Pirts raganas – radošā apvienība ar slotām un latvisko dzīvesziņu

Pirts viņu dzīvē ir gan amats, gan aicinājums, gan dzīvesveids. Lienīte Vītiņa, Laila Sējāne un Santa Matveja pirms gadiem astoņiem izveidoja radošu apvienību Pirts RaGanas, kas popularizē mūsu pirts tradīcijas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopā darbojoties, viņas daudz ko pieredzējušas – gan nopietnu darbu, gan jautrus brīžus. 

Zāle aplaudē, stāvot kājās

Pirts RaGanas atzīst, ka jābūt ne tikai amata meistarēm, bet arī aktrisēm, jo par pirts tradīcijām vislabāk izstāstīt caur spēli un rituālu attēlošanu. Tur visam ir nozīme – scenārijam, tērpiem, augiem un meistarībai. To pierāda arī šā gada maijā Bukarestē notikušais pirts un spa profesionāļu un interesentu pasākums Sauna Herbal Cup. Tajā RaGanas bija izvēlējušās parādīt pirts nozīmi svarīgākajos cilvēka dzīves brīžos. Dzīves ritējuma pirts rituāls norisinājās spa centra lielajā saunā aptuveni 80 skatītāju klātbūtnē, un tā gaita bija sadalīta trīs daļās. Tas bija stāsts par piedzimšanu, mūža pilnbriedu un aiziešanu, par to, ka lielais dzīves rats nekad neapstājas. Priekšnesums sākās ar mūziku un zīdaiņa raudu skaņām. Laila ienāca pirtī, rokās turot zīdainīti, kas bija ietīts baltā sedziņā. Pārējās dalībnieces viņu priecīgi sagaidīja. Mainoties mūzikai, Lienīte iejutās līgavas lomā, kura gatavojas kāzām. Šis posms kļuva par rituāla kulmināciju – pirtī skanēja visstraujākā mūzika un valdīja vislielākais karstums. Skatītājiem, pirts viesiem, šajā laikā tika piedāvāti kontrasta elementi, tostarp apliešana ar ūdeni un ledus. Pēc tam mūzika atkal mainījās un Santa atveidoja māmuļu, kura pamazām zaudē spēkus. Viņa tika ietērpta baltā kleitā, un tā pati baltā sedziņa, kurā sākumā bija ietīts jaundzimušais, tika uzlikta māmuļai uz pleciem. Rituāla noslēgumā māmuļa lēnām devās uz durvīm. No viņas pleciem nokrita baltā sedziņa, taču to pārtvēra jaunā sieva – līgava. Tajā pašā brīdī atkal bija dzirdamas bērna raudas, simbolizējot vēstījumu, ka dzīves ritums ir nebeidzams – kad kaut kas aiziet, un tā vietā nāk jaunais.

Pirts rituāls, kas veidots kā uzvedums, skatītājos izraisīja ļoti spēcīgu reakciju – daudzi, īpaši sievietes, raudāja. Pēc priekšnesuma publika piecēlās kājās, ilgsi aplaudēja un skandēja: “Latvija! Latvija!” Grupas dalībnieces atzīst, ka izdevies aiznest līdz cilvēkiem stāsta būtību. Tie bija ne tikai profesionāli panākumi starptautiskā pasākumā, bet arī apliecinājums tam, ka latviskās pirts tradīcijas un tajās ietvertā dzīves gudrība spēj uzrunāt cilvēkus neatkarīgi no viņu valodas, tautības vai kultūras piederības.

 No personīgā arhīva.

Kas tie par neparastiem augiem?

Šādos starptautiskos pasākumos interese nav tikai par pirts tradīcijām, bet arī par Latvijas augiem. Cilvēki nāk klāt un jautā, vai tiešām pirts meistarēm vainagos un slotiņās izmantotie augi un ziedi ir īsti. Tieši darbs ar īstiem augiem un to simbolisko nozīmi ārzemniekus visvairāk pārsteidz, jo viņi ir pieraduši pie spa procedūrām ar ēteriskajām eļļām. Piemēram, festivālos Čehijā citu zemju pārstāvji pamanījuši, ka tieši Latvijas liepu slotiņu aromāts ir daudz saldāks un pilnīgāks. Līdzīgi ar kalmēm – Čehijā augošo kalmju smaržu nevar salīdzināt ar Latvijas kalmju aromātu.

Ārvalstu auditoriju uzrunā autentiskums – iespēja sajust dzīvus augus, dabas smaržas un tradīcijas, kas saglabājušās paaudzēs. Tādējādi katrs starptautiskais pasākums kļūst ne tikai par profesionālās meistarības demonstrējumu – tā ir arī iespēja stāstīt pasaulei par Latvijas pirts kultūras bagātību un tās ciešo saikni ar dabu. Pirtnieces regulāri viesojas festivālos Čehijā, Slovākijā, Lietuvā, šovasar aicinātas doties uz Ņujorku, bet no tā nācās atteikties, jo viss balstās tikai uz pašu pirts meistaru līdzekļiem.

Divpadsmit pirtsslotas mugursomā

Pirmajā ārvalstu braucienā raganiņas devās aptuveni pirms gadiem pieciem – uz Čehiju. Viņām bija zināms, ka ierastā ilgā pirts rituāla vietā latviskās pirts tradīcijas būs jāprezentē ļoti īsā laikā, proti, 15–20 minūtēs.

Santa to atceras kā vienu no saviem spilgtākajiem piedzīvojumiem, jo piekritusi Lienītes aicinājumam braukt, nemaz nezinot, cik vērienīgs būs pasākums. Zinājusi, ka būs darbs ar pirti, augiem un slotiņām – nu labi. Bet tur liela pirts telpa ar kādiem sešdesmit skatītājiem! Svešai auditorijai bija jāprezentē latviešu pirts dvēseliskums un dziļums!

Dalībnieces saskārās arī ar praktiskiem izaicinājumiem, vedot līdzi visus nepieciešamos rekvizītus. Lienīte stāsta, ka viņa tajā reizē devusies uz Čehiju tikai ar mugursomu, kurā pamanījusies ietilpināt 12 pirtsslotiņas. Viņa atzīst, ka joprojām brīnās un īsti nesaprot, kā tas fiziski bija iespējams, taču slotiņas tur bija. Šis gadījums ir daļa no grupas kopējās pieredzes ar bagāžas pakošanu, ko viņas dēvē par koferu stāstiem. Tā kā uz pirts festivāliem un izbraukumiem ir jāņem līdzi daudz inventāra (slotiņas, augi, tērpi), viņas ir iemācījušās lietas saspiest, salocīt un burtiski ieņurcīt tā, lai tās aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas.

Tas lidojums uz slotām

Bet ar ko šie pirts stāsti sākās? Protams, ar slotām, kā gan citādi. Precīzāk, ar lidojumu uz slotām. Tā tēlaini varētu aprakstīt Pirts RaGanu sadarbības sākumu. Slotas, slotas, slotiņas – pirts svarīgākais atribūts. Kādā pasākumā visas trīs nofotografējušās, it kā taisītos ar pirtsslotām lidot … Un kāpēc gan ne pirts raganas?

Pirtnieces jau iepriekš bija tikušās dažādos saietos, bet pēc kopīga sevis lutināšanas pirts pasākuma pie Lailas kopā nofotografējās, un šis attēls iedvesmoja turpmākai sadarbībai. Par apvienības dzimšanas dienu tiek uzskatīts 2018. gada 11. jūnijs. Galvenā motivācija – parādīt cilvēkiem, ka pirtī iešana var būt ne tikai ļoti nopietna, bet to var pasniegt vieglāk, jautrāk un interesantāk.

Kāpēc raganas? Ne tikai slotu dēļ. Lienīte teic, ka šim vārdam ir īpaša nozīme, jo tas simbolizē viedu sievieti – saules gani. Tas iemieso gaišumu, gudrību un spēku, kas ir katrā latviešu sievietē, kā arī spēju savienot nopietnību ar nebēdnību.

 No personīgā arhīva.

Bez mistikas neiztikt

Pirts meistaru sadarbībā bijuši interesanti un daži pat neizskaidrojami atgadījumi. Viens no tiem jau iepriekšminētajā Rumānijas festivālā. Pirmo reizi prezentējot latvisko pirti, kad sākās pirmā dziesma un meistares gatavojās uzliet ūdeni uz pirts akmeņiem, lai iedotu spēku, aiz loga skaļi nodārdēja pērkons. Skatītāji bija pārsteigti un sajūsmināti, sak’, Latvijas pirts dāmas ieradušās pa nopietno. Pašām arī mazliet skudriņas pār muguru pārskrējušas – tādas jaudīgas enerģijas.

Kādā reizē, gatavojoties publiskam pasākumam un plānojot savu ierašanos, pirtnieces spriedušas, kurš izslēgs gaismu, lai viņas varētu iespaidīgi uznākt ar svecēm. Kad tas brīdis bija klāt, pasākuma vietā tiešām pazuda elektrība. Palīdzība no kaut kā nezināma? Varbūt, bet patiesībā situācija nopietna. Bez elektrības mūsdienu pirtī nedarbojas sūkņi, caurulēs neriņķo ūdens un ir risks, ka boilers var uzvārīties vai pat uzsprāgt spiediena dēļ. Lai samazinātu temperatūru un novērstu avāriju, bija steidzami jāiztīra krāsns. Viņas ar lielām stangām ņēma degošās ogles un nesa ārā. To visu pirtnieces darīja neuzkrītoši un ar smaidu sejā, lai klienti, kuri baudīja vakaru, nepamanītu, ka radusies kritiska situācija. Kad elektrība uz mirkli parādījās, viņas ātri salika malku un ogles atpakaļ, bet tad elektrība pazuda atkal, un process ar karsto ogļu nešanu ārā bija jāatkārto. Lai gan satraukums bija liels, viss beidzās labi – pirms pašas pirts kūres elektrība atradās, akmeņi bija karsti, un neviens no viesiem tā arī nepamanīja aizkadra norises.

Citā reizē bija ieplānotas kopīgas pirtslietu mācības, bet Laila teikusi, ka nevarēs pievienoties, jo tajā dienā viņai bija paredzēts darbs savā pirtī. Tomēr dienu pirms plānotā pasākuma viņa piezvanīja kolēģēm un pavēstīja, ka ieradīsies. Izrādījās, ka Lailas pirtī bija aizsalis ūdens, tāpēc viņai nācās atcelt savus pirts pasākumus. Mēdz teikt, ka dzīvē nejaušību nav.

Atšķirība starp dāmām un kungiem

Pirtnieces bieži tiek aicinātas uz dažādiem pasākumiem – mājas vai korporatīvām svinībām, kur ir iespēja plašākai sabiedrībai rādīt pirts tradīcijas un ļaut izbaudīt pirtī iešanas prieku. 

Balstoties uz Pirts RaGanu pieredzi, galvenās atšķirības starp pirts rituāliem dāmām un kungiem izpaužas karstuma intensitātē, izmantotajās slotiņās un rituāla emocionālajā mērķī. Kungu pirtis tiek raksturotas kā spēcinoši pasākumi, kuros parasti ir lielāks karstums un lielāka jauda. Savukārt dāmām bieži vien labāk patīk rituāli, kuros nav liela karstuma, bet uzsvars ir uz aromātiem, sajūtām un iespēju meditēt.

Vīriešiem izvēlas slotiņas, kas spēj izturēt lielu karstumu un pēriena spēku, piemēram, ozolu. Tomēr ir arī kungi, kuriem nepieciešams rāms un sievišķīgs pieskāriens, izmantojot maigo liepu, lai atbrīvotos no ikdienas spriedzes un gūtu mieru. Dāmas ir čaklākas pirtī gājējas, taču dažkārt sākumā teic, ka nepatīk karstums. Pēc maiga rituāla ar aromātiem un maskām viņas bieži vien viedokli maina. Dāmu pirtīs tiek akcentēta lutināšana, miers un brīva pašsajūta.

Pirts meistares ir profesionāles, tāpēc rituālu piemēro cilvēka individuālajām vajadzībām. Tas var būt jaudīgs pēriens vīriem vai maiga, aromātiska meditācija dāmām.

Kopā arī atpūtā

Pirtnieču iemīļotākā un nemainīgā tradīcija pēc kopīgiem pasākumiem un uzstāšanās reizēm ir tortes Cielaviņa baudīšana. Laila to raksturo kā obligāto pasākumu. Viņām ir vēl viena tradīcija – reizi gadā kopā doties ceļojumā uz Ēģipti, lai pagarinātu vasaru, atpūstos un uzlādētos, gūstot prieku un jaunus piedzīvojumus, kas nepieciešami, lai pirtī spētu dot enerģiju citiem.

No personīgā arhīva.

Notiek arī kopīgas jubileju svinēšanas. Santa teic: “Ja manā dzīvē nebūtu šo foršo cilvēku, es noteikti nebūtu lidojusi Aerodiumā, ar Zērgli, ar planieri, nirusi ar akvalangu, cīnījusies izlaušanās telpā, baudījusi virtuālos amerikāņu kalniņus džungļos un makšķerējusi bez makšķeres, izjutusi panikas lēkmes un tomēr slēpojusi Slovākijas kalnos. Es nebūtu apceļojusi tik dažādas valstis, ka lidostu jau uztveru kā vietēju autoostu. Es nebūtu bijusi grandiozajos spa centros ārzemēs, un vēl, un vēl... Ja man nebūtu burvīgās pirts raganas lomas, kas pieļauj brīvu komunikāciju, kas atbrīvo no stereotipiem un ierastām sabiedrības normām, ļauj emocijām un attieksmēm būt īstām... Es uzdrošinos teikt, ka mani pēdējie astoņi gadi tad būtu visai pliekani un garlaicīgi.”

Pirts RaGanu ceļš vedis no mazām Latvijas pirtīm līdz starptautisku festivālu skatuvēm, taču viņu būtība paliek tā pati. Starp karstiem akmeņiem, augu smaržu un cilvēku stāstiem trīs sievietes rāda saikni starp cilvēku, dabu un laiku.

No latvju folkloras

• Pirts senāk stāvējusi lielākā godā nekā tagad. It īpaši vecās sievas tā darījušas – nopērušās nometās ceļos uz lāvas beņķīti, noskaitīja tēva reizi, nobučoja lāvu un slotu. Vecākās sievas vēl tagad neļauj pirtī kliegt, aurot, dziedāt. No pirts iznākot, pārmet krustu, noskaita tēva reizi un vēl kādu pantiņu; saka vēl: “Peries nu, mīļā Māriņ, mūsu pērtā gariņā.” Pirtī ieejot, saka: “Labvakar, Pirtsmāte, vai gaidījāt arī mani? Vai būs silts ūdens, mīksta slotiņa, labs gariņš?” No pirts izejot, nolika slotiņu un ūdeni uz lāvu un sacīja: “Peries nu, mīļā Māriņa, ar saviem bērniņiem.” Pa taku uz augšu (istabu) ejot, noskaita pātarus; bērni, no pakaļas tecēdami, mācās skaitīt līdz.
• Kad jaunas meitas pirtī iet pērties, tad viņām jāsaka: “Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērāju.”
• Ja sestdienas vakarā atstājot pirtī spaini ar siltu ūdeni un iekšā slotu, tad Laima nākot mazgāties. Atstājējam viņa būšot palīdzīga.
• Pirts ir zemnieka dakteris. Ja nebūtu pirts un rutku, tad dakteri brauktu zelta ratiem.