Jauna ģimene pēc šķiršanās - mīnu lauks un kā to veiksmīgāk šķērsot
Jaunu attiecību un jaunas ģimenes veidošana pēc šķiršanās var būt īsts mīnu lauks – viens neuzmanīgs vai nepareizs solis, un uzsprāgs vai nu šķirtais partneris, vai tiks ievainoti bērni. Kā iepazīstināt atvases ar savu jauno partneri? Kā rīkoties, ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis vai jaunajam partnerim pūrā nāk līdzi bērns no iepriekšējām attiecībām?

FOTO: Shutterstock.com
Jo labākas būs šķirto vecāku attiecības, jo vieglāk bērniem būs pieņemt vecāku jaunos partnerus.
Nesteidzies un pārbaudi jaunās attiecības
Lai iepazīstinātu bērnus no šķirtās ģimenes ar jauno dzīvesbiedru,
vispirms ieteicams pārliecināties, vai šīs attiecības būs stabilas.
Citādi var gadīties, ka pēc pusgada bērni jāiepazīstina ar citu
draudzeni/draugu vai sievu/vīru. Šāda nepastāvība bērnos radīs vēl
lielāku apjukumu, un jebkura šķiršanās jau tā ir pietiekami
traumējošs pārdzīvojums bērna psihei.
Tāpēc svarīgi ir nestrēbt karstu un būt pacietīgiem. Ja jaunās
attiecības ir nopietnas, iztur laika pārbaudi un tiek pieņemts
lēmums iepazīstināt bērnus ar jauno partneri, tas jādara
pakāpeniski, nesteidzoties. Nevajag cerēt uz tūlītējām abpusējām
simpātijām un pieņemšanu. Jo labākas būs šķirto vecāku attiecības,
jo vieglāk bērniem būs pieņemt vecāku jaunos partnerus. Ja neviens
no vecākiem nemusina bērnus nostāties pret otru, nepārmet jaunu
attiecību izveidošanu un iedrošina pieņemt bijušā partnera jauno
dzīvesbiedru, bērni jauno situāciju uzņems iespējami pozitīvāk. Ja
jaunās attiecības ir stabilas, bērnam agrāk vai vēlāk jāiemācās
jauno ģimeni pieņemt.
Ja neviens no vecākiem nemusina bērnus nostāties pret otru, nepārmet jaunu attiecību izveidošanu un iedrošina pieņemt bijušā partnera jauno dzīvesbiedru, bērni jauno situāciju uzņems iespējami pozitīvāk.
Jauns partneris ar bērnu pūrā
Pieņemsim, ka tēvam, kurš pēc šķiršanās ikdienā nedzīvo kopā ar
saviem bērniem, uzrodas jauna partnere, kurai ir bērns no
iepriekšējām attiecībām, un viņi nolemj dzīvot kopā. Šādā situācijā
jārēķinās, ka tēva miesīgais bērns (vai bērni) var izjust
greizsirdību un aizvainojumu uz svešo bērnu, kurš tēvu redz katru
dienu. Turklāt nereti tēva zaudējums šādā situācijā atbīdās otrā
plānā un virsroku ņem dusmas un aizvainojums pret tēva jauno
„bērnu”, kurš tagad saņem viņa uzmanību un mīlestību, un ģimenes
izjukšanā neapzināti tiek vainots tieši šis bērns.
Psihologi to sauc par vecākā bērna sindromu – pārdzīvojums
fokusējas nevis uz tēva zaudējumu (piemēram, tēvs aizgāja un pameta
ģimeni), bet bērnu, kurš tēti it kā atņēmis. Bērns, kurš ticis
„pamests”, var sākt ienīst jaunākus bērnus un/vai darīt tiem pāri.
Viss, protams, atkarīgs no situācijā iesaistīto bērnu vecuma un tā,
cik lielā mērā viņi apzinās notiekošo. No ratiņiem bēbīti neviens
ārā nesviedīs un acis ārā nedurs, taču neapzinātā pretreakcija pret
tēva jaunās partneres bērnu var izpausties attiecībās ar pavisam
citiem bērniem rotaļu laukumā, bērnudārzā, skolā un citur. Būdams
pieaudzis, šāds cilvēks var saglabāt pretreakciju pret maziem
bērniem, nevēlēties bērnus, savā ģimenē pret bērniem izturēties
distancēti un justies no viņiem atsvešināts. (Ja jaunā partnera
bērns dzīvo kopā ar šķirtās ģimenes bērniem, situācija būs
atšķirīga, taču arī tad bērni var izjust pretrunīgas emocijas, un
vecākiem jābūt vērīgiem, kā veidojas bērnu savstarpējās
attiecības.)
Ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis, ļoti vēlams pusbrāļa vai pusmāsas gaidīšanā iesaistīt arī bērnus no iepriekšējās laulības, lai radītu sajūtu, ka bērni joprojām ir vajadzīgi, svarīgi un pieder ģimenei.
Ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis
Ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis, ļoti vēlams pusbrāļa vai
pusmāsas gaidīšanā iesaistīt arī bērnus no iepriekšējās laulības,
lai radītu sajūtu, ka bērni joprojām ir vajadzīgi, svarīgi un
pieder ģimenei. Jāļauj atvasei sekot līdzi grūtniecībai, bērna
piedzimšanai un rūpēm par mazuli. Ļoti svarīgi šādā situācijā
parādīt, ka vecākiem ir svarīgs bērnu atbalsts un iesaistīšanās
(„Man vajag tavu mīlestību un tavu atbalstu. Bez tevis tas nebūtu
iespējams.” U.tml.)
Nekādā gadījumā nevajadzētu no bērniem slēpt jaunās partneres (vai
mammas) grūtniecību vai informēt par pusbrāļa/pusmāsas esamību
tikai pēc bērna piedzimšanas. Ja šķirtajiem vecākiem dzimst jauni
bērni, kad pašu bērni jau ir tīņa vecumā, jāizvairās pieļaut kļūdu,
ko nereti pieļauj vecāki, domādami, ka tīnