“Kas tas vēl tāds?” Vecāki saņem vēstuli no skolas un ir neizpratnē par diagnosticējošu pārbaudi
FOTO: Shutterstock.com
Šajos mācību priekšmetos skolēni mācās par vēsturiskiem un šobrīd aktuāliem ekonomiskiem un sociāliem procesiem.
Taču daļai vecāku šis formulējums rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kas īsti ir “sociālā un pilsoniskā mācību joma”? Vai bērnam būs jāzina konkrēti fakti un datumi? Vai arī tiks vērtētas prasmes – piemēram, spēja analizēt informāciju, formulēt problēmu un piedāvāt tās risinājumu? Un pats svarīgākais – vai šis darbs ietekmēs skolēna atzīmi?
Vēstules saturs:
"Labdien, 10-to klašu skolēni, vecāki un klašu audzinātāji! Informēju ka š.g. 14.10. skolā notiks diagnosticējošais darbs sociālajā un pilsoniskajā jomā.
Mērķis: Atbilstoši 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts vispārējās pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – standarts) un standarta 3. pielikumam “Sasniedzamie rezultāti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 9. klasi” novērtēt skolēnu sniegumu sociālajā un pilsoniskajā jomā.
Diagnosticējošā darba adresāts – vispārējās vidējās izglītības 10. klases skolēni un profesionālās vidējās izglītības 1. kursa audzēkņi, kuri ir apguvuši sociālās un pilsoniskās mācību jomas sasniedzamos rezultātus (turpmāk – SR), beidzot 9. klasi.
Oficiālajos izglītības satura dokumentos sociālā un pilsoniskā mācību joma aptver sociālās zinības un vēsturi, un tās mērķis ir veidot skolēna izpratni par sabiedrību, valsti, vēsturi, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī attīstīt prasmes analizēt informāciju, risināt problēmas un pieņemt pamatotus lēmumus. Savukārt diagnosticējošais darbs, uzsākot 10. klasi, ir starpdisciplinārs un paredzēts, lai noskaidrotu skolēnu problēmrisināšanas prasmes.
Mammamuntetiem.lv skaidro, ko īsti nozīmē šis diagnosticējošais darbs, ko tajā pārbaudīs un kāpēc tas nepieciešams 10. klases skolēniem.
Kā skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūrā, mācību jomas ir saturiski saistītu mācību priekšmetu kopumi, kas palīdz veidot vienotu mācību saturu un vienotu izpratni par pasauli, piemēram, valodu, matemātikas, tehnoloģiju jomas. Pamatizglītībā skolēni sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā apgūst trīs mācību priekšmetus –
- 1.-3. un 7.-9. klasē “Sociālās zinības”,
- 4.-6. klasē – “Sociālās zinības un vēsture”,
- 7.-9. klasē “Latvijas un pasaules vēsture”
Diagnostikas darbs būs par šo mācību priekšmetu sasniedzamajiem rezultātiem, beidzot 9. klasi jeb būtiskākajām pamatzināšanām un pamatprasmēm, kuras nepieciešamas turpmākajā mācību procesā un ikdienas dzīvē.
Šajos mācību priekšmetos skolēni mācās par vēsturiskiem un šobrīd aktuāliem ekonomiskiem un sociāliem procesiem, apgūst pamatzināšanas un pamatprasmes, lai spētu analizēt ikdienā notiekošos procesus sabiedrībā, gūst izpratni par to, kā veidojusies Latvijas Republika, kā darbojas valsts pārvalde, apgūst tiesību un ekonomikas pamatjautājumus, kuri sagatavo skolēnus ikdienas dzīvei un turpmākajām mācībām 10. klasē vai vidējās profesionālās izglītības programmas 1. kursā.
Kopējais vērtējums ietekmēts netiks
Mērķis ir noskaidrot pamatizglītības laikā skolēnu iegūtās zināšanas un prasmes sociālo zinību un vēstures jautājumos, iespējas šīs zināšanas pilnveidot, lai izdarītu secinājumus par nepieciešamību pilnveidot izglītības saturu, veicinātu mācību līdzekļu un metodisko materiālu kvalitāti un izprastu pedagogiem nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi un metodisko atbalstu jau šajā mācību gadā.
Dalība diagnosticējošā darbā nav obligāta, tomēr visas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādes ir aicinātas tajā piedalīties, lai valsts līmenī šī darba rezultāti būtu pēc iespējas objektīvāki. Savukārt izglītības iestādes, saņemot diagnosticējošā darba rezultātus, varēs izdarīt secinājumus par skolēnu stiprajām pusēm šo mācību priekšmetu turpmākā apguvē, kā arī nepieciešamo atbalstu.
Attiecībā uz skolēnu skolvadības sistēmās (e-klase, Mybook) skolotāji ievadīs tikai procentus, un tie neietekmēs skolēna gada vērtējumu mācību priekšmetā, pārcelšanu nākamajā klasē, vidējās izglītības kursu izvēli.
Šis vērtējums parāda skolēnam, kādā līmenī viņš ir apguvis pamatzināšanas un pamatprasmes sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā. Tas palīdz skolēnam plānot, kuras zināšanas vai pamatprasmes viņam būtu jāuzlabo.
Diagnosticējošajā darbā vienlaikus tiek izdarīti secinājumi par pamatizglītības laikā sociālajā un pilsoniskajā jomā iegūtajām skolēnu zināšanām un prasmēm. Tomēr, kā jau minēts, diagnosticējošā darba rezultāti neietekmē skolēna gada vērtējumu mācību priekšmetā, tiem nav jāgatavojas, un vecākiem nav nepieciešams par šo darbu rezultātiem uztraukties.
Balstoties uz skolēnu rezultātu, skolotājam būs iespējams labāk plānot turpmāko mācību procesu, ņemot vērā skolēnu zināšanu un prasmju līmeni, kuri apgūti pamatskolā.
Diagnosticējošā darba programma pieejama VIAA tīmekļvietnē