Bērns visu nakti vemj, bet nākošajā dienā ir dārziņā. Vecāku neziņa vai klaja necieņa pret pārējiem?

Ne reizi vien vecāki piedzīvojuši situāciju, kad bērns nedēļu vai divas pavadījis mājās, ārstējoties no kārtējā rudens vīrusa, bet, atnākot atpakaļ uz bērnudārzu vai skolu priekšā visai negaidīta ainiņa: vismaz trīs bērniem tek zaļi puņķi līdz zodam, vēl pārītis klepo, bet jautājums vecāku čatā par bērnu veselības stāvokli tiek uztverts, kā pasaules lielākais negods un parasti iesnas un klepus ir "hronisks", vismaz tā vecāki gribētu, lai domā pārējā grupas daļa. 

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija" eksperti runāja, kādu kārtību nosaka dažādas izglītības iestādes audzēkņiem slimošanas laikā un pēc atveseļošanās atgriežoties skolā vai bērnudārzā. Vai ārsta zīme ir obligāta un kā to iegūst?

Diskusijā piedalījās Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, Bērnu slimnīcas pediatre, Akūtā ambulatorā centra vadītāja Zane Līkopa, ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis un Ādažu vidusskolas direktores vietniece Sigita Martinsone.

Galvenais jautājums – kā bērns pats jūtas?

Akūtas elpceļu infekcijas ir biežākās saslimšanas, ar kurām bērni rudenī un ziemā nonāk pie ģimenes ārsta. Tās visbiežāk izpaužas ar iesnām, klepu, kakla vai ausu sāpēm.

Taču, lemjot, vai bērnu vest uz bērnudārzu vai skolu, ārstiem svarīgākais nav tikai tas, vai bērnam ir iesnas.

“Noteikti mēs paskatāmies, kā bērniņš jūtas, kāda ir viņa paša sajūta,” raidījumā skaidroja pediatre Zane Līkopa. Vīrusu infekcija var noritēt ļoti viegli – bērnam var būt tikai nelielas iesnas, viņš jūtas labi, ir aktīvs un viņam nav paaugstinātas temperatūras. Šādā gadījumā bērnu ne vienmēr nepieciešams turēt mājās.

Citādi ir tad, ja bērnam ir temperatūra, viņš ir saguris, kašķīgs, nevēlas darīt ierastās lietas un kopumā jūtas slikti. Tad bērnam būtu jāpaliek mājās. Ārste aicina vecākus paskatīties uz situāciju arī no paša bērna perspektīvas. Ja pieaugušajam ir vīruss un gribas tikai ieritināties zem segas un nevienu nesatikt, arī bērns slimošanas laikā var justies līdzīgi.

Vēl viena problēma ir tā, ka bērns var būt lipīgs salīdzinoši īsu laiku, bet iesnas un klepus pēc tam saglabājas daudz ilgāk. Tipiska elpceļu vīrusa gadījumā iesnas un klepus var saglabāties pat 10–14 dienas. Savukārt visaktīvākā vīrusa izdalīšana notiek pirmajās saslimšanas dienās – aptuveni pirmās trīs līdz piecas dienas –, un tā var sākties pat dienu pirms cilvēks pats saprot, ka ir saslimis.

Tāpēc, ja bērnu visu iesnu un klepus periodu turētu mājās, viņš bērnudārzu faktiski apmeklētu ļoti maz. Pediatre raidījumā norādīja, ka trīsgadniekam vai četrgadniekam saslimšanas epizodes var būt aptuveni desmit reizes gadā. Rudens un pavasara periodā tas var nozīmēt slimošanu pat vienu vai divas reizes mēnesī. Tāpēc, vērtējot, vai bērnam jāpaliek mājās, jāņem vērā gan viņa pašsajūta, gan tas, kurā slimības posmā viņš atrodas.

Ne visas iesnas nozīmē vīrusu

Vecākiem nevajadzētu automātiski pieņemt, ka katras iesnas ir infekcija. Iesnas var būt arī alerģiskas. Šādā gadījumā tās bērnam var saglabāties ilgstoši, piemēram, visu noteiktu sezonu. Taču, lai saprastu, vai tās patiešām ir alerģiskas iesnas, vecākiem kopā ar ārstu jānonāk pie šāda secinājuma.

Arī dzelteni deguna izdalījumi paši par sevi nenozīmē, ka bērns ir smagi slims. Raidījumā ārsts skaidroja, ka iesnu gaitā izdalījumi sākumā var būt dzidrāki, bet vēlāk kļūt biezāki un dzeltenīgāki. Tas pats par sevi nav iemesls satraukumam. Svarīgāk ir vērtēt bērna kopējo pašsajūtu.

Ko bērns spēj un ko vairs nespēj izdarīt, vecāki ikdienā parasti redz vislabāk. Vai bērns ir tikpat aktīvs kā parasti? Vai viņš vēlas spēlēties? Vai viņš ēd? Vai viņš vēlas piedalīties ierastajās aktivitātēs? Vai viņš atsakās no brokastīm vai pusdienām? Vai viņam sāp kakls?

Šie jautājumi var palīdzēt saprast, cik ļoti slimība bērnu ietekmē. Īpaši mazi bērni paši ne vienmēr var pateikt, kā jūtas, tāpēc vecākiem jāvēro viņu uzvedība.

Arī bērnudārzā redz, kad bērns nejūtas labi

Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska uzsvēra, ka ļoti būtiska ir komunikācija ar vecākiem. Viņasprāt, vecākiem nepieciešams regulāri skaidrot, kādos gadījumos bērns var doties uz bērnudārzu un kad viņam būtu jāpaliek mājās. Iestādē šim nolūkam vecākiem tiek sagatavota arī vizuāla informācija.

Nelielas iesnas, kas bērnam netraucē ikdienā, ne vienmēr ir iemesls palikt mājās, īpaši, ja tās saistītas ar alerģiju. Taču situācija ir cita, ja bērns jūtas slikti.

Pirmsskolas pedagogi bērnu pazīst un var pamanīt, ka viņa uzvedība ir mainījusies – viņš vairs nevēlas ēst vai spēlēties, ir saguris vai citādi atšķiras no ierastā. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra vai citas pazīmes, kas liecina par saslimšanu, pirmsskolā sazinās ar vecākiem un lūdz bērnu izņemt no grupas.

“Un atpakaļ mēs gaidām bērniņu tikai ar ārsta zīmi, jo faktu [par saslimšanu] mēs esam konstatējuši paši. Padalīšos, ka ir situācijas, kad bērns stāsta, es visu nakti vēmu, mamma nomainīja palagus, bet nākošajā dienā bērns ir dārziņā. Tad es vecākiem stāstu, ka ir šīs situācijas, kad bērni daudz paši izstāstīs, kā viņi jūtas, to noslēpt būs diezgan grūti,” stāsta Sniedze Brakovska. 

Raidījumā izskanēja arī cita problēma – vecākiem ir jāstrādā, bērniem ir jāmācās, un slimības dēļ nokavētās dienas vēlāk jāatgūst. Ādažu vidusskolas direktores vietniece Sigita Martinsone stāsta, ka skolā ir bijušas situācijas, kad bērns uz skolu atnāk slims, jo vecāki uzskata, ka “nekas nopietns” jau nav.

Reizēm skolēns pat no rīta gaida pie medicīnas kabineta, lai tiktu pie medmāsas.

Īpaši sarežģīta šī situācija ir tad, ja bērnam ir liela mācību slodze un viņš baidās nokavēt stundas, pārbaudes darbus vai iekavēt mācību vielu.

Skolas vadībai ir iespēja izvērtēt konkrēto situāciju savā izglītības iestādē.

Ādažu vidusskolā, izvērtējot skolēnu un darbinieku plūsmu un konsultējoties ar medicīnas personālu, pieņemts lēmums par noteiktu kārtību: bērns trīs dienas var atrasties mājās un slimot, sazinoties ar ģimenes ārstu un atrodoties viņa uzraudzībā. Ja slimošana ilgst vairāk nekā trīs dienas, skolēnam skolā jāatgriežas ar ārsta zīmi.

Vienlaikus raidījumā tika uzsvērts, ka katrai izglītības iestādei ir sava atbildība izvērtēt situāciju, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Ne tikai bērni – saslimst arī skolotāji

Ja klasē vai grupā regulāri nonāk bērni ar infekcijas pazīmēm, saslimšanas risks skar ne tikai citus bērnus. Izglītības iestādēm jānodrošina arī mācību procesa nepārtrauktība, bet, ja saslimst skolotāji un citi darbinieki, tas var ietekmēt visas skolas darbu.

Tāpēc lēmums par bērna palikšanu mājās nav tikai jautājums par to, vai viņš pats spēj nosēdēt stundā vai piedalīties nodarbībās. Tas ir arī jautājums par pārējo bērnu un pieaugušo veselību.

Ko darīt vecākiem?

Ārsti iesaka vērtēt bērna pašsajūtu un slimības gaitu kopumā, nevis tikai vienu simptomu. Nelielas iesnas bērnam, kurš jūtas labi, ir aktīvs un kuram nav temperatūras, ne vienmēr nozīmē, ka jāpaliek mājās. Savukārt temperatūra, izteikts nogurums, nevēlēšanās ēst, spēlēties vai darīt ierastās lietas ir pazīmes, kas liecina, ka bērnam nepieciešams atpūsties mājās.

Ja temperatūra pirmajās dienās ir augsta, tai divu līdz trīs dienu laikā vajadzētu dinamiski mazināties. Ja tas nenotiek, nepieciešama atkārtota situācijas izvērtēšana pie ārsta.

Arī tad, ja bērns sāk slimot ievērojami biežāk nekā iepriekš, ģimenes ārsts var ieteikt klātienes vizīti un izvērtēt situāciju plašāk. Un vēl viena būtiska lieta – vecākiem jau laikus vajadzētu padomāt, kas var palīdzēt ģimenei situācijā, kad bērns saslimst. Jo īpaši pirmsskolas vecumā biežas vīrusu infekcijas ir daļa no bērna ikdienas, un ģimenei jābūt gatavai tam, ka bērns kādu laiku nevarēs apmeklēt bērnudārzu vai skolu.

Pilnu diskusijas ierakstu vari noklausīties LR1 “Ģimenes studija”: Vesels bērns dārziņā un skolā.