Kas jādara, lai konservētas bekas nebūtu glumas un citi praktiski padomi sēņu pārstrādei

1. Sēņojot ieteicams likt sēnes grozā, nevis maisiņā, jo tām nepieciešams elpot, lai saglabātu izskatu un strauji nebojātos. Saspaidītas, slapjas sēnes var sabojāties jau mājupceļā.
2. Sēnēm nepatīk ūdens; mazgāšana samazina aromātu un rada ūdeņainu piegaršu, tāpēc, jau sēņojot, der padomāt, kā izvairīties no sēņu skalošanas ūdenī.
3. Sēnes kārtīgi jānotīra tūlīt pēc atgriešanās no sēņošanas. Vislabāk to darīt ar stingru otiņu, birstīti vai mīkstu lupatiņu, lai notīrītu pielipušās skujas un lapiņas.
4. Sēnes vāra sālsūdenī 10–20 minūtes. Kad tās sāk grimt un ūdens kļūst dzidrāks, sēnes ir gatavas. Tās strauji atdzesē aukstā ūdenī. Uz litru ūdens pievieno 2 ēdk. sāls. 
5. Marinēšanai vienā reizē ieteicams izvēlēties vienas sugas sēnes, bet, ja ņem dažādas, tad tādas, kam pagatavošanas process ir līdzīgs.
6. Ja marinē sēnes ar rūgtu garšu, piemēram, alksnenes, tās pēc vārīšanas vismaz 12 stundas mērcē aukstā ūdenī. Ūdeni pāris reizes nomaina.
7. Ja konservē bekas, tām jāizņem mīkstā iekšpuse. Lai konservi nebūtu glumi, ieteicams sēņu cepurītēm novilkt krāsaino virsiņu.
8. Konservējot sēnēm var pievienot ne tikai piparu graudiņus un lauru lapas, bet arī dilles, pētersīļus, sīpolus, ķiplokus.
9. Ja sālītām sēnēm pieliek par daudz sāls, tās zaudē labo garšu un aromātu. Tādas sēnes pirms lietošanas ir jāmērcē ūdenī, savukārt nepārsālītām sēnēm pietiek ar noskalošanu.
10. Sālītas sēnes jāuzglabā vēsā vietā, kur gaisa temperatūra tuvojas nullei un nepārsniedz +10 grādus.

Avots: žurnāls “100 Labi Padomi”