Kā izveidot Latvijas laika lenti un uzcept biešu kēksiņus atklāj Sproģu ģimene jeb 18. novembra svētki

Evelīna kopā ar vīru Andri audzina četrus bērnus, no kuriem vecākajai meitai ir 15, bet jaunākajam dēlam – 8 gadi. Evelīna ir Montessori pedagoģijas entuziaste, Evelīnas virtuālās skolas vadītāja un savus bērnus jau 11 gadus mājās māca pati. Šobrīd divi bērni ir mājmācībā un divi tālmācībā, tāpēc vecāki izjūt jo īpaši lielu atbildību bērniem iemācīt cieņu, lojalitāti un patriotismu pret Latvijas valsti.
Svinot Latvijas dzimšanas dienu, vēlos bērniem atgādināt, ka mums ir jānovērtē tas, ka mēs varam dzīvot brīvā Latvijā, uzsver Evelīna Sproģe.

FOTO: no personīgā arhīva

"Svinot Latvijas dzimšanas dienu, vēlos bērniem atgādināt, ka mums ir jānovērtē tas, ka mēs varam dzīvot brīvā Latvijā," uzsver Evelīna Sproģe.

“Jau novembra sākumā mūsu mājās ir jūtama Valsts svētku noskaņa. Arī mācības pielāgojam Latvijas dzimšanas dienai. Cenšos piedomāt pie vides – vai nu tā būtu kāda svece uz galda karoga krāsās vai kāda cita dekorācija, kas atgādina domāt par Latviju,” stāsta Evelīna. Šobrīd viņa ar bērniem kopīgi lasa Jāņa Ūdra grāmatu "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē". 

 

“Šī ir ļoti īpaša grāmata par Latviju, un es to gribētu ieteikt katrai ģimenei. Īpaši interesanta tā varētu būt tieši pusaudžiem,” teic Evelīna. Stāsts ir par vectēvu Jāni un viņa mazbērniem Meldru un Matīsu. Grāmatā viņi ceļo laikā un nokļūst dažādos Latvijas vēstures posmos, ļaujot lasītājiem būt klāt dažādos Latvijas vēsturei svarīgos notikumos un iepazīties ar vēsturiski nozīmīgām personībām.

 

Mazākiem lasītājiem Evelīna iesaka:

  • Jura Zvirgzdiņa un Gundegas Muzikantes grāmatu “Zvaigžņu tramvajs”,
  • Jura Zvirgzdiņa grāmatu "Mūsu Latvija".

 

“Svinot Latvijas dzimšanas dienu, vēlos bērniem atgādināt, ka mums ir jānovērtē tas, ka mēs varam dzīvot brīvā Latvijā. Ka tā nav bijis vienmēr, kāds par mūsu brīvību ir cīnījies un dārgi samaksājis. Tāpēc mēs svinam un pateicamies par brīvo Latviju un lūdzam, lai Dievs dod ilgu mūžu, lai dod gudrus vadītājus, kas ir ieinteresēti Latvijas attīstībā un labklājībā,” stāsta Evelīna. 

 

18. novembris Sproģu ģimenē iesākas ar svētku brokastīm ģimenes lokā. “Pašreiz dzīvojam kopā ar vecvecākiem, tāpēc pie svētku galda mums patīk uzdot uzvedinošus jautājumus, lai vecvecāki padalās ar kādiem atmiņu un pieredzes stāstiem no savas jaunības. Opaps 6 gadu vecumā tika izsūtīts uz Sibīriju, viņa stāsti par dzīvi izsūtījumā ir ļoti īpaši,” teic Evelīna. 

 

Svarīga svētku sastāvdaļa ir  noskatīties svētku dievkalpojuma tiešraidi no Rīgas Doma, kā arī noklausīties svētku uzrunas un koncertu. Vēlāk pēcpusdienā jau ir kopīgas pusdienas ar pārējiem radiem. Svētku sajūtu vienmēr rada arī īpašais noformējums pusdienu galdam – sarkanbaltās krāsās sveces, ziedi un salvetes, kā arī fona mūzika patriotiskās noskaņās.

