Iekoda zalktis. Vai tas vispār ir iespējams!?
Latvija nav čūskām bagāta zeme. Pie mums sastopamas vien trīs sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Indīgas ir vienīgi odzes, stāsta Linda Deičmane, Lauku ceļotājs ceļojumu konsultante. Gludeno čūsku Latvijā var sastapt pavisam reti. Savukārt zalktis, cilvēku sastopot, vairāk sabīsies pats, bet pēc tam no viņa nobīstas cilvēki.

FOTO: Shutterstock.com
Ja ieskatās acīs, nav nemaz tik briesmīgi
Zalktis izsenis dzīvojis arī māju tuvumā un cilvēkiem nav
bīstams, bet noderīgs, jo grauzējus medī veiklāk par daudziem
kaķiem. Zalktis Latvijā ir visgarākā čūska, tā ir vienkrāsaina
un tumša, var sasniegt 110 – 120 cm garumu. Viegli atšķirt pēc
dzeltenīgajiem vai bālganajiem laukumiem abpus galvai, tautā
sauktiem par ausīm. Tie viegli pamanāmi arī čūskas vecumdienās, kad
sāk izbalēt. Tiek uzskatīts, ka zalkšiem vardes garšo labāk par
pelēm. Zalkši ir teicami un kaislīgi peldētāji, labprāt
pamielojoties arī ar kādu mazāku zivi.
Instinktīvās bailēs no čūskām cilvēki vairās ikdienā satikties ar
šo citādi miermīlīgo un nekaitīgo čusku. Tā kā zalktim
aizsargreakcija parasti ir – izlikties par beigtu, kost viņš varētu
tajā brīdī, kad viņš sajustu sāpes, kad cilvēks viņu aiztiek. Tāpēc
šādu gadījumu, kad zalktis iekož, ir maz. Zalktim nav indes,
bet tas aiz bailēm var izšļākt sava vēdera saturu, kas smird niknāk
par runča čurām martā. Tie mēdz arī kost, brūcē atstājot trauslas
zobu drumslas, kas var sākt strutot.
Rīcība, ja ir iekodis zalktis
Ārsts, Skolas Mammām un Tētiem pasniedzējs Mareks
Marčuks vērš uzmanību, ka, neraugoties uz to, ka zalktis
nav indīgs, vispirms ir jābūt 100% pārliecinātam, ka iekodusī čūska
patiešām ir zalktis. Vai tiešām labi un pārliecinoši bija
saskatāmas 'zeltainās austiņas'? Viņš arī iesaka čūsku
nofotografēt, ja tas ir iesējams, lai nepieciešamības gadījumā
varētu ārstam to parādīt. "Ja neesi absolūti pārliecināts, sauc 113
vai dodies uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām, kur novērtēs koduma
vietu un cietušā vispārējo stāvokli.
Pirms tam atbrīvo cietušo vietu no pieguļoša apģērba, apaviem,
rotām.
Pēc koduma nomazgā brūci ar ūdeni, uzsien vieglu pārsēju. Ja brūce
sākotnēji asiņo, pārsēju var uzsiet spēcīgāk, bet sevišķi spēcīgi
siet nav ieteicams, lai tūskas gadījumā pārsējs nepasliktinātu
asinsriti.
Centies ierobežot fiziskās aktivitātes šajā dienā, lai cietušo
ķermeņa daļu papildus nekustinātu.
Ja koduma vietā parādās lokāla iekaisuma pazīmes nieze, tad var
lietot antihistamīnu medikamentus, ja ir lokāli sāpīgums, tad
paracetamolu svaram atbilstošās devās.
Ja brūcē pamana palikušus čūskas zobu fragmentus, netīra brūce vai
vēlāk izteiktas brūces iekaisuma pazīmes, jādodas pie ārsta, kas
brūci izvērtēs.