Rūpība, precizitāte un empātija

Vai atceries brīdi, kad sapratāt – zobārstniecība būs mans ceļš? Kas tajā uzrunāja visvairāk?

Manā gadījumā tas nebija viens konkrēts moments, bet drīzāk pakāpeniska sajūta. Mani vienmēr ir uzrunājusi profesija, kur apvienojas precizitāte, darbs ar rokām un reāla palīdzība cilvēkam. Zobārstniecībā mani aizrāva tieši šī kombinācija – medicīna, estētika un psiholoģija. Laika gaitā es sapratu, ka man patīk ne tikai tehniskais darbs, bet arī kontakts ar pacientu – viņa uzticēšanās un rezultāts, ko var redzēt uzreiz.

Kāda bija jūsu pašas pieredze ar zobārsta apmeklējumu – vai pozitīva?

Paldies Dievam, vecāki mūs veda laikus pie zobārsta, pierakstīja jau gadu uz priekšu. Jā, piena zobiņi tika laboti, bet nekādu lielu problēmu nebija.  Taču to, ka vēlos kļūt par zobārsti, nolēmu 12. klasē. Medicīna mani uzrunāja jau iepriekš un domāju par to, kas man vislabāk atbilst raksturam. Un sapratu, ka tā būs zobārstniecība.

Kādas jūsu rakstura iezīmes bija noteicošās profesijas izvēlē?

Sīkumainība, pedantiskums. Pēc horoskopa esmu Jaunava, un man patīk, ka viss ir bez nobīdēm, precīzi tā, kā vajag.

Kas mūsdienu zobārstniecībā, jūsuprāt, ir lielākais izaicinājums ārstam – tehnoloģijas, pacienta gaidas vai laika trūkums?

Es domāju, ka lielākais izaicinājums mūsdienu zobārstniecībā ir līdzsvara atrašana starp  tehnoloģijām, pacienta gaidām un medicīnisko atbildību. Tehnoloģijas strauji attīstās, iespēju ir daudz, un pacienti ir kļuvuši ļoti informēti, bieži ar skaidru priekšstatu par to, ko viņi vēlas.

Mans kā ārsta uzdevums šādā situācijā nav tikai tehniski realizēt pacienta vēlmi, bet arī profesionāli izskaidrot, kas konkrētajā gadījumā ir veselīgākais, piemērotākais un ilgtspējīgākais risinājums. Ne vienmēr pacienta iedomātais sakrīt ar to, kas viņam patiesībā ir vislabākais, tāpēc svarīgākais ir palīdzēt atrast katram individuāli piemērotāko variantu.

Zobārstniecība ir prasīga profesija, domāju, laika izpratnē. Kā jūs saglabājat līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi?

Jau no paša sākuma es sev nospraudu ļoti skaidras robežas darba laikā. Es neuzskatu, ka izdeguši ārsti var nodrošināt augstu kvalitāti. Tas ir fiziski smags darbs. Katrs pacients ir pelnījis augstāko profesionālo sniegumu, un manā gadījumā kvalitāte vienmēr ir svarīgāka par kvantitāti. Visus zobus pasaulē es tāpat neizārstēšu. Un tieši šeit būtiska nozīme ir videi, kurā strādāju. SIROWA zobārstniecības klīnikā ārstēšana balstās uz specializētu komandas darbu, nevis viena ārsta mēģinājumu aptvert visu. Katrs speciālists strādā savā profesionālajā laukā — periodontologs ar smaganu audiem, ķirurgs ar ķirurģiju, citi ar savām klīniskajām nišām. Tas ļauj saglabāt augstu profesionālo līmeni ikvienā ārstēšanas posmā un vienlaikus novērš izdegšanu. Rezultātā pacients saņem precīzāku, drošāku un kvalitatīvāku ārstēšanu.

Zinu, ka jūsu ģimenē aug meitiņa. 

Jā, viņai četri gadi.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, vai tomēr izdodas atslēgties no darba?  

Jā, es cenšos to darīt ļoti apzināti. Man ir skaidri nodalīta darba dzīve un mājas dzīve. Kad esmu darbā, es pilnībā koncentrējos uz darbu un absolūti aizmirstu visu, kas saistīts ar mājām. Savukārt tad, kad esmu mājās, es apzināti atslēdzos no tā, kas notiek darbā. Es neņemu darbu līdzi uz mājām.

