Neuzķeries! Uztura bagātinātāji nav veselības garants

Liekot lietā visus iespējamos mārketinga trikus, uztura bagātinātāju, antioksidantu, probiotiķi un citu līdzīgu produktu ražotāji un izplatītāji arvien uzstājīgāk aicina katru beidzot nākt pie prāta un vienas vai citas kaites novēršanai vai profilaksei lietot to vai citu produktu. Cilvēks tajā klāstā, ko piedāvā gan aptiekas, gan tiešie izplatītāji, var gluži vai apjukt, jo visus taču uz savas ādas nepārbaudīsi. Tā nu bieži vien par nozīmīgākajiem tiek uzskatīti draugu un paziņu ieteikumi. 

Klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule uzskata, ka šo produktu izvēlē ir jābūt visai piesardzīgiem, jo to sastāvs atšķirībā no medikamentiem netiek stingri kontrolēts un reglamentēts, tādēļ tie var būt arī kaitīgi, atsevišķi produkti, kā apgalvots Oksfordas medicīnas rokasgrāmatā, satur pat tik kaitīgu vielu kā arsēns. Turklāt bez ārsta uzraudzības un ieteikumiem tos pēc brīvas izvēles nekādā gadījumā nevajadzētu lietot cilvēkiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem, kā arī ar vielmaiņas problēmām. „Šī industrija principā netiek uzraudzīta un par produktu iedarbību uz cilvēka organismu nopietni pētījumi netiek veikti. Turklāt cilvēkiem šie produkti bieži vien tiek piedāvāti, vispār neizvērtējot viņu veselības stāvokli. Tādēļ, aicinot cilvēkiem pašiem uzņemties lielāku atbildību par savu veselību, iesakām pirms uztura bagātinātaju lietošanas noteikti konsultēties ar ārstu, lai labu gribēdami, nenodarītu pāri savam organismam”, saka Dace Cibule. Turklāt interniste iesaka sekot līdzi veselības stāvoklim, vismaz veicot analīzes, lai saprastu, kāda iedarbība ir konkrētajam produktam, jo var gadīties, ka izvēlētais preperāts nemaz nepalīdz un iespējams, ka to ietekmē kāds rādītājs pārsniedz pieļaujamo normu. 

Šī industrija principā netiek uzraudzīta un par produktu iedarbību uz cilvēka organismu nopietni pētījumi netiek veikti. Turklāt cilvēkiem šie produkti bieži vien tiek piedāvāti, vispār neizvērtējot viņu veselības stāvokli.

Signe Dauškane – Platace, klīnikas Premium Medical vadītāja atzīst, ka Latvijā, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi par kompensējamo medikamentu izvēli pēc to zemākās cenas, iespējams, sagaidāms vēl uzstājīgāks bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju reklāmas vilnis, jo ar šo produktu pārdošanu farmācijas nozare centīsies kompensēt savus ieņēmumus.  

Ko darīt? 
Diemžēl ir jāatzīst, ka nodrošināt veselīgu uzturu mūsdienās kļūst arvien grūtāk – par visu, kas nav izaudzis paša dārziņā vai kūtī, nevar būt 100% drošs, ka tas nesatur veselībai kaitīgas vielas.  „Daļēji esam spiesti pārtikt no tā, ko piedāvā lielveikali, diemžēl, kā liecina analīzes, arī par Latvijā audzētajiem dārzeņiem nevaram būt droši, tā ir realitāte, tādēļ svarīgi dzīvot pēc principa – jo dabīgāk, jo labāk, apzināti pievēršot uzmanību  tam, ko liekam galdā”, saka Dace Cibule. 

„Svarīgi ir izprast jautājumus par uzturu cēloņu un seku kontekstā”, uzsver klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce, „pārtikas piedevu ir tik daudz un tik dažādas, bet ar tām var tikai „lāpīt caurumus”, daudz pareizāk un vienkāršāk ir soli pa solim veidot kardināli jaunus uztura lietošanas ieradumus.” 

Galvenais speciālistu ieteikums ir neuzticēt savu veselību dažādu kapsulu brīnumainajai iedarbībai, bet pašiem uzņemties atbildību par savu veselību, kuras pamatā, gribam to atzīt, vai nē, ir nekaitīgs uzturs. 

Inga Pūce uzsver, ka pats svarīgākais ir organismā uzturēt viegli sārmainu vidi, nevis pārskābināt to. Jo skābāka vide organismā, jo tam grūtāk pretoties dažādām sliktām baktērijām un vīrusiem, un, ja organismā skābā vide saglabājas ilgstoši, pamazām samazinās imunitāte, un lai to glābtu, daudzi ķeras pie uztura bagātinātājiem. Bet tā patiešām būs tikai „cauruma aizlāpīšana”, ja nekas netiks darīts, lai organismā nodrošinātu neskābu vidu. 

Lai palīdzētu organismam atveseļoties, uztura sadalījumam vajadzētu būt šādam: 50-80% sārmainu vidi veidojošo produktu un 20% skābu vidi veidojošu produktu. Starp skābu vidi veidojošajiem produktiem ikdienā visierastākie ir gaļa, zivis, siers, makaroni, kafija, visi konservi un marinētie produkti, maize (īpaši baltmaize), milti un miltu produkti (cepumi, kūkas, pankūkas u.c), pasterizēts piens, pupas, cukurs, sāls, sviests, melnā tēja, dārza zemenes, dzērvenes u.c, savukārt ierastākie sārmainu vidi veidojošie produkti ir daudzi zaļumi, svaigs biezpiens, citroni (paši ir ar skābu garšu, bet visizteiktāk veido sārmainu vidi), griķi, savvaļas rīsi, kāposti, brokoļi, burkāni, ķirbji, spināti, ķiploki, diedzēti graudi, tumšās vīnogas, zāļu tējas bez cukura u.c. 

Galvenais speciālistu ieteikums ir neuzticēt savu veselību dažādu kapsulu brīnumainajai iedarbībai, bet pašiem uzņemties atbildību par savu veselību, kuras pamatā, gribam to atzīt, vai nē, ir nekaitīgs uzturs. Protams, ir gadījumi, kad uztura bagātinātāji var būt labs atbalsts vienas vai otras veselības problēmas novēršanai, tomēr par to lietošanu noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, kā arī pārliecināties par tā sastāvdaļu nekaitīgumu. 

Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule un uztura speciāliste Inga Pūce