Ko var pavēstīt tavs urīns jeb 15 veselības faktori, kas ietekmē urīna aromātu
Vai jūs ieskatāties podā pēc urinēšanas? Izvērtējat izmaiņas? Nē? Bet vajadzētu! Urīns ir kā nozīmīgs indikators. Tā krāsa, daudzums, šķidruma izdalīšanās biežums un aromāts spēj daudz pastāstīt par veselības stāvokli.

FOTO: Shutterstock.com
Ir vairāki faktori, kas ieteikmē urīnu
„Urīnstrūklas specifisko smaržu spēj ietekmēt gan apēstie pārtikas produkti, gan dažādas slimības, kā arī medikamenti, tādēļ tas ne vienmēr katrā izvadīšanas reizē būs vienāds,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Kas rada nepatīkamo smaku?
Speciālists norāda, ka var būt reizes, kad urīna aromātu nejūtam,
jo tas ir neitrāls: “Taču var gadīties brīži, ka tam parādās
specifiska un pat nepatīkama smaka. Taču ne vienmēr ir pamats
uztraukumam un aizdomām par smagu slimību.” Apskatīsim biežāk
sastopamos iemeslus, kas var izraisīt izmaiņas urīnā.
Faktori, kas ietekmē urīna aromātu
• Produkti, ko lietojam
uzturā
Viens no spēcīgās smakas veidotājiem var būt uzturs. Visvairāk
atšķirību spēj radīt sparģeļi. To sagremošanas procesā veidojas
ožai nepatīkams, taču nekaitīgs aromāts. Tas, kā sēra
blakusprodukti izstrādāsies izgarojumu veidolā, nosaka gēni, tādēļ
dažiem cilvēkiem specifiskā smaka būs jūtama, bet citiem ne.
Spēcīgāku šī ķermeņa šķidruma aromātu padarīs arī, piemēram,
kafija, zivis, sīpoli vai ķiploki.
• Ķermeņa dehidratācija
Uzņemtais šķidrums daudzums ne tikai palīdz urinēt pietiekami, bet
arī atšķaidīt pašu urīnu. Ar urīna palīdzību no organisma tiek
izvadītas nevajadzīgās un kaitīgās vielas, tādēļ tā sastāvā būs
tādas atkritumvielas kā amonjaks, kas veido spēcīgu smaku. Taču
aromātu var vēl vairāk pastiprināt, ja ķermenis ir dehidrēts jeb
atūdeņojies. Proti, svarīga ir urīna koncentrācija.
Dehidratācija ne tikai apgrūtina urinēšanu. Šķidruma trūkums
organismā var veidot nierakmeņus, kā arī urīnceļu infekcijas. Tādēļ
ļoti svarīgi dienas laikā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Šķidruma
uzņemšanai var palīdzēt arī augļi un ogas, piemēram, arbūzs vai
melone. Ja dehidratācija radusies slimošanas dēļ (vemšana,
caureja), vēlams konsultēties ar farmaceitu un iegādāties speciālus
medikamentus, ko pievienot ūdenim, piemēram, svarīgos elektrolītus
(nātriju, kāliju, kalciju un magniju), C vitamīnu un glikozi. Šīs
sastāvdaļas, izšķīdinātas ūdenī, nodrošina to ātru uzsūkšanos,
palīdzot atjaunot un līdzsvarot šķidruma un elektrolītu līmeni
organismā. Šķidruma un elektrolītu līdzsvaram ir liela nozīme, jo
tas palīdz nodrošināt normālas fiziskās un kognitīvās
funkcijas.
• Urīnceļu infekcijas
Bieža un mokoša tualetes apmeklēšana var liecināt par urīnceļu
infekciju. Ja dabīgo procesu laikā vēl ir arī nevēlama (izmainīta)
smaka, tas var norādīt uz baktēriju klātbūtni. Šādā situācijā
nepieciešams vērsties pie speciālista. Turklāt par urīnceļu
infekciju papildus var liecināt arī sāpes urinēšanas laikā vai
drudzis. Te no svara ir arī urīna strūklas jauda, jo tikai tā var
izvadīt baktērijas no urīnceļiem! Tādēļ svarīgi lietot daudz
šķidruma un arī līdzekļus, kas veicina urinēšanu. Vispieprasītākie
aptiekā ir fitopreparati, kuru sastāvā ir ekstrakti, kas satur
ārstniecības augu maisījumus: pētersīļu saknes, maura sūrenes
lakstus, bērzu lapas, kosas lakstus, sīpolu mizas, ka arī dzērveņu
un ķirbju ekstraktus. Ārstniecības augu līdzekļus lieto papildu
terapijā, lai ārstētu infekciozas un iekaisīgas urīnceļu slimības,
urolitiāzi jeb urīnakmeņu veidošanos urīnceļos, kā arī nierakmeņu
veidošanās profilaksei. Tie palīdz nodrošināt normālu urīnpūšļa un
urīnizvadsistēmas darbību, kā arī urīnizvadsistēmas veselību.
Iesaka arī D mannozi (saharīds, kas atrodams dzērvenēs, ābolos,
mellenēs), kuras darbības mehānisma pamatā ir spēja bloķēt
baktēriju piesaisti urīnpūšļa sieniņām. D mannoze arī labvēlīgi
ietekmē lakto un bifido baktēriju attīstību zarnu traktā, tāpēc to
nereti izmanto kombinācijā ar labvēlīgām baktērijām.
• Nierakmeņu veidošanās
Tie spēj ietekmēt urīna aromātu. Spēcīgāka smaka veidosies tādēļ,
ka tie var apturēt vai palēnināt urīna izvadīšanu no organisma.
Rezultātā ķermenī uzkrāsies sāļi un amonjaks. Turklāt tas var
izraisīt arī urīnceļu infekcijas.
Nierakmeņi var saturēt cistīnu jeb vielu ar sēra piejaukumu. Šādā
gadījumā urīna smaka var atgādināt puvušas olas. Par nierakmeņu
klātbūtni var liecināt ne tikai sāpes urinēšanas laikā un drudzis,
bet arī asiņu piejaukums urīnā.
• Diabēts
Līdzīgi, kā atšķiras urīna krāsa, tāpat var atšķirties arī tā
smarža. Tas var atgādināt saldenu, augļu aromātu, un būs
raksturīgāks pacientiem ar paaugstinātu cukura līmeni (uzsākot
ārstēšanu tam vajadzētu pazust). Saldo smaržu veido ketonūrija jeb
ketonu uzkrāšanās. Šo ķīmisko vielu saražo ķermenis, enerģijas
sadedzināšanas laikā glikozes vietā sadedzinot taukus. Bez saldenā
aromāta var būt tādi simptomi kā vemšana un elpošanas traucējumi,
turklāt var veidoties diabētiskā ketoacidoze.
• Kļavu sīrupa urīna slimība
Kā jau pēc nosaukuma var nojaust, arī šī slimība veido salkanu
urīna aromātu. Tā ir iedzimta slimība, kuras rezultātā organisms
nevar sadalīt noteiktas aminoskābes. Kad šīs aminoskābes ilgāku
laiku ir uzkrājušās, urīns un/vai ausu sērs sāk saldi smaržot.
Simptomus ir viegli pamanīt vienu vai divas dienas pēc zīdaiņa
piedzimšanas. Lai sadzīvotu ar slimību, visas dzīves laikā ir
jāievēro īpaša diēta.
• Seksuāli transmisīvās
infekcijas
STS gan vīriešiem, gan sievietēm var izpausties arī ar nelāgi
smakojošu urīnu. Būs gadījumi, ka citu simptomu nebūs, taču reizēm
var veidoties dzimumorgānu nieze un dedzināšanas sajūta
urinējot.
• Pārmērīga vitamīnu lietošana
Dažkārt izmaiņas var novērot, ja tiek uzņemti kādi papildus,
piemēram, B grupas vitamīni. Turklāt var izmainīties ne tikai
smaka, bet arī krāsa. Ja tiek papildus uzņemts B6 vitamīns, tad
izvadītā šķidruma smaka var kļūt ļoti spēcīga. Pārāk daudz uzņemts
B1 vitamīns liks urīnam ost pēc zivīm. Turklāt B vitamīns var
izmainīt arī tā krāsu, tas var iekrāsoties spilgti
zaļgandzeltens.
• Medikamentu lietošana
Līdzīgi kā ar papildu vitamīnu lietošana, arī zāles var izmainīt
urīna aromātu un krāsu. Galvenokārt tās ir antibiotikas, to skaitā
var būt tādas, kas paredzētas urīnceļu infekciju ārstēšanai.
Līdzīgi nepatīkamo smaku var veidot arī zāles, kas paredzētas
diabēta un reimatoīdā artrīta ārstēšanai. Vienmēr jāatceras
konsultējoties ar ārstu to izstāstīt, lai novērtētu, vai izmaiņas
urīna izdalē ir normālas.
• Grūtniecība
Nereti grūtnieces var saskarties ar rīta nelabumiem, kas, vemšanas
dēļ, var izraisīt dehidratāciju. Gan atūdeņošanās, gan arī
pirmsdzemdību vitamīnu lietošana var likt urīnam slikti ost. Tāpat
grūtniecības laikā nav izslēgtas urīnceļu infekcijas. Kad
apkārtējie aromāti jau tā var šķist spēcīgāki nekā tie ir, jo
veidojas hiperosmija, arī urīna aromāts var šķist ļoti spēcīgs un
nepatīkams. Arī hormonu ietekmē mainās smaržu uztvere. Līdz ar to
var šķist, ka aromāts ir kļuvis intensīvāks. Taču jebkurā gadījumā
šis ir jautājums, ko vērts apspriest ar savu ārstu.
• Orgānu darbības intensitātes
samazināšanās
Orgānu mazspēja spēj ietekmēt izvadītā šķidruma smaržu. Aknu
darbības samazināšanās gadījumā gan elpas, gan urīna smaka var
šķist sasmakusi, spēcīgāka. Nevēlamo aromātu veido toksīnu
uzkrāšanās un reizē izdalīšanās urīnā. Savukārt nieru mazspējas
gadījumā tualetē atstātā šķidruma smaka līdzināsies amonjakam.
• Pārmērīga mazgāšanās
Pārāk intensīva maksts mazgāšana ar spēcīgiem mazgāšanas līdzekļiem
(nepiemērotām ziepēm) var izjaukt labo un slikto baktēriju
līdzsvaru. Var rasties infekcijas un izdalījumi, kas veidos sliktu
aromātu urinējot. Biežākās veselības problēmas, kas rodas, ir rauga
infekcija, bakteriālā vaginoze un iegurņa iekaisuma slimības. Tādēļ
svarīgi saglabāt maksts dabisko mikrofloru. Tam noderēs speciāli
mazgāšanās līdzekļi, kurus vislabāk pirkt aptiekā, piemēram,
atsevišķi ir iegādājamas tikai labvēlīgās baktērijas, kuras var
lietot gadījumā, kad tiek mainīta maksts mikroflora. Tās var būt
gan iekšķīgi dzeramas kapsulas, gan vagināli lietojamas tabletes
vai pesāriji. Aptiekā var iegādāties intīmās mazgāšanas losjonu,
kas saturēs pienskābes un kumelītes vai kliņģerītes ekstraktu, kas
novērš kairinājumu, nomierina ādu un stiprina dabīgās
aizsargspējas, kā arī tie var saturēt alvejas ekstraktu vai
pantenolu, kas papildus mitrina ādu. Līdzekļi ir īpaši piemēroti
menstruāciju laikā, grūtniecības un pēcdzemdību periodā.
Nepieciešamības gadījumā aptiekā var iegādāties līdzekļus, kuri ir
hipoalerģiski, bez smaržvielām un parabēniem. Ir iespēja izvēlēties
arī putas, kas izceļas ar patīkamu atvēsinošu iedarbību, tām piemīt
arī antiseptiska darbība.
• Tirozinēmija
Ir gadījumi, kad bērns piedzimst ar 1.tipa tirozinēmiju. Rezultātā
organismā trūkst enzīmu, kas sadalītu aminoskābi tirozīnu. Šim
savienojumam uzkrājoties, ķermeņa šķidrums, to skaitā arī urīns,
dod sapuvušu, līdzīgu kāpostiem smaku. Lai ārstētu tirozinēmiju,
tiek lietoti speciāli medikamenti vai ievērotas speciālas
diētas.
• Zivju smakas sindroms
Sindroms dēvēts arī par trimetilaminūriju. Viena no galvenajām
pazīmēm – urīns ož pēc zivīm. Tas rodas, ja organisms nespēj
sadalīt trimetilamīnu. Kad ķīmiskais savienojums netiek sadalīts,
tas tiek izvadīts ne tikai caur urīnu, bet arī caur sviedriem, elpu
un citiem ķermeņa šķidrumiem.
• Urīna savlaicīga neizvadīšana
Nelāgu šķidruma smaku var veidot arī nelāgs paradums tualeti
savlaicīgi neapmeklēt. Tad urīnpūslī pārlieku ilgi tiek uzkrāts
urīns. Tas var veidot ne tikai nepatīkamu aromātu, bet arī izraisīt
urīnceļu iekaisumu. Tādēļ ieteicams apmeklēt tualeti tad, kad tas
nepieciešams, sevišķi tas jāatgādina mazākiem bērniem, kas ne
vienmēr to dara tūdaļ, kad sajutuši vēlēšanos.
Raksta sagatavošanā izmantoti medicīnas informācijas vietnes
WebMD materiāli