Bet tas, manuprāt, nav tik viegli! Kā jums tas izdodas?

Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es izvēlējos zobārstniecību – tehniski es strādāju ar zobiem konkrētajā brīdī. Aizejot mājās, es vairs neko nevaru izdarīt vai izmainīt, tāpēc viss ir jāizdara kvalitatīvi darbā. Protams, gadās, ka kādreiz domas aiziet pie kāda pacienta vai situācijas, bet kopš man ir bērns, tas notiek daudz retāk. Bērns ļoti ātri “izsit” , jo uzmanība ir jāvelta viņam. Tas dabiski palīdz atslēgties un būt klātesošai mājās.

Kādos gadījumos, balstoties uz jūsu pieredzi, estētiska problēma zobārstniecībā kļūst par medicīnisku nepieciešamību?

Patiesībā tas notiek ļoti bieži. Pacients sākumā nereti ierodas ar pārliecību, ka problēma ir tikai estētiska – piemēram, zobi ir nepareizi novietoti, saspiesti vai vizuāli neapmierina. Taču praksē bieži atklājas, ka tā jau ir arī medicīniska problēma. Šādas izmaiņas ietekmē sakodienu, žokļa locītavas, muskulatūru un kopējo mutes dobuma veselību. Pacients sākotnēji redz tikai to, kas viņu neapmierina vizuāli, bet aiz šīs redzamās problēmas bieži slēpjas vēl virkne citu izmaiņu, kuras pašam pacientam nav pamanāmas. Zobārstniecībā estētika ir cieši saistīta ar funkciju. Cilvēks pie visa pierod – arī pie iztrūkstoša zoba vai diskomforta –, taču katrs izrauts vai trūkstošs zobs rada būtiskas negatīvas izmaiņas visā mutes dobumā. Zobi sāk izvirzīties un sagāzties, mainās sakodiens, samazinās kaula apjoms un tiek traucēts slodzes sadalījums. Tā vairs nav viena zoba problēma, bet visas sistēmas jautājums.Tāpēc situācija, kas sākotnēji šķiet tikai estētiska, ļoti bieži jau ir kļuvusi par medicīnisku nepieciešamību, pat ja pacients to vēl neapzinās.

Kroņi, venīri, implanti……kā pacientam neapjukt šajos jēdzienos un saprast, kas tieši viņam ir nepieciešams?

Pacientam par to patiesībā nebūtu jāapjūk un pat nebūtu par to jādomā – tas ir ārsta darbs. Mans kā ārsta uzdevums ir saprotami, bez sarežģītiem terminiem izskaidrot, kas konkrētajā situācijā pacientam ir nepieciešams un kāpēc.Katram restaurācijas veidam – kronim, venīram vai implantam – ir savas indikācijas..Dažkārt, lai atjaunotu visu smaidu, tiek izmantoti vairāki risinājumi vienlaikus. Pacients tiek iepazīstināts ar ārstēšanas plānu, un pēc kāda laika pat aizmirst, kuram zobam kas ir darīts. Tas ir labākais rādītājs – pateicoties ārsta un zobu tehniķa filigrānajam darbam, restaurācijas nav pamanāmas.Tieši tāpēc izvēle par to, kas kuram zobam ir visatbilstošākais, vienmēr ir ārsta pārziņā, nevis pacienta pienākums orientēties profesionālajos terminos.

Daudziem protezēšana asociējas ar kaut ko sarežģītu. Kad patiesībā pacientam būtu jāsāk par to domāt?

Protezēšana bieži tiek uztverta kā pēdējais solis un kā kaut kas sarežģīts, taču no klīniskā viedokļa par to būtu jādomā daudz agrāk – jau brīdī, kad parādās funkcionālas izmaiņas vai esošās restaurācijas neatbilst anatomijai. Praksē nereti redzam pacientus, kuri gadiem ilgi dzīvo ar vecām, nekvalitatīvām vai anatomiski nepareizām konstrukcijām. Tās ietekmē blakus zobus un sakodienu, maina slodzes sadalījumu, veicina zobu migrāciju un paātrina zobu nodilumu, ilgtermiņā pasliktinot kopējo mutes dobuma veselību.Savlaicīga diagnostika un precīzi plānota protezēšana ļauj problēmas risināt laikus. Tās mērķis nav tikai estētika, bet arī esošo zobu audu saglabāšana un sekundāru komplikāciju novēršana, palīdzot izvairīties no plašām un sarežģītām visas mutes dobuma rekonstrukcijām nākotnē.

