Papiloma vai kārpa? Dermatoloģe atspēko mītus par ādas veidojumiem

Santa Raita, speciālizdevumam “Vesela āda”.

Konsultē EGIJA VASILIŠINA, dermatoloģe, veneroloģe (Āgenskalna Dermatoloģijas centrs).

   EGIJA VASILIŠINA, dermatoloģe, veneroloģe. Publicitātes attēls.

Četri galvenie iemesli

Sadzīvē papilomas un kārpas bieži tiek uzskatītas par vienu un to pašu, taču no medicīnas viedokļa tie ir divi atšķirīgi ādas veidojumi. 

Īstās kārpas (Verruca vulgaris) izraisa cilvēka papilomas vīruss (Human Papillomavirus, HPV), tāpēc tās ir vīrusu infekcijas izpausme. Tās ir lipīgas, un tām nepieciešama atbilstoša ārstēšana.

Savukārt papilomas jeb fibroepiteliālie polipi ir labdabīgi ādas veidojumi, kas sastāv no saistaudiem un asinsvadiem, kurus klāj epidermas slānis. Tās nav saistītas ar vīrusu infekciju un nav lipīgas.

Papilomas nerodas nejauši, to veidošanos nosaka vairāku faktoru kopums, un nereti vienlaikus darbojas vairāki no tiem.

1. Mehāniska berze. Visbiežāk papilomas veidojas ādas krokās – uz kakla, padusēs, cirkšņos un zem krūtīm –, kur āda pastāvīgi beržas pret ādu vai apģērbu.
2. Vielmaiņas traucējumi. Ir pierādīta saistība starp papilomu veidošanos un insulīna rezistenci, otrā tipa cukura diabētu, aptaukošanos un metabolo sindromu. Insulīnam piemīt augšanu stimulējoša iedarbība uz ādas šūnām – keratinocītiem un fibroblastiem –, tāpēc paaugstināts insulīna līmenis var veicināt papilomu veidošanos.
3. Ģenētiska nosliece. Nozīme ir arī iedzimtībai – dažiem cilvēkiem ādas īpatnību dēļ papilomas veidojas biežāk nekā citiem. 
4. Hormonālas pārmaiņas. Papilomas nereti parādās grūtniecības laikā vai citos periodos, kad organismā notiek būtiskas hormonālas izmaiņas.

Vairāk nekā tikai kosmētisks defekts

Klasiskās papilomas jeb akrohordoni (ādas cilpiņas, kas visbiežāk veidojas uz kakla, padusēs un citās ādas krokās) nav lipīgas. Tās nav infekcijas slimība, tāpēc tās nevar nodot citam cilvēkam ne ar pieskārienu, ne kopīgi lietojot dvieli vai citus sadzīves priekšmetus. 

Lielākoties papilomas ir labdabīgi ādas veidojumi un rada galvenokārt estētisku diskomfortu, tomēr tās var tikt regulāri traumētas ar apģērbu vai rotaslietām, izraisot asiņošanu, iekaisumu un sāpes.

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, ka pēkšņa daudzu jaunu papilomu parādīšanās var liecināt par vielmaiņas traucējumiem, piemēram, insulīna rezistenci, tāpēc šādos gadījumos būtu vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu vai dermatologu.

Brīdinājuma pazīmes, ko nedrīkst ignorēt

Klasiska papiloma jeb akrohordons pati par sevi nekļūst par ļaundabīgu audzēju. Risks rodas tad, ja cilvēks par papilomu kļūdaini uzskata pavisam cita veida ādas veidojumu, kas jau sākotnēji ir ļaundabīgs vai priekšvēža stadijā. Šādos gadījumos novēlota vizīte pie ārsta var aizkavēt savlaicīgu diagnozi un ārstēšanu. Tāpēc ikvienu jaunu, neparastu vai aizdomīgu ādas veidojumu ieteicams parādīt dermatologam, kurš noteiks tā raksturu un nepieciešamības gadījumā ieteiks piemērotāko ārstēšanu.

Jāatceras arī, ka ne visi ādas veidojumi ir papilomas un ne visi aizdomīgie ādas veidojumi ir melanoma, – tie var būt arī citi labdabīgi vai ļaundabīgi ādas veidojumi. Tāpēc, ja veidojums maina formu, izmēru vai krāsu, sāk strauji augt, asiņo vai šķiet aizdomīgs, noteikti jāvēršas pie dermatologa. Tā kā šādas izmaiņas ne vienmēr iespējams pamanīt ar neapbruņotu aci, dermatologi iesaka reizi mēnesī veikt ādas pašpārbaudi, bet vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai profilaktiski pārbaudītu visus ādas veidojumus.

Noņemt vai atstāt?

Ja papiloma nerada estētisku diskomfortu, taču atrodas vietā, kur tā regulāri tiek traumēta, piemēram, zem krūštura lencītēm, bikšu jostasvietā, uz kakla, kur ieķeras kaklarotā, vai skūšanās zonā, to ieteicams noņemt. Pastāvīga berze un traumēšana palielina asiņošanas un iekaisuma risku.

Ja dermatologs apstiprina, ka veidojums ir labdabīgs un tas nerada nekādas sūdzības, tā noņemšana nav obligāta – tas ir paša pacienta lēmums. Savukārt, ja veidojums rada aizdomas par ļaundabīgu procesu, tā noņemšana kļūst medicīniski nepieciešama. Šādos gadījumos veidojumu izgriež un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai precizētu diagnozi.

Ja papiloma ir pilnībā noņemta, tā tajā pašā vietā vairs neatjaunojas. Taču tas nenozīmē, ka nākotnē nevar veidoties jaunas papilomas citās ādas vietās. Ja saglabājas papilomu veidošanos veicinošie faktori, piemēram, mehāniska berze, liekais svars vai vielmaiņas traucējumi, tostarp paaugstināts insulīna līmenis un insulīna rezistence, laika gaitā blakus esošajos vai citos ādas rajonos var parādīties jauni veidojumi.

Vairāk lasi speciālizdevumā “Vesela āda”!