Kāpēc meitenes grib iepazīties tikai ar jaukajiem puišiem?

Eksāmeni bija nokārtoti, atlika vien gaidīt svētkus.Kādu vakaru"klaiņoju" pa draugiem.lv un garlaicības dēļ ieliku iepazīšanās sludinājumu. Vairāk tāpēc, lai atrastu jaunu draugu sarakstei, bet neizslēdzu arī nopietnas attiecības. Ilgi domāju par sludinājuma tekstu, jo negribējās atkārtoties, gribējās izcelties un būt oriģinālai. Fonā skanēja Putnu balles dziesma "Visiem mazliet bail". Un vārdi "...tu atkal iemīlies, tas nekad nepāries..." bija īstie. Pievienoju piebildi - iepazīšos ar jauku, mīļu puisi sarakstei, bet varbūt arī kaut kam nopietnākam. Atsaucās daudzi, bet vēl vairāk puišu apskatīja profilu. Kad jau bija vēls, atnāca vēstule no viņa - „Chau! Hmm... kāpēc visas meitenes grib iepazīties tikai ar jaukiem puišiem? Ko tad, lai tie nejaukie dara? Nē, nu ja nopietni, tad esmu pietiekoši jauks... iepazīstamies?” Apmainījāmies ar dažām vēstulēm. Sarakste bija reta, jo internetā tiku tikai caur telefonu.

Chau! Hmm... kāpēc visas meitenes grib iepazīties tikai ar jaukiem puišiem? Ko tad, lai tie nejaukie dara?

Vienu brīdi mūsu sarakste gandrīz pārtrūka, jo, izlasot vēstuli caur telefonu, neatbildēju uzreiz. Tā tas aizmirsās, kad jau pienāca izlaiduma diena. Pēc ballēšanās paliku pie klases audzinātājas. Palika dažas stundas līdz autobusam. Bija pieci no rīta un es mēģināju dzīt prom miegu, ložņājot pa draugiem.lv, lai izturētu tās divas stundas, līdz nonākšu savā gultā. Atcerējos par neatbildēto vēstuli. Es domāju, ka, neatbildot, iespējams, mēs joprojām meklētu viens otru šai pasaulē.

Drīz vien devos uz Rīgu strādāt. Sarakste turpinājās. Par izbrīnu mums abiem, izrādījās, ka mana mīlestība dzīvo Jūrmalā netālu no maniem radiem - māsas krustvecākiem. Tur ar māsu arī braucām svinēt tā gada Jāņus. Satikāmies 23. jūnijā pie jūras - tā mūs saveda kopā, tā ir lieciniece mūsu draudzības un mīlestības sākumam. Arī tagad mēs bieži ejam pie jūras. Visus trīs vakarus mēs pastaigājāmies gar jūru, uzzinot viens par otru vairāk un vairāk. Pēdējā vakarā atvadoties, es zināju - tas nav pēdējais mūsu apskāviens, skūpsts. Mēs turpinājām tikties arvien biežāk. Es sāku studēt tajā pašā augstskolā, kur viņš. Bieži braucām ciemos viens pie otra. Pašlaik abi sapņojam uzsākt kopdzīvi, kas domājams tuvākajā laikā īstenosies. Mēs abi vēlamies veidot kopīgu nākotni, ģimeni. Es ticu, ka mēs vienmēr būsim kopā, ka mēs iesim pa dzīvi roku rokā! Pateicoties draugiem.lv mēs atradām viens otru!

Iesūtījusi Santa Roga