Dermatoloģe: "Nav droša iedeguma – saules starojums izraisa audzējus... Īpaši jāsargā bērnus!"

Dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Dr. Alise Balcere stāsta par saules pozitīvo un negatīvo ietekmi uz mūsu veselību, bet aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kā pasargāt ādu gada siltajā sezonā. 

Gadu gaitā mainījies cilvēku dzīves ilgums un laikapstākļi

Sekojot līdzi aktuālajai informācijai un mediķu ieteikumiem, dažkārt rodas sajūta, ka saulīte vairs nav tik laba kā agrāk ­– ievērojami biežāk dzirdam par saules negatīvo ietekmi, tostarp ļaundabīgām saslimšanām. Mūsdienās informācija kļuvusi pieejamāka, tomēr papildus tam ir arī vairāki būtiski faktori, kas gadu gaitā ir mainījušies. 

Pirmkārt, šobrīd cilvēki dzīvo ilgāk. Vidējais dzīves ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis par pieciem sešiem gadiem, sievietēm sasniedzot vidēji 80 dzīves gadus. 

Otrkārt, saskaņā ar meteroloģiskajiem novērojumiem aizvien pieaug vidējā gaisa temperatūra, un vasaras dienu skaits, salīdzinot ar pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, šobrīd ir pat dubultojies. Tādējādi cilvēkiem mūsdienās ir iespēja vairāk uzturēties saulē un saņemt lielāku saules starojuma daudzumu nekā agrāk. 

Ne vairāk kā 15 līdz 30 minūtes dienā

Kā stāsta dermatoloģe Alise Balcere, saules starojumam mērenās devās ir labvēlīga ietekme uz veselību, tostarp uz mūsu garastāvokli un fizisko aktivitāti, kas vasarā ierasti palielinās. 

„Tomēr kopumā iesaku tiešā saulē bez aizsarglīdzekļiem uzturēties ne ilgāk kā 15 līdz 30 minūtes dienā. Ievērojot šo ieteikumu, lielākā daļa cilvēku uzņems sev nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Savukārt, uzturoties saulē ilgāku laiku un nelietojot saules aizsarglīdzekļus, pieaug saules negatīvo seku risks, ko var iedalīt tūlītējās jeb īstermiņa un ilgtermiņa sekās,” skaidro dermatoloģe Alise Balcere.

Pārlieku daudz saules: tūlītējās un ilgtermiņa sekas

Pēc pārmēru ilgas uzturēšanās saulē jau tajā pašā dienā parādās saules apdegumi, kas smagākos gadījumos ir redzami ar izteiktu apsārtumu un pūslīšiem. Jutīgākas ādas īpašniekiem saules starojums tāpat var izraisīt arī sāpes, saules alerģiju jeb fotoalerģiskus izsitumus un nātreni. Dermatoloģe stāsta, ka intensīvāki saules periodi, tajā skaitā ceļojot uz siltajām zemēm, dažu dienu un nedēļu laikā var izsaukt vai likt uzliesmot hroniskām ādas slimībām, kā rozācija, hiperpigmentācija jeb melazma, vitiligo, sarkanā vilkēde un citām. Savukārt ilgtermiņa saules starojuma sekas ir saules pigmentācija, ādas jaunveidojumi, arī audzēju attīstība un ādas novecošanās. 

„Vēlos atgādināt, ka nav droša iedeguma. Saules ultravioletais starojums ir atzīts par karcinogēnu, jeb tādu, kas izraisa audzējus. Mūsu āda atjauno jebkuru saules radīto bojājumu tās iespēju robežās, taču tai ir limiti,” brīdina dermatoloģe. 

No tieša saules starojuma īpaši rūpīgi nepieciešams pasargāt bērnus, jo viņu āda ir plānāka, turklāt parasti bērni ārpus telpām pavada vairāk laika nekā pieaugušie. Piesardzība šai vecuma posmā ļaus samazināt ādas audzēju attīstības iespēju nākotnē. 

Vai vasaras raibumi ir tik nevainīgi?

