Vai cepetis tiešām ir latvieša svētku galda galvenais ēdiens?

Gaļas ēdieni saglabā galveno lomu svētkos. Arī šogad cepetis būs neatņemama svētku maltītes sastāvdaļa lielākajā daļā mājsaimniecību – 70% Latvijas iedzīvotāju svētku galdā plāno celt cepeti, tā liecina “Ķekava Foods” un “Norstat” veiktās aptaujas dati. Svētku cepešu popularitāte pēdējo trīs gadu laikā ir konsekventi pieaugusi – ja 2023. gadā cepeti svētkos izvēlējās 62% iedzīvotāju, tad 2024. gadā tas jau bija uz galda 65% Latvijas mājsaimniecību.
Gaļas ēdieni saglabā galveno lomu svētkos.

FOTO: Shutterstock.com

Gaļas ēdieni saglabā galveno lomu svētkos.

Nemainīgi jau trešo gadu pēc kārtas populārāko svētku cepešu līderpozīcijās ir vistas gaļas un cūkgaļas cepetis – katru no tiem svētkos plāno gatavot katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Šie cepeši saglabā savu popularitāti, apliecinot iedzīvotāju uzticību ierastām un pārbaudītām svētku maltītes izvēlēm. Interesanti, ka vistas gaļas cepeti biežāk izvēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cūkgaļas cepeti vairāk iecienījuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, iezīmējot atšķirības svētku ēdienu izvēlē starp paaudzēm.

 

Atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem liellopu gaļas cepetis šogad vairs neiekļūst TOP3 populārāko cepešu vidū. Katrs desmitais iedzīvotājs svētku galdā iecerējis likt zivs (karpu vai lasi) cepeti. Tam seko pīles gaļas cepetis, ko plāno gatavot 5% iedzīvotāju, savukārt liellopa gaļas cepeti šogad svētkos izvēlēsies vien 3% iedzīvotāju.

 

Aptaujas dati apliecina, ka gaļas ēdieni joprojām ieņem centrālo lomu svētku maltītē. Par visbūtiskāko svētku galda sastāvdaļu tos uzskata 61% iedzīvotāju. Augstu tiek vērtēti arī dārzeņu un salātu ēdieni – tos kā nozīmīgus minējuši 55% respondentu. Mazāka nozīme, iedzīvotāju ieskatā, ir uzkodām (33%), desertiem un kūkām (25%), dzērieniem (21%) un zivju ēdieniem (20%).

 

Reklāma
Reklāma

“Aptaujas dati skaidri apliecina, ka Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir svarīgas tradīcijas un cepetis ir svētku galda centrālais elements. Vienlaikus redzam, ka, līdzās tradīcijām, arvien lielāku nozīmi iegūst arī praktiski apsvērumi – ēdienu pagatavošanas ērtums, kvalitāte un sabalansēts uzturs. Tas atspoguļojas gan pieaugošajā vistas gaļas popularitātē jaunākās paaudzes vidū, gan kopējā tendencē svētkos izvēlēties vieglākas un pārdomātākas maltītes,” norāda “Ķekava Foods” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Avota.

 

Vienlaikus daļa iedzīvotāju pēdējos gados ir pārskatījuši savus svētku ēšanas paradumus. 28% aptaujāto norāda, ka svētkos izvēlas vieglākus, mazāk taukainus ēdienus, bet 14% – mazāk saldumu un kūku. 13% iedzīvotāju svētku galdā labprātāk eksperimentē un izmēģina jaunas garšu un produktu kombinācijas, savukārt 9% tieši pretēji – dod priekšroku pārbaudītiem un ierastiem ēdieniem. Vēl 9% respondentu atzīst, ka pievērš pastiprinātu uzmanību produktu kvalitātei un izcelsmei, piemēram, izvēloties Latvijā ražotus produktus vai gaļu ar kvalitātes zīmi “Audzēts bez antibiotikām”. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 45% iedzīvotāju norāda, ka viņu svētku ēšanas paradumi gadu gaitā nav mainījušies.

 

Idejas svētku cepetim smelies saistītajos rakstos: 

Saistītie raksti