Iepazināmies, kad mācījos vidusskolā, bet puisis – strādāja Īrijā

Pirms trim gadiem kāds puisis (Artūrs) vienkārši apskatījās manu profilu un uzsāka nevainīgu saraksti ar mani. Tolaik man nebija nekādas vēlmes iepazīties ar puišiem, jo sākās skola (mācījos 12. klasē, bija jāgatavojas eksāmeniem) un biju pirms mēneša izšķīrusies ar puisi, jo neredzēju šīm attiecībām nākotni.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no Elīnas personīgā ahīva

Bet tomēr sarakstījos ar Artūru, jo zināju ka man viņš neko nevar sliktu nodarīt. Sarakstoties lēnām iepazinām viens otru, atklājās ka esam no vienas pilsētas. Tas man bija liels pārsteigums. Tomēr tajā brīdī viņš atradās Īrijā, stāstīja, ka strādājot tur jau 5 gadus, šādas ziņas mani iepriecināja, tādēļ, ka nevajadzēja iet uz randiņiem.

 

Puisis bija apjucis, jo nebija pārliecināts, ka ir atvedis uz lidostu īsto meiteni.

Tā mēs saraksti turpinājām kādu divus mēnešus, vispirms viņš atsūtīja elektroniskas rozītes, un tad jau saņēmu arī īstus un dzīvus ziedus tieši mājās - 105 sarkanas rozes... Jutos laimīga, bet laimīgāka biju kad uzzināju, ka Artūrs brauks uz Latviju satikt mani. Interesanti bija braukt uz Rīgas lidostu sagaidīt Artūru, jo mani veda kāds Artūra draugs, man nepazīstams cilvēks. Kad bijām jau lidostā, es viņam atklāju, ka tā ir pirmā reize, kad satieku Artūru. Puisis bija apjucis, jo nebija pārliecināts, ka ir atvedis uz lidostu īsto meiteni. Sagaidīšana noritēja ļoti labi, tikai biju pārsteigta, ka Artūrs ir gara auguma, bet es esmu pavisam maza auguma, tomēr tas nebija šķērslis, iemīlējāmies no pirmā acu skatiena. 

Divas nedēļas kopā ar Artūru pagāja aizraujoši – šampanietis, rozes, filmu vakari, dejas, dažādas izklaides –, tādu dzīvi vēl nebiju dzīvojusi. Protams vecākus iepazīstināju ar savu jauno puisi, vecākiem viņš uzreiz iepatikās, tas lika justies kā sapnī. Pienāca atvadu diena, ļoti smagi bija palaist viņu prom, bez asarām nevarēja iztikt.

Nākamajās brīvdienās ciemojos pie Artūra Īrijā, un jau pēc izlaiduma nākamajā dienā aizbraucu pie Artūra uz Īriju uz nenoteiktu laiku. Tur svešumā ir grūti bez vecākiem, draugiem, ierastās dzīves. Vispirms tur atpūtos, iepirkos katru dienu, tad arī radās vēlme pastrādāt. Divus mēnešus strādāju kafejnīcā, bet tad Artūrs pazaudēja darbu un mums nācās atgriezties Latvijā. 

Reklāma
Reklāma

Tagad Artūrs strādā Rīgā, bet es studēju Rēzeknes Augstskolā neklātienē. Nedēļu mēs esam kopā, nedēļu – šķirti, jo tāds ir viņa darba grafiks. Tā kā kopā esam jau trīs gadus,nolēmām dibināt ģimeni, un šobrīd esmu jau 10/11 grūtniecības nedēļā, abi esam laimīgi par gaidāmo bērniņu. 

Gribētu pateikties par to, ka man bija iespēja satikt tik jauku un mīlošu cilvēku ar Draugiem.lv portāla palīdzību. 
 

Iesūtījusi Elīna, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!