“Paldies, mēs jūs mīlam!” – skolotāja par to, kā gadu gaitā mainījušies skolēni un pati skolas dzīve

Mainījies ir VISS

Atskatoties uz saviem pirmajiem darba gadiem skolā un salīdzinot tos ar šodienu, skolotāja atzīst, ka mainījies ir gandrīz viss. Mācību priekšmeti, metodes, skolēnu un vecāku attieksme, mācību motivācija un prasības pret skolotāju. Taču viena no lielākajām pārmaiņām ir skolēnu spēja ilgstoši koncentrēties.

“Visvairāk jādomā, kā interesanti un radoši vadīt stundu, jo skolēnu koncentrēšanās laiks kļūst ar katru gadu īsāks,” viņa stāsta.
 

Arī tradicionāla lekcija mūsdienu klasē vairs nav pietiekama. Skolēniem stundas laikā nepieciešams darboties, izmēģināt, eksperimentēt un pašiem nonākt pie atziņām.
Mūsdienu skolēnam nepietiek pateikt, ka kaut kas vienkārši ir jāiemācās. Viņš vēlas saprast, kur iegūtās zināšanas noderēs dzīvē. Vienlaikus skolotāja novērojusi arī kādu satraucošu tendenci – daļai jauniešu ir arvien mazāka izpratne par apkārtējo pasauli.
 

“Katru gadu arvien vairāk ir tādu, kas nevar priedi no egles atšķirt,” viņa saka, uzsverot, ka skolai šodien jāpalīdz bērniem ne tikai apgūt mācību vielu, bet arī labāk iepazīt pasauli sev apkārt – vietas, cilvēkus un vidi.
 

Tomēr, viņasprāt, viena lieta skolēnos nav mainījusies. Visos laikos skolēni labi reaģējuši uz skolotājiem, kuri pret viņiem izturas cilvēcīgi un atrod laiku sarunai arī par lietām, kas viņiem ir svarīgas.
 

Ātrāk, īsāk un bez gariem tekstiem

Jautāta,kas ir tā viena būtiskā atšķirība starp mūsdienu skolēniem un tiem, kuri mācījās pirms desmit vai divdesmit gadiem, skolotāja min tempu. “Visu grib apgūt ātri, un ļoti nepatīk daudz lasīt,” viņa stāsta.
 

Garāki teksti skolēniem kļūst arvien grūtāk uztverami, bet grāmatu lasītāju, pēc skolotājas novērojumiem, vairs nav daudz. Tas nozīmē, ka arī skolotājam jāmeklē jauni veidi, kā bērnu ieinteresēt un noturēt viņa uzmanību.
 

Mūsdienās arvien biežāk tiek runāts par skolotāju kā atbalstītāju, padomdevēju un cilvēku, kurš palīdz skolēnam pašam atrast atbildes. Taču, kā norāda skolotāja, tas lielā mērā ir atkarīgs no paša pedagoga. “Tam tā vajadzētu būt, bet tas ir atkarīgs no paša skolotāja. Ir lietas, kuras nemainīs ne metodes, ne likumi,” viņa saka.
 

Arī mācību metodes nav jāuztver kā kaut kas nemainīgs. Skolotāja uzskata, ka gandrīz jebkuru metodi iespējams pielāgot gan tēmai, gan konkrētajai klasei.

Kā tehnoloģijas mainījušas dzīvi skolā?

Tehnoloģijas skolā ienākušas uz palikšanu, un mobilais tālrunis var būt arī noderīgs mācību līdzeklis, taču tikai tad, ja tiek ievēroti skaidri noteikumi.
 

“Jābūt konsekvencei – noteikumiem, kuri nemainās, ja telefonus izmanto informācijai –labi, bet skolēni kļūst atkarīgi no “muļķīgiem” video un citām nevajadzīgām, bet viņiem saistošām lietām. Tas traucē mācību procesam. Tāpēc esam tik tālu nonākuši, ka jāaizliedz lietas, kurām jāatvieglo būtu dzīve. ” uzsver skolotāja.
 

“Paldies, mēs jūs mīlam!”

Tomēr aiz visām pārmaiņām, metodēm, noteikumiem un tehnoloģijām paliek pats svarīgākais – attiecības starp skolotāju un skolēnu.
 

Vaicāta par kādu īpašu situāciju savā karjerā, kas likusi nodomāt: “Tāpēc es izvēlējos būt skolotāja,” viņa nevar nosaukt tikai vienu gadījumu.
 

Tieši ikdienas mirkļi esot tie, kas visvairāk atgādina par profesijas nozīmi.
“Katru dienu kāda situācija, kad skolēni saka: ‘Paldies, mēs jūs mīlam!’, liek saprast, ka viss ir kārtībā. Vai apsveikums dzimšanas dienā. Skolēni ir tik radoši domājoši, ka asaras birst no laimes,” stāsta skolotāja.
 

Šajos vārdos, iespējams, arī slēpjas atbilde uz jautājumu, kāpēc pēc daudziem gadiem skolā cilvēks joprojām izvēlas palikt skolotāja profesijā.
 

Visgrūtākais ir sākums

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem savā karjerā, skolotāja izceļ nevis kādu konkrētu skolēnu paaudzi, bet gan pašu darba sākumu skolā.
 

Tieši pirmie gadi jaunam pedagogam var būt visgrūtākie, tāpēc viņa ar prieku vērtē to, ka mūsdienās jaunajiem skolotājiem ir pieejami mentori, kuri palīdz iejusties skolas dzīvē.
Pieredzējuša kolēģa padoms un atbalsts var būt īpaši nozīmīgs laikā, kad jaunajam skolotājam vienlaikus jāiemācās gan vadīt stundas, gan saprast skolas ikdienu, gan atrast savu pieeju skolēniem.
 

Jautājot, ko Skolotāju dienā vēlētos novēlēt saviem kolēģiem, Inga Vītum Brūvere nosaka īsi, bet skaidri un cilvēcīgi: “Pozitīvu attieksmi pret ikvienu. Vienkārši mīlēt bērnus!”