Cik ilgam laikam pēc šķiršanās jāpaiet, lai veidotu jaunas attiecības

Novērojams, ka cilvēki šķiršanos izdzīvo dažādi – kāds mēnešiem mirkst asarās un sāpēs, kāds tik atviegloti nopūšas un dzīvo tālāk. Jūtam līdzi tiem, kas ilgstoši sēro, un mazliet brīnāmies par tiem, kas metas jaunās attiecības, iekams iepriekšējais dzīves biedrs vēl blakus. To, vai ir noteikts laika posms, kam jāpaiet pēc šķiršanās, lai varētu veidot jaunas, laimīgākas un veiksmīgākas attiecības, jautājām Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārstam-psihoterapeitam Ernestam Pūliņam-Cinim.
Nav garantēta laika, kam pēc šķiršanās jāpaiet, lai nākamās attiecības būtu veiksmīgas, bet ir ļoti vēlams pēc šķiršanās veikt darbu ar sevi.

FOTO: Shutterstock.com

Nav garantēta laika, kam pēc šķiršanās jāpaiet, lai nākamās attiecības būtu veiksmīgas, bet ir ļoti vēlams pēc šķiršanās veikt darbu ar sevi.

Šķiršanās nenoliedzami ir zaudējums, bet pēc zaudējuma parasti seko sērošanas process. Tomēr tas, cik ātri cilvēks tiek pāri šim sērošanas procesam un kādā veidā, būs atkarīgs gan no konkrētā pāra, kā arī no attiecībām, kas beigušās. 

 

Jo garākas attiecības, jo parasti garākas sēras

“Nav viena konkrēta laika posma, kuru vēlams visiem cilvēkiem nogaidīt, lai pēc šķiršanās uzsāktu jaunas attiecības. Ja attiecības ilgušas īsu laiku, piemēram, vienu mēnesi, sērošanas laiks būs salīdzinoši īss un pavisam ātri, jau, piemēram, pēc mēneša, var dibināt jaunas attiecības, nekādu lielu kaitējumu psihei nenodarot,” stāsta Pūliņš-Cinis. Tāpat otrādi – ja attiecības ir bijušas ilgākas, tad sērošanai būtu vajadzīgs ilgāks laiks. Jo garākas ir bijušas attiecības, jo parasti stiprāka ir bijusi pieķeršanās partnerim. Ilgākās attiecībās ir vairāk kopīgu lietu un iespējams, arī pēc šķiršanās saglabājas kopīgas lietas, tāpēc pēc ilgāku attiecību iziršanas nepieciešams garāks laika posms, lai sāktu veidot jaunas attiecības. “Kādreiz tas var būt gads, pus gads,” domā ārsts.

 

Sērošana ir individuāls process. Ir cilvēki, kam ir grūti izturēt skumjas, bēdas, tāpēc viņi var sērot, iegrimstot darbā, pastiprināti veicot kādas fiziskās aktivitātes, tādējādi izlādējot iekšējās emocijas. Būs arī cilvēki, kas pēc šķiršanās sēros raudot, iegrimstot skumjās un kavējoties mājās, tādējādi izreaģējot savas emocijas. 

 

Ja bijusi šķiršanās ar blīkšķi 

Ja pāris šķiras ar lielu naidu un attiecībās jau kādu laiku ir bijusi kašķēšanās, laiks, kas paiet līdz jaunu attiecību veidošanai, varētu būt relatīvi īsāks, uzskata speciālists. 

“Ir risks, ka pēc šādām “vētrainām” attiecībām var uzkāpt uz tā paša grābekļa un izvēlēties līdzīgu partneri, neatkarīgo no tā, vai jaunās attiecības veido mēnesi vai divus gadus pēc šķiršanās. 

Tas ir personības faktors, turklāt – ne partnera personības faktors, bet gan paša cilvēka. Ja pāris ir daudz kašķējies, ja partneris ir bijis vardarbīgs – ir taču kāds iemesls, kāpēc cilvēks ir bijis attiecībās ar cilvēku, ar kuru nav varējis sadzīvot! Ir risks, ka pēc šādām attiecībām, neatkarīgi no laika, kas pēc tām pagājis, izvēle krīt par labu līdzīgam partnerim un rodas līdzīgas attiecību problēmas,” teic Pūliņš-Cinis. Tātad diemžēl nav garantētā laika, kam pēc šķiršanās jāpaiet, lai nākamās attiecības būtu veiksmīgas, bet ir ļoti vēlams pēc šķiršanās veikt darbu ar sevi.

 

Sērošanas mājas darbi

Būtu ļoti vērtīgi pēc šķiršanās strādāt ar sevi psihoterapijā vai ārpus tās. Pēc šķiršanās mierīgi apdomā:

  • Kāpēc es izvēlējos šo partneri? Kas man viņā iepatikās, kas piesaistīja?
  • Ja man ir tendence “kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem” un izvēlēties līdzīgus partnerus – kāpēc es parasti izvēlos šādus partnerus (vardarbīgus, tādus, kas nav emocionāli pieejami vai citādus)? Bieži vien tas ir manas personības aspekts nevis konkrēto attiecību aspekts.

 

Reklāma
Reklāma

Kā neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem

Parasti tā nav apzināta izvēle stāsties attiecības ar noteikta veida cilvēkiem. Neviens jau nedomā – tā, es tagad stāšos attiecībās ar alkoholiķi. Zemapziņas līmenis ir tas, kas to nosaka, un ir vērts to izzināt. Ja destruktīvas attiecības ir bijušas lielākoties no otra (otrs ir izraisījis strīdus, kašķus, bijis vardarbīgs), jautājums ir aktuāls – kāpēc es vispār esmu veidojis attiecības ar šādu cilvēku? Nereti mēdz sekot atbilde – es nezināju, ka viņš tāds… Kāpēc nešķīries uzreiz, kad jau tika pamanītas pirmās šādas iezīmes, retoriski jautā speciālists.

 

“Cilvēkiem ir iekšēja tendence nepamanīt lietas, kas ir tā saucamie sarkanie karogi. Piemēram, vīrietis visas nedēļas nogales pavada tusiņos ar draugiem. Pēc tam sieviete domā – nu, kad būs bērns, tad viņš pavadīs vairāk laika mājās. Četrus gadus bijāt attiecībās, bet vīrietis visu laiku ballējās – tiešām domājāt, ka tad, kad piedzims bērns, viņš būs mājās? Nē, tas nemainīsies tikai tāpēc, ka piedzimis bērns – viņš vienmēr tāds ir bijis. Un nez vai ar otru, trešo bērnu tas mainīsies. Man ir žēl, ka pieaugušie tā domā, jo tad cieš arī bērns, sieviete un cieš arī pats vīrietis,” par nevēlēšanos ieraudzīt partnerī kādas iezīmes spriež ārsts.

 

Ko nozīmē tas, ka kāds no partneriem ātri metas jaunās attiecībās

Tomēr nereti redzam, ka kāds no pāra ļoti ātri metas jaunās attiecībās – kāpēc tā? Kā norāda Pūliņš-Cinis, iemesli var būt dažādi – var būt vēlme ieriebt partnerim, parādīt, ka es varu izveidot attiecības, bet tu nē… Tomēr viens no biežākajiem iemesliem var būt tas, ka cilvēkam ir ļoti grūti izturēt vientulību un gribas kompensēt to, kas tikko ir pazudis. Negribas izjust tās emocijas, sajust sēras. Labāk ielekt jaunās attiecībās, lai nejustu to, kas ir zudis. Bieži vien šīs attiecības sauc par “plāksteri”, kas cenšas kompensēt zaudējumu, bet lielākoties tās nav ilgtermiņa attiecības.

“Tas ir līdzīgi kā, ja ģimenē nomirst kāmītis. Vecākiem ir tik grūti izturēt bērna sāpes un asaras, ka uzreiz tiek nopirkts jauns kāmītis, lai tas viss ātrāk aizmirstos un nebūtu jāizjūt skumjas, sēras vai jārunā par nāvi,” salīdzina speciālists.

 

Kāpēc draugi mudina meklēt jaunu, labāku partneri

Jūtot līdzi pēc šķiršanās, draudzenes nereti mudina sievieti nebēdāties, bet mierina, ka viņa noteikti atradīs citu, labāku partneri. Vai par visām varītēm cilvēkam ir jābūt pārī un uzreiz jāmeklē labāks partneris? Speciālists šādu rīcību no draugu puses nesauktu par jušanu līdzi. “Var kādreiz draudzenei sniegt padomu, bet tam jānāk tikai pēc tam, kad draudzene ir uzklausīta un ja ir skaidrs, ka otrs cilvēks padomu grib saņemt. 

Tas, kas cilvēkam pēc šķiršanās ir vajadzīgs – tapt uzklausītam, izraudāties, vajag kādu, pie kā aiziet ciemos, ja ir vientuļi.

 Iespējams, tas ir tas pats “kāmīša fenomens” – draudzenēm ir grūti izturēt, ka viena no viņām skumst un gribas ātri kaut ko izdarīt, lai draudzene jūtas labi,” spriež Pūliņš-Cinis.

 

Viņš norāda, ka cilvēks ir sociāla būtne un mums ir vajadzīgi citi cilvēki, tomēr romantiskas attiecības nav dzīves pamatmērķis. Jāatceras, ka attiecības jau nav rikai romantika un sekss. Attiecības ir kopā būšana, piederības izjūta – to var saņemt arī ārpus romantiskajām attiecībām. Visbiežāk cilvēkiem būs tendence veidot romantiskas attiecības, bet jāatceras, ka būs cilvēki, kas noteiktā savas dzīves posmā tās nevēlēsies.

Saistītie raksti