Kā pareizi sagatavot stādīšanas bedri vīnogām
Ir laiks, lai nolūkotu vietu, kur stādīt vīnogulājus. Tos parasti stāda pēc salnām - jūnijā. Tomēr stādīšanas vietas sagatavošana ir darbietilpīgs process, kas jāpaveic jau laikus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv
Vislabāk, ja stādāmās bedres ir izraktas un piepildītas jau
rudenī, jo tad augsne paspēj labi sablīvēties un nosēsties - tāda
vairs nesaraustīs maigās jauno vīnogulāju stādu saknītes. Tomēr
stādīšanas vietas var sagatavot vēl arī maijā.
Lai vīnogas būtu ražīgas un ziemcietīgas, augsni gatavo tā, lai
tiktu veicināta sakņu augšanu dziļumā, nevis ložņāšana tuvu
virskārtai. Saknes ieaugs tur, kur augsne ir visauglīgākā. Barības
vielām jābūt tik daudz, lai pietiktu visam stāda mūžam. Augsni
gatavo ūdenscaurlaidīgu, ar labu drenāžu. Vīnogulājiem patīk, ja
augsnē ir vēl kādi siltuma akumulatori, piemēram, akmeņi.
Dara tā
Stādāmo bedri rok vismaz pusmetru platumā un pusmetru dziļumā. Pa
zemāk ir kādi ūdensnecaurlaidīgi slāņi - dzelzsrūda, glīzda,
viengabalains dolomīts -, tad jārok dziļāk, lai saknes varētu
plesties.
Lai jauno vīnogulāju saknes nebojātu ap tām apliek metāla režģa
sētiņu ieaugt zem šiem slāņiem. Izrakto zemi no auglīgās aramkārtas
saber vienā kaudzītē, bet dziļāko, neauglīgo - atsevišķi.
Kad bedre izrakta, to līdz pusei piepilda ar smalki sakapātiem
zariem, satrunējušiem kūtsmēsliem, kompostu, māliem attiecībā
1:1:1:1, iejaucot arī pa riekšavai ilgas iedarbības kāliju un
fosforu saturoša kompleksā pilnmēslojuma ar mikroelementiem.
Teicams mēslojums ir kaulu milti.
Šim slānim virsū uzber kompostu un iepriekš izrakto auglīgās
aramkārtas zemi. Pašā virspusē izkliedē augsni no otras kaudzītes.
Bedrē var samest arī akmeņus, sadauzītus ķieģeļus un visu citu, kas
dārzā traucē, bet vīnogām noderēs drenāžai un papildu siltuma
piesaistīšanai.
Turpmāk ir ērti mēslot un laistīt, ja bedrē pirms aizbēršanas visā
tās dziļumā stāvus ieliek plastmasas cauruli. Pa to papildmēslojums
nonāks līdz saknēm, nevis paliks augsnes virskārtā.
Piepildīto stādāmo bedri vairākas reizes kārtīgi salaista un
sablietē.
Kādus stādus izvēlēties
Kaļķainās augsnēs stādot P. Sukatnieka vīnogu šķirnes (piemēram,
'Zilga', Veina', 'Supaga', 'Sukribe' u. c), daudzas no A. Fazekaša
veidotajām vīnogām un ari 'Jubiļeinij Novgoroda', augsnes
paskābināšanai pievieno neneitralizētu kūdru. Kūdra gan pavasari
nedaudz pazeminās augsnes temperatūru un aizkavēs plaukšanu, tomēr
visām šīm šķirnēm ir teicama ziemcietība. Aizkavēta plaukšana ir
pat vēlama, jo vairāk pasargā no pavasara salnām.
Stādot Eiropas tipa šķirnes ('Aļošenkin', 'Olga', 'Agat Donskoj',
'Arkadja', 'Kodrjanka', G. Vēsmiņa selekcijas šķirnes 'Liepājas
Dzintars', 'Liepājas Pērle', 'Dovga', 'Silva', 'Cīravas Agrā',
'Liepājas Agrā' u. c), skāba augsnes reakcija nav vajadzīga, tāpēc
kūdru nelieto.
Avots: žurnāla Dārza pasaule Dārza darbu burtnīca,
2006/05