Draugiem.lv palīdzēja atrast manu laimi

Tobrīd topā bija tā sauktā statistikas kačāšana. Un kā, man taču arī jāpamēģina!? Kāds draugs jau iepriekš bija atsūtījis vajadzīgo programmiņu un "aidāāā"  — kačāšana varēja sākties. Statistika auga zibenīgi un arī pastkastīte pildījās. Atbildēju tikai uz dažām interesantākajām vēstulēm, jo nebiju vēlējusies iepazīties un veidot attiecības, vēlējos vienkārši apmierināt ziņkāri.

Biju izložņājusi puiša profilu un noskaidrojusi, ka mums ir sešu  gadu starpība.

Bet tad pienāca vēl viena vēstule. Nez kāpēc tā man iekrita acīs. Protams, atbildēju. Turpinājās sarakste. Pēc vēstulēm nopratu, ka puisis dzīvo tajā pašā miestā, kurā es šobrīd ciemojos. Nākamajā vakarā norunājām satikties, aizbraukt uz vietējo disenīti.
Lieki piebilst, ka biju uztraukusies, sabijusies un trīcēju kā apšu lapa. Biju izložņājusi puiša profilu un noskaidrojusi, ka mums ir sešu  gadu starpība. Viņš to nezināja, jo mans vecums nebija norādīts (viņš uzskatīja, ka esmu vecāka). Tobrīd tāda gadu starpība likās daudz par daudz.
Bet nākamajā dienā satikāmies. Izskatījos vienkārši atbaidoši, jo visas kaut cik normālās drēbes biju atstājusi savās īstajās mājās, jo nekas taču nebija plānots.

Bet mēs turpinājām kontaktēties un satikties, līdz es atskārtu - viņš taču ir mans puisis, mana otrā pusīte!

Vakars izvērtās interesants, neveikls un mulsuma mirkļu pārpilns. Jau pašā sākumā radās kāds starpgadījums - gandrīz sajaucu mašīnas un iekāpu citā, jo es taču nezināju pat kāda izskatās viņa mašīna.
Vakara garumā un pēc tā vēl aizvien uzskatīju, ka tas nebūs nekas nopietns. Bet mēs turpinājām kontaktēties un satikties, līdz es atskārtu — viņš taču ir mans puisis, mana otrā pusīte!
...tā nu tas ir vēl šobaltdien. Vairāk kā trīs gadus pēc nejaušas, bet veiksmīgas statistikas kačāšanas.
Atliek vienīgi izteikt milzīgu pateicību portālam draugiem.lv, ka palīdzēja arī man atrast savu laimi.
 
Iesūtijusi Kristīne Barone, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!