, izmaiņas maksts pH un mikrobiotā, urīnceļu infekcijas, urinēšanas pārmaiņas un urīna nesaturēšanu. Estrogēna deficīts ietekmē arī muskuļus un saistaudus, tas paātrina muskuļu atrofiju un vājina kolagēna šķiedras saistaudos. Tā rezultātā var samazināties mazā iegurņa orgānu dinamiskais balsts un palielināties iegurņa orgānu (maksts, dzemdes, urīnpūšļa, taisnās zarnas) noslīdējuma risks. Ne visas sievietes skar minētie simptomi, taču menopauze bieži ir indikators sūdzībām, ko sieviete līdz tam, iespējams, ir ignorējusi. 

Zane Vorma savā praksē ļoti bieži sastopas ar situācijām, kad sievietes izmaiņas mazā iegurņa darbībā ir izjutušas jau daudz agrāk, taču ar tām vienkārši sadzīvojušas un risinājumu nav meklējušas. Nereti tās bijušas pēcdzemdību funkcionālo izmaiņu, liekā svara, operāciju, nepareizas sportošanas vai ilgstošas smagumu celšanas sekas. Dažkārt sievietes arī nav ieklausījušās ārsta ieteikumos par iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanu. Tāpēc menopauze var kļūt par sava veida pagrieziena punktu – iepriekšējās problēmas kļūst izteiktākas, un nepieciešamība pievērst uzmanību iegurņa pamatnei ir daudz aktuālāka.

Par iegurņa pamatnes darbības traucējumiem var liecināt:

• urīna noplūde, piemēram, klepojot, smejoties vai sportojot;
• bieža vai steidzama urinēšana;
• mazā iegurņa orgānu – maksts, dzemdes, urīnpūšļa vai taisnās zarnas – noslīdējums;
• aizcietējumi un defekācijas problēmas; 
• hemoroīdi;
• sāpes mazajā iegurnī;
• muguras jostas daļas sāpes;
• seksuālā disfunkcija. 

Svarīgi! 

Problēma ne vienmēr ir vāji iegurņa pamatnes muskuļi. Tie var būt arī pārāk saspringti, un šādā gadījumā grūtības var sagādāt nevis muskuļu sasprindzināšana, bet to atslābināšana.

Izmeklējums sākas ar sarunu

Kā praktiski noteikt, ka sievietei iegurņa pamatnes funkcija ir mainījusies? To var izvērtēt fizioterapeits, kurš specializējies mazā iegurņa rehabilitācijā. Izmeklējums vispirms sākas ar atklātu un intīmu sarunu par pacientes sūdzībām, ikdienu, sportiskajām aktivitātēm, dzemdību pieredzi, hormonālo stāvokli, saslimšanām un citiem būtiskiem jautājumiem. Tikai pēc sarunas seko izmeklēšana. 

Lai pilnvērtīgi novērtētu iegurņa pamatnes muskulatūru, nepieciešams vagināls un/vai rektāls izmeklējums, kas var ietvert palpāciju, kā arī speciālu zonžu un Biofeedback jeb atgriezeniskās saites metodes izmantošanu, ja tas ir nepieciešams. Šāds izmeklējums vienmēr tiek pārrunāts ar pacienti. Tas nav obligāts, ja sieviete tam nepiekrīt vai ja viņai jau ir ginekologa, urologa vai proktologa slēdziens par iegurņa pamatnes muskulatūras vājumu.

Izmeklējumā var izmantot arī dažādus funkcionālos testus visam ķermenim, lai novērtētu pacientes kopējo funkcionālo stāvokli, jo iegurņa pamatnes problēmas nekad nav stāsts tikai par iegurni. Sievietēm ar mazā iegurņa funkcionāliem traucējumiem nereti ir arī citas sūdzības, piemēram, muguras sāpes, kuras viņas pašas ar iegurņa problēmām nemaz nesaista, lai gan tās var būt daļa no kopējās problēmas.

Kas ir biofeedback?

Biofeedback jeb atgriezeniskās saites metode ļauj pacientam vizuāli ieraudzīt savu iegurņa pamatnes muskulatūras darbību. Atšķirībā no rokas, kāju vai vēdera muskuļiem šie muskuļi nav redzami, tāpēc nav iespējams vienkārši paskatīties spogulī un novērtēt, kā tie strādā. Arī pareizi sajust un aktivizēt iegurņa pamatnes muskuļus sākumā nav viegli. Tāpēc radīta Biofeedback terapija: izmantojot speciālas vaginālas vai rektālas zondes, ekrānā var redzēt savu muskuļu darbību un iemācīties tos pareizi aktivizēt. Vienlaikus var redzēt arī to, uz ko muskuļi ir spējīgi. Atgriezeniskā saite var tikt attēlota dažādi, piemēram, spēles veidā, kur, sasprindzinot un atslābinot muskulatūru, jāveic noteiktas darbības, vai arī diagrammu un līkņu veidā. Tādējādi metode kalpo gan kā izmeklējums, gan kā treniņš.

• Biofeedback metode ir nesāpīga un neinvazīva, un to var izmantot gan sievietēm, gan vīriešiem.
• Izmeklēšanai parasti nepieciešama viena nodarbība, savukārt terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta spējas apgūt pareizu muskulatūras aktivizēšanu un vēlmes apgūto turpināt arī mājās.

Vairāk lasi speciālizlaidumā “Sievietes veselība”: