Vai daudz dzimumzīmju nozīmē lielāku vēža iespējamību? Īsā atbilde ir jā. Konsultē dermatologs

Santa Raita, speciālizdevums “Vesela āda”.

Vai dzimumzīmju daudzums uz ķermeņa korelē ar ādas vēža risku? Atbilde ir – jā. Jo vairāk cilvēkam ir dzimumzīmju, jo lielāks ir melanomas attīstības risks. Tomēr dzimumzīmju skaitu nosaka vairāki faktori. Pirmais ir ģenētika – ja abiem vecākiem ir daudz dzimumzīmju, ļoti iespējams, ka arī bērnam to būs vairāk. Otrs būtisks faktors ir ultravioletais (UV) starojums bērnībā. Īpaši nozīmīgs ir periods līdz aptuveni 6–8 gadu vecumam – jo vairāk bērns šajā laikā uzturas saulē, jo vairāk dzimumzīmju dzīves laikā var izveidoties. Bērniem tās visbiežāk parādās uz muguras, kas parasti ir viena no saules iedarbībai visvairāk pakļautajām ķermeņa vietām.

Lai gan dzimumzīmju skaits ar gadiem var nedaudz pieaugt, daudz svarīgāk ir tas, kā tās izskatās. Ja visas dzimumzīmes ir savstarpēji līdzīgas – vienādas formas, krāsas un izmēra –, risks ir mazāks. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir daudz savstarpēji atšķirīgu dzimumzīmju, tostarp neregulāras formas vai dažādu krāsu veidojumi, melanomas risks ir augstāks. To sauc par displastisko nēvusu sindromu, un tas saistīts ar paaugstinātu melanomas risku.

Jāatceras, ka katra dzimumzīme veidojas šūnu ģenētisku izmaiņu jeb mutāciju rezultātā, taču mutācija ir normāla bioloģiska parādība, un vairumā gadījumu tās ir labdabīgas izmaiņas. Taču atsevišķos gadījumos šīs izmaiņas var kļūt par pamatu ļaundabīgam procesam, tāpēc cilvēkiem ar daudzām un savstarpēji atšķirīgām dzimumzīmēm ādas veselībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

ABCDE PRINCIPS

Dermatologi dzimumzīmju izvērtēšanā izmanto ABCDE principu, kas palīdz pamanīt pazīmes, kuras var liecināt par melanomu.

• A (Asymmetry) – asimetrija

Labdabīga dzimumzīme parasti ir simetriska, savukārt aizdomīgs ir veidojums, kura abas puses nav vienādas. 

• B (Border) – malas

Veselai dzimumzīmei robežas ir skaidras un vienmērīgas. Uzmanība jāpievērš, ja malas kļūst robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas. 

• C (Color) – krāsa

Normāla dzimumzīme parasti ir vienmērīgā tonī – gaiši vai tumši brūna, dažkārt arī melna. Bažas rada veidojums, kurā vienlaikus redzami dažādi “krāsojumi” jeb vairāki krāsu toņi. 

• D (Diameter) – diametrs

Agrāk uzskatīja, ka aizdomīgas ir dzimumzīmes, kas lielākas par 6 milimetriem. Mūsdienās zināms, ka melanoma var būt arī mazāka, tāpēc svarīgāks par izmēru ir tas, vai veidojums palielinās. Jo labdabīgs veidojums izveidojas un ir stabils, ļaundabīgam veidojumam ir tendence augt.

• E (Evolution) – izmaiņas

Ja dzimumzīme maina izmēru, formu, krāsu, virsmu vai kļūst citāda nekā iepriekš, tā noteikti jāparāda dermatologam.

Divi galvenie melanomas attīstības ceļi 

Lai gan sabiedrībā visvairāk runā par melanomu, tā nav biežākā ādas vēža forma. Latvijā katru gadu diagnosticē aptuveni 200 melanomas gadījumu, savukārt bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas tiek atklātas apmēram 2000 pacientu, un šie audzēji parasti attīstās uz iepriekš veselas ādas. 

Ir divi tipiski melanomas attīstības ceļi – ģenētiska predispozīcija vai pārmērīga saules ietekme. Ģenētiski predisponēti ir cilvēki, kuriem ir daudz dzimumzīmju, turklāt tās ir savstarpēji atšķirīgas pēc formas, izmēra vai krāsas. Nereti šī īpatnība ir iedzimta un tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. 

Otra riska grupa ir cilvēki ar gaišu ādu, kuriem dzimumzīmju ir maz vai nav gandrīz nemaz, bet melanoma tomēr attīstās uz “tīras” ādas. Šādos gadījumos nozīmīgākais riska faktors parasti ir ilgstoša UV starojuma ietekme un saules apdegumi.

Bīstamas izmaiņas var attīstīties ļoti atšķirīgā ātrumā – no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tas ir atkarīgs no tā, kādas ģenētiskās izmaiņas jeb mutācijas notikušas audzēja šūnās. Dažkārt pigmentēts veidojums aug ļoti lēni – pat 10 un vairāk gadu, pakāpeniski izplatoties pa ādas virsmu. Šādi mēdz attīstīties, piemēram, lentigo maligna, kas biežāk rodas ilgstošai saules iedarbībai pakļautās vietās, īpaši uz sejas.

EFG princips

Ir arī daudz agresīvākas melanomas formas, piemēram, mezglveida (nodulārā) melanoma. Tā var nevis izplesties plašumā, bet ātri ieaugt dziļāk ādā un dažu mēnešu laikā kļūt dzīvībai bīstama. Šādos gadījumos klasiskās ABCDE pazīmes ne vienmēr palīdz, jo veidojums uzreiz izskatās kā mezgliņš. Tāpēc mezglveida melanomas atpazīšanā biežāk izmanto EFG principu.

• E (Elevated) – veidojums ir pacelts virs ādas

• F (Firm) – tas ir blīvs, nevis mīksts

• G (Growing) – tas strauji aug

Melanomas var būt ļoti dažādas, un diagnozi ne vienmēr iespējams noteikt tikai ar neapbruņotu aci. Tāpēc aizdomīgus ādas veidojumus daudz precīzāk palīdz izvērtēt dermatoskopija un citas mūsdienīgas diagnostikas metodes.

“Neglītā pīlēna” pazīme 

Dermatologs uzsver: ne katrs jauns veidojums ir bīstams, bet “neglītais pīlēns” ir signāls, kam jāpievērš uzmanība. Tas nozīmē: ja viena dzimumzīme izskatās ievērojami citāda nekā visas pārējās, tad tā noteikti jāpārbauda. 

Pēc 35–40 gadu vecuma uz ādas bieži parādās dažādi labdabīgi veidojumi, piemēram, seborejiskās keratozes. Tās nereti ir vairākas, simetriskas un līdzīgas cita citai, taču tās nav dzimumzīmes. Uzmanība jāpievērš tad, ja parādās viens veidojums, kas izskatās citāds nekā visi pārējie. 

Ja pēc izmeklēšanas rodas šaubas, veidojumu parasti nofotografē un atkārtoti izvērtē pēc 3–6 mēnešiem. Labdabīgs veidojums parasti nemainās, savukārt potenciāli bīstamā veidojumā būs vērojamas pārmaiņas.

Cik bieži jāpārbauda dzimumzīmes

Cik bieži būtu jāpārbauda dzimumzīmes pie dermatologa? Universālas atbildes nav. Dermatologs iesaka vismaz vienu reizi dzīvē veikt dzimumzīmju pārbaudi, lai speciālists varētu izvērtēt individuālo risku un noteiktu, cik bieži turpmāk būtu nepieciešama kontrole.

Pārbaudes biežums atkarīgs no vairākiem faktoriem – dzimumzīmju skaita un izskata, ģimenes anamnēzes, saules apdegumiem dzīves laikā, ādas fototipa un citiem riska faktoriem. Kontroles plāns vienmēr tiek pielāgots katram individuāli – nav viena algoritma, kas būtu piemērots visiem. Cilvēkiem, kuriem ir maz dzimumzīmju un tās ir savstarpēji līdzīgas, vizīte var būt nepieciešama tikai reizi gadā vai pat reizi pusotra gada laikā. Kādam nepieciešams regulāri novērot tikai vienu vai divas dzimumzīmes. Savukārt pacientiem ar displastisko nēvusu sindromu vai tiem, kuri jau slimojuši ar melanomu, dermatologa kontrole nepieciešama ievērojami biežāk – ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem.

Lielākajai daļai cilvēku nav nepieciešams katru gadu profilaktiski apmeklēt dermatologu. Dakteris uzsver: nē, nē un vēlreiz nē! Ja ārsts pēc izmeklēšanas novērtējis risku kā zemu, nav pamata dzīvot pastāvīgās bailēs un pārbaudīt dzimumzīmes katru dienu. Daudz būtiskāk ir regulāri pašiem apskatīt savu ādu un pie speciālista vērsties tikai tad, ja kāda dzimumzīme maina izmēru, formu, krāsu vai parādās jauns aizdomīgs veidojums. 

Arī digitālā dzimumzīmju kartēšana nav nepieciešama katram. Tā ir vērtīga cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm, paaugstinātu melanomas risku vai gadījumos, kad nepieciešams novērot konkrētus veidojumus, – tad kartēšana kalpo kā atskaites punkts, ļaujot salīdzināt dzimumzīmes laika gaitā un pamanīt pat nelielas izmaiņas. 

Vairāk lasi speciālizdevumā “Vesela āda”!