Bērns saslimis! Kad jāved uz slimnīcu un kad pietiks ar vizīti pie ģimenes ārsta?

Vai jāsatraucas, ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra? 

Jāatceras, ka drudzis ir normāla imūnsistēmas reakcija, kas liecina, ka organisms cīnās ar infekcijas izraisītāju. Vissvarīgākais ir tas, kā jūtas pats bērns, ne tas, cik liela temperatūra viņam ir. Drudzis, kas saistīts ar infekciju slimību, neizraisa orgānu bojājumus un, nelietojot temperatūru samazinošus līdzekļus, ķermeņa temperatūra infekciju slimību laikā visbiežāk nepalielinās virs 40 °C. Ķermeņa temperatūras pacēlumi var turpināties 2–3 dienas, kas vīrusa infekciju gadījumā ir normāla parādība.

Kā vecākiem rīkoties, ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra? 

• Primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis jādodas uz slimnīcu. Ja ģimenes ārsts nav steidzami pieejams, BKUS ir izveidots Akūtais ambulatorais centrs, kur konsultācijas pēc pieraksta uz to pašu vai tuvākajām divām dienām sniedz pediatri, bez rindas, bet ar pierakstu. Tāpat ir iespēja ar pediatru konsultēties attālināti, piesakoties Bērnu slimnīcas Pacienta portālā. 
• Mājās jābūt pretdrudža līdzekļiem, kurus, ja nepieciešams, jālieto bērna vecumam atbilstošā devā. Jāatceras, ka paaugstināta temperatūra jāārstē tikai tad, ja tā rada bērnam diskomfortu, visbiežāk tad, ja tā pārsniedz t>39,0°C.
• Bērnu jānodrošina ar pietiekamu šķidruma daudzumu. Bērnus, kuri tiek baroti tikai ar krūti, jāliek pie krūts biežāk, citiem bērniem jāpiedāvā padzerties papildus (vēsu ūdeni vai tēju). Jāseko, lai bērns čurātu tikpat bieži kā esot vesels. 
• Ja nepieciešams, bērns jāatvēsina, novelkot autiņbiksītes, pārvelkot drēbes uz plānām un elpojošām vai novelkot pavisam, ja istabas temperatūra un bērna pašsajūta to atļauj. Bērnam var likt mitrus apliekamos, piemēram, dvielīti, taču ne aukstus, bet ķermeņa temperatūrā. Nekādā gadījumā nevajag bērnu ierīvēt ar spirtu vai pārtuntulēt! 
   

Kādos gadījumos jādodas uz slimnīcu? 

• Bērns vēl nav sasniedzis 3 mēnešu vecumu.
• Ir izmainīta bērna aktivitāte – viņš ir miegains, ilgstoši guļ, grūti pamodināms, nepaliek nomodā pēc pamodināšanas, ir uzbudināts, spalgi vai neparasti klusi raud.
• Zīdaiņiem – ēd mazāk nekā parasti, zīž vāji, negribīgi.
• Novērojama dzelte, kas nav bijusi iepriekš vai ir izteiktāka nekā iepriekš.
• Bērns smagi elpo, dara to ātrāk nekā parasti, pukst, sten.
• Izsitumi, kas nepazūd, kad tiem uzspiež (petehijas).
• Bērns urinē izteikti mazāk nekā parasti vai raud bez asarām.
• Spēcīgas galvassāpes, sprandas stīvums.
• Krampji.
• Rokas vai kājas pietūkums, bērns to nekustina.
• Ļoti stipras sāpes rokās vai kājās.
   

Bet ja nu Covid-19?!

Šobrīd visi diagnosticētie Covid-19 gadījumi Bērnu slimnīcas pacientiem norit vieglā formā – līdzīgi kā ierastas akūtas elpceļu infekcijas ar iesnām, klepu un paaugstinātu temperatūru. Lielākā daļa bērnu pēc konsultācijas ar ārstu tiek nosūtīti mājās, tikai neliela daļa uz īsu laiku (1–2 dienām) tiek stacionēti. Šāda situācija katru gadu, sākoties skolas laikam, ir tipiska gan Latvijā, gan citviet Eiropā, tāpēc satraukumam nav pamata. Bērni parasti izveseļojas ātri, un rūpes par bērna labsajūtu mājas apstākļos bieži vien pietiekamas.