Kā pareizi sagatavot stādīšanas bedri vīnogām un kādas šķirnes izvēlēties

Ir laiks, lai nolūkotu vietu, kur stādīt vīnogulājus! Tos parasti stāda pēc salnām — jūnijā. Tomēr stādīšanas vietas sagatavošana ir darbietilpīgs process, kas jāpaveic jau laikus.
Lai vīnogas būtu ražīgas un ziemcietīgas, augsni gatavo tā, lai tiktu veicināta sakņu augšana dziļumā, nevis ložņāšana tuvu virskārtai.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Lai vīnogas būtu ražīgas un ziemcietīgas, augsni gatavo tā, lai tiktu veicināta sakņu augšana dziļumā, nevis ložņāšana tuvu virskārtai.

Vislabāk, ja stādāmās bedres ir izraktas un piepildītas jau rudenī, jo tad augsne paspēj labi sablīvēties un nosēsties — tāda vairs nesaraustīs maigās jauno vīnogulāju stādu saknītes. Tomēr stādīšanas vietas var sagatavot vēl arī maijā.


Lai vīnogas būtu ražīgas un ziemcietīgas, augsni gatavo tā, lai tiktu veicināta sakņu augšana dziļumā, nevis ložņāšana tuvu virskārtai. Saknes ieaugs tur, kur augsne ir visauglīgākā. Barības vielām jābūt tik daudz, lai pietiktu visam stāda mūžam. Augsni gatavo ūdenscaurlaidīgu, ar labu drenāžu. Vīnogulājiem patīk, ja augsnē ir vēl kādi siltuma akumulatori, piemēram, akmeņi.


Sagatavošanās darbi vīnogu stādīšanai

  • Stādāmo bedri rok vismaz pusmetru platumā un pusmetru dziļumā. Pa zemāk ir kādi ūdensnecaurlaidīgi slāņi — dzelzsrūda, glīzda, viengabalains dolomīts -, tad jārok dziļāk, lai saknes varētu plesties.
  • Lai jauno vīnogulāju saknes nebojātu, ap tām apliek metāla režģa sētiņu ieaugt zem šiem slāņiem. Izrakto zemi no auglīgās aramkārtas saber vienā kaudzītē, bet dziļāko, neauglīgo — atsevišķi.
  • Kad bedre izrakta, to līdz pusei piepilda ar smalki sakapātiem zariem, satrunējušiem kūtsmēsliem, kompostu, māliem attiecībā 1:1:1:1, iejaucot arī pa riekšavai ilgas iedarbības kāliju un fosforu saturoša kompleksā pilnmēslojuma ar mikroelementiem. Teicams mēslojums ir kaulu milti.
  • Šim slānim virsū uzber kompostu un iepriekš izrakto auglīgās aramkārtas zemi. Pašā virspusē izkliedē augsni no otras kaudzītes. Bedrē var samest arī akmeņus, sadauzītus ķieģeļus un visu citu, kas dārzā traucē, bet vīnogām noderēs drenāžai un papildu siltuma piesaistīšanai.
  • Turpmāk ir ērti mēslot un laistīt, ja bedrē pirms aizbēršanas visā tās dziļumā stāvus ieliek plastmasas cauruli. Pa to papildmēslojums nonāks līdz saknēm, nevis paliks augsnes virskārtā.
  • Piepildīto stādāmo bedri vairākas reizes kārtīgi salaista un sablietē. 
Reklāma
Reklāma

 

Kādus stādus izvēlēties

Kaļķainās augsnēs stādot P. Sukatnieka vīnogu šķirnes (piemēram, 'Zilga', Veina', 'Supaga', 'Sukribe' u. c), daudzas no A. Fazekaša veidotajām vīnogām un ari 'Jubiļeinij Novgoroda', augsnes paskābināšanai pievieno neneitralizētu kūdru. Kūdra gan pavasari nedaudz pazeminās augsnes temperatūru un aizkavēs plaukšanu, tomēr visām šīm šķirnēm ir teicama ziemcietība. Aizkavēta plaukšana ir pat vēlama, jo vairāk pasargā no pavasara salnām.

Stādot Eiropas tipa šķirnes ('Aļošenkin', 'Olga', 'Agat Donskoj', 'Arkadja', 'Kodrjanka', G. Vēsmiņa selekcijas šķirnes 'Liepājas Dzintars', 'Liepājas Pērle', 'Dovga', 'Silva', 'Cīravas Agrā', 'Liepājas Agrā' u. c), skāba augsnes reakcija nav vajadzīga, tāpēc kūdru nelieto.

Avots: žurnāla Dārza pasaule

Saistītie raksti