 

  • Pirms gada Sproģu ģimene izmantoja iespēju apmeklēt dažādas apskates vietas savas dzīvesvietas tuvumā, kurās notika īpaši 18. novembrim veltīti pasākumi. “Piedalījāmies Ventspils Amatu mājas organizētajā spēlē par Latviju un bijām Livonijas ordeņa pilī. Ar šo gribu iedrošināt vecākus izpētīt un izmantot arī tās iespējas, ko piedāvā vietējās pašvaldības,” aicina Evelīna.
  • Reiz Latvijas dzimšanas diena tika svinēt ar ģimenes draugiem un bija daudz bērnu līdzīgos vecumos, tad svētku "programmā" bija arī dažādi mācību elementi. "Atskatījāmies uz Latvijas "laika lenti" un spilgtākajiem notikumiem Latvijas vēsturē pēc mūsu ģimeņu ieskatiem. Tā ir fiziska lente, piemēram, kases čeku lenta, uz kuras ir sarakstīti gada skaitļi. Tad pie kādiem no gada skaitļiem tiek noliktas fotogrāfijas vai citi priekšmeti, kas reprezentē konkrēto brīdi Latvijas vēsturē: Latvijas Valsts proklamēšanu Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gadā, Latvijas okupāciju 1940. gadā, Baltijas ceļu 1989. gadā u.c. notikumus."

 

  • "Ir bijušas svētku reizes, kad kopā ar maniem vecākiem esam spēlējuši arī galda spēli “Latvija”. Tā ir faktu jautājumu spēle par Latviju. Šādas kopā būšanas vienmēr bijušas jautras. Šo spēli uz svētku laiku vienmēr noliekam redzamā vietā. Jautājumus var viens otram uzdot arī pirmssvētku nedēļā, baudot kopīgās maltītes," viņa rosina. 
Reklāma
Reklāma

 

  • Interesanta aktivitāte bērniem ir uzzīmēt Latvijas prezidentu. Evelīna izveidojusi Latvijas prezidentu pusportretus un tad otra puse bērnam pašam ir jāpiezīmē.

 

Latvijas kēksiņi

Evelīna uz svētkiem iesaka izmēģināt īpašu biešu kēksiņu recepti.

 

Sastāvdaļas

 

Kēksiņiem:

  • 190 g milti (es izmantoju auzu miltus)
  • 2 tējk. cepamais pulveris
  • 1/2 tējk. sāls
  • 4 mazas vārītas bietes
  • 6 ēdamkarotes olīveļļas
  • 135 g cukurs (es izmantoju brūno cukuru)
  • 1 ola (istabas temp.)
  • 2 ēdamkarotes (30 ml) piena (es izmantoju auzu pienu, un man sanāca pieliet mazliet vairāk nekā 2 ēdamkarotes)

 

Krēmam:

  • 150 g krēmsiers 
  • Pūdercukurs

 

Pagatavošana

  1. Kamēr gatavo mīklu, ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem, lai uzsilst.
  2. Caur sietiņu bļodā izsijā miltus, cepamo pulveri un sāli.
  3. Mitrās sastāvdaļas (sagrieztas bietes, olīveļļu, cukuru, olu un pienu) sablendē. 
  4. Gan mitrās, gan sausās sastāvdaļas samaisa kopā.
  5. Ja ir vēlme, lai kēksiņā ir vēl kāds pārsteigums, tad var pievienot sakapātus valriekstus vai kādus šokolādes gabaliņus. 
  6. Mīklu salej formiņās tā, lai 2/3 no formas ir aizpildītas. 
  7. Liek cepties 20 minūtes.
  8. Kad kēksiņi atdzisuši, tos var izdekorēt.
  9. Krēmu gatavo pavisam vienkārši: bļodā ieliek krēmsieru, pieber cukuru (darīju to "uz aci") un kārtīgi samaisa. Jo vairāk cukura piebērsi, jo saldāks būs.
  10. Ieliek krēmu ziplock maisiņā un aiztaisa ciet. Nogriež vienu no stūriem un spiež ārā krēmu, veidojot uz kēksiņiem vēlamos rakstus. 

Saistītie raksti