Kā smaids ietekmē cilvēka pašapziņu un kopējo tēlu? Vai jūs to redzat arī savā praksē?

Smaids ļoti spēcīgi ietekmē cilvēka pašapziņu un veidu, kā viņš sevi pasniedz pasaulei. Tas nav tikai estētisks elements – smaids ir cieši saistīts ar komunikāciju, atvērtību un drošības sajūtu. Savā praksē es regulāri redzu, kā, iegūstot jaunu smaidu, pacienti izmainās ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli. Pēc ārstēšanas cilvēki sāk vairāk smaidīt, viņiem rodas vēlme fotografēties, pazūd ieradums aizsegt muti ar roku, mainās mīmika.Ļoti bieži mainās arī kopējais tēls – cilvēki nomaina frizūru, iztaisnojas stāja, kļūst drošāki savās kustībās. Šī jaunā pašpārliecinātība dod impulsu atklāt sevī īpašības, kuras iepriekš bija apslēptas. Manuprāt, tas ir viens no skaistākajiem estētiskās zobārstniecības aspektiem – redzēt, kā smaids kļūst par impulsu iekšējām pārmaiņām. Šādos brīžos ir skaidri redzams, ka mēs strādājam ne tikai ar zobiem, bet arī ar cilvēka pašsajūtu un dzīves kvalitāti kopumā.

Jūs savā darbā uzsverat harmoniju starp funkcionalitāti un estētiku. Ko jums nozīmē skaists smaids?

Man skaists smaids vienmēr saistās ar harmoniju. Tas ir smaids, kas iederas cilvēka sejā, raksturā un kopējā tēlā, izskatās dabiski, nav mākslīgs un nav pārspīlēts. Es vienmēr domāju par to, lai smaids neizskatītos “uztaisīts”, bet gan tāds, kas cilvēkam patiesi piestāv un ar kuru viņš jūtas ērti. Vienlaikus man ir ļoti svarīgi, lai estētika nekad nenāktu uz funkcijas rēķina. Smaids nevar būt tikai vizuāli pievilcīgs – tam ir jābūt stabilam, komfortablam, anatomiski pareizam un ilgtspējīgam. Tāpēc vienmēr tiek ņemts vērā sakodiens, slodzes sadalījums un mutes dobuma veselība kopumā. Kad šīs lietas ir līdzsvarā, smaids kalpo ilgtermiņā un rada cilvēkā pārliecības un drošības sajūtu. Tieši šī harmonija starp funkciju un estētiku man arī nozīmē patiesi skaistu smaidu.

Kolēģi jūs reaksturo kā ļoti empātisku speciālisti. Cik svarīga empātija ir ārstniecībā un vai pacienti to patiešām jūt?

Es uzskatu, ka empātija ārstniecībā ir ārkārtīgi svarīga – pat fundamentāla. Īpaši mūsdienās, kad daudzi cilvēki ikdienā cīnās ar stresu, trauksmi un dažādiem emocionāliem stāvokļiem. Zobārsta apmeklējums pats par sevi daudziem rada bailes, tāpēc ir ļoti būtiski radīt vidi, kurā pacients jūtas droši un var atklāti izstāstīt visu, kas viņu satrauc. Man ir svarīgi, lai pacients neiziet no kabineta ar sajūtu, ka kaut ko nav paspējis pajautāt vai nav līdz galam sapratis. Īpaši tas attiecas uz jaunākiem un gados vecākiem pacientiem – lai viņi justos ērti, sadzirdēti un saprasti. Ja cilvēks jūtas uzklausīts, viņš spēj atslābt un uzticēties ārstam, un tas ļoti būtiski ietekmē gan ārstēšanas procesu, gan gala rezultātu. Bieži vien tieši attieksme un sajūta, ka pacients ir saprasts, paliek atmiņā visilgāk.

Vai empātiju var iemācīties?

Es uzskatu, ka tā ir dabas dota īpašība, bet to noteikti var attīstīt. 

Ja jums būtu jāizvēlas profesija vēlreiz, vai atkal izvēlētos zobārstniecību?

Jā... Es izvēlētos vēlreiz!

www.sirowaclinic.com