Vasaras raibumi ir visplašāk zināmais saules pigmentācijas veids, un tie rodas, ādai reaģējot uz saules starojumu – lai ādu labāk aizsargātu pret tā kaitīgo ietekmi, palielinās pigmentražojošo šūnu skaits. „Ikviens cilvēks, kam ir vasaras raibumi, tostarp bērni, ir saņēmis pārāk lielu saules starojuma apjomu,” saka Alise Balcere.

Ir cilvēki, kam uz ādas tāpat iespējams novērot arī brūnus pleķus uz muguras augšdaļas un pleciem, kas parasti rodas pēc smagāka apdeguma. Atšķirībā no vasaras raibumiem šie pleķi saglabājas visu gadu. Tos sauc par saules lentigo, un šie veidojumi ir labdabīgi, tādēļ terapija nav nepieciešama, ja vien cilvēku netraucē to kosmētiskais izskats. 

5 apdegumi 10 gadu laikā – divkārt lielāks audzēju risks

Visbūtiskākā iespējamā blakne no saules starojuma ir ādas audzēju attīstība. Ir pierādīts, ka pat viena solārija apmeklējuma reize vai jebkura saules apdeguma iegūšana, īpaši līdz 18 gadu vecumam, paaugstina ādas audzēju risku. Vairāk nekā pieci apdegumi 10 gadu laikā dubulto ādas audzēju risku. 

„Matemātiski rēķinot – ja cilvēks apdeg katru otro gadu, iegūstot vienu apdegumu, tad 30 gadu laikā ādas audzēju risks pieaug sešas reizes. Divkārt augstāks risks ir arī cilvēkiem ar gaišu ādu, kuriem vāji veidojas iedegums, kā arī cilvēkiem ar rudiem matiem un ar gaišu acu krāsu. Tomēr, ja acu un ādas krāsa nav maināma, tad iegūtais saules starojuma apjoms gan ir kontrolējams,” saka dermatoloģe.

Kādiem ādas veidojumiem jāpievērš uzmanība?

Alise Balcere iesaka pievērst uzmanību jebkuram veidojumam, kas atšķiras no citiem un ir šķietami  „jocīgāks” vai „interesantāks”. Piemēram, nedzīstošam veidojumam, kas var izskatīties kā vienkārša, sārta pumpiņa. Pakāpeniski tās centrā attīstās krevelīte, gar malu var būt saskatāmi lielāki asins kapilāri, un mēnešu un gadu laikā tā aug lielāka. Dažkārt šķiet, ka krevelīte sadzīs, tomēr veidojums vienmēr atgriežas. 

„Šie veidojumi ir bazālo šūnu karcinomas, un Latvijā tās ik gadu tiek diagnosticētas vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem. Tas ir ievērojami biežāk nekā melanomas, kaut arī par pēdējām ir vairāk ziņu publiskajā telpā, jo melanomas ir bīstamākie ādas audzēji,” skaidro Alise Balcere. 

Ir dažādi melanomu veidi. Visraksturīgākā melanomas izpausme ir viens plakans, nereti tumšāks un pakāpeniski augošs veidojums, kas sākotnēji izskatās kā dzimumzīme. Parasti vairāk nekā gada laikā tajā attīstās mezgls. 

Ēna, apģērbs un aizsargkrēms

Lai efektīvi sevi pasargātu no saules ietekmes, ieteicams valkāt apģērbu, kas nosedz ķermeni un atstaro saules starus, izvēlēties ēnainas vietas un lietot saules aizsargkrēmu.

„Klīniskie pētījumi liecina, ka regulāra saules aizsargkrēmu lietošana gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā samazina melanomas risku par 35–40 %, salīdzinot ar tiem, kuri aizsargkrēmu izmanto reti,” stāsta dermatoloģe.

Kā skaidro Krastiņa, aptiekās pieejami dažādi saules aizsardzības līdzekļi ar atšķirīgu SPF jeb saules aizsardzības faktoru, kas piemēroti gan pieaugušajiem, gan bērniem. „Cilvēki ar tumšāku ādas krāsu var izvēlēties mazāku saules aizsargfaktoru, proti, 30–50 SPF, turpretī gaišas ādas īpašniekiem, rudmatainiem cilvēkiem un bērniem būs nepieciešams visaugstākais SPF 50+. Saules aizsardzības kosmētika ir pieejama dažādās formās un tilpumos – sejas, ķermeņa, roku un lūpu kopšanai,” stāsta farmaceite. Ivanda Krastiņa norāda, ka ražotāji aizvien biežāk piedāvā specializētu saules aizsardzības kosmētiku, kas pielāgota dažādiem sejas ādas tipiem un vajadzībām. Piemēram, sausai ādai paredzēti barojoši un mitrinoši krēmi, bet taukainai ādai – vieglas tekstūras matējoši krēmi vai fluīdi.

„Ir arī īpaši produkti aknes skartai ādai, ādai ar paplašinātiem kapilāriem vai rozāciju, kā arī krēmi ar ļoti augstu aizsardzību ādas slimību gadījumā. Tāpat pieejami aizsargkrēmi ar pret-novecošanās iedarbību (anti-age), kā arī tonēti krēmi, ko var izmantot kā dienas krēmus, zem tiem uzklājot tikai kādu mitrinošu serumu,” piebilst Ivanda Krastiņa.

Saules aizsardzība ķermenim

Ķermenim paredzētie saules aizsardzības līdzekļi parasti ir lielākos iepakojumos, jo ir ļoti svarīgi uzklāt pietiekamu produkta daudzumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu aizsardzību pret UV stariem. „Pieauguša cilvēka ķermenim vienā reizē nepieciešams apmēram piecas sešas tējkarotes līdzekļa, lai vienmērīgi noklātu visas ķermeņa daļas – neaizmirstot kaklu, ausis un pēdu virspuses,” atgādina farmaceite, „svarīgi neaizmirst arī par lūpu aizsardzību – vēlams lietot lūpu balzamus ar SPF filtru, jo saules UV staru ietekmē var aktivizēties herpes vīruss, kas izraisa aukstumpumpas.”

Aizsargkrēms jāatjauno pēc peldēšanās, noslaucīšanās, intensīvas svīšanas, kā arī aptuveni ik pēc divām stundām. Saules aizsardzības līdzekļi ir pieejami dažādās konsistencēs – no biezākiem krēmiem līdz viegliem losjoniem, fluīdiem vai izsmidzināmiem sprejiem.

„Dodoties dabā vai strādājot dārzā, ērti paņemt līdzi maza izmēra zīmuļveida saules aizsarglīdzekļus. Tie ir piemēroti, lai ātri un ērti aizsargātu izvirzītās un ar apģērbu nenosegtās ķermeņa daļas – piemēram, degunu, pieri, zodu, ausis vai plecu galus,” iesaka farmaceite.

Svarīgi arī pārbaudīt saules aizsargkrēma derīguma termiņu. Ja līdzeklis ir atvērts un lietots jau pirms gada, tā efektivitāte vairs nav garantēta. Lielākoties saules aizsargkrēmus ieteicams izlietot sešu līdz 12 mēnešu laikā pēc atvēršanas. Precīzs derīguma termiņš pēc atvēršanas ir norādīts uz iepakojuma – ar simbolu, kurā attēlots atvērts trauciņš (piemēram, 6M vai 12M).

Ādas kopšana pēc sauļošanās

Pēc ilgstošas uzturēšanās saulē – īpaši, ja āda ir nedaudz apsvilusi – būtiski ir rūpēties par tās atjaunošanu. Aptiekās pieejamā pēc-sauļošanās kosmētika satur nepieciešamās vielas ādas mitrināšanai, barošanai un atjaunošanai. Šie līdzekļi palīdz mazināt apsārtumu, sūrstēšanu, kā arī novērš sausumu un ādas lobīšanos.

Konsultējoties ar farmaceitu, iespējams izvēlēties piemērotāko produktu. Piemēram, pantenolu saturošas uzpūšamās putas ātri mazina karstuma un sāpju sajūtu, alvejas gels sniedz atsvaidzinājumu un mitrina, bet speciālie pēc-sauļošanās līdzekļi nomierina ādu, atjauno tās komfortu un palīdz tai ātrāk atveseļoties.