Vienkāršos ārvalstīs dzimušu bērnu dokumentu kārtošanu Latvijā

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns norāda: “Ģimenēm, kārtojot bērna dokumentus, nevajadzētu sastapties ar liekām prasībām vai doties uz Rīgu tikai tāpēc, lai iesniegtu iesniegumu. Ar šīm izmaiņām samazinām nepieciešamo dokumentu skaitu un ļaujam vairāk jautājumu nokārtot tuvāk dzīvesvietai.”

Ja bērns dzimis ārvalstīs, bet vēlāk Latvijā adoptēts vai viņam noteikta paternitāte, ziņas Latvijas reģistros turpmāk varēs mainīt, nepierādot, ka bērna dzimšanas valstī to izdarīt nav iespējams. Vecākiem būs jāiesniedz mazāk dokumentu.

Adoptētāji iesniegumu ārvalstīs dzimuša bērna dzimšanas pārreģistrēšanai Latvijā varēs iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā. Līdz šim to varēja izdarīt tikai Rīgā.

Grozījumi arī paplašina iespējas Latvijā mainīt ārvalstīs dzimuša nepilngadīga bērna vārdu vai uzvārdu. Likumā paredzētajos gadījumos bērnam varēs, piemēram, piešķirt viena no vecākiem uzvārdu vai svītrot ikdienā nelietotu vārdu arī tad, ja bērna dzimšanas valstī šādas izmaiņas nav iespējamas.

Vienlaikus precizētas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas noslēgt laulību Latvijā. Ja personai ieceļošanai un uzturēšanās nolūkā nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, tā būs jāuzrāda gan iesniedzot iesniegumu laulības noslēgšanai, gan laulības reģistrācijas dienā.

Ārzemniekiem, kuri iepriekš bijuši laulībā, arī turpmāk būs jāuzrāda dokuments par iepriekšējās laulības izbeigšanos. Tas būs nepieciešams arī tad, ja šīs ziņas jau ir Latvijas reģistros.

Personām, kurām citā valstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, būs plašākas iespējas savu ģimenes stāvokli apliecināt ar rakstveida deklarāciju. Šo iespēju varēs izmantot, ja objektīvu iemeslu dēļ nepieciešamos dokumentus nevar saņemt no izcelsmes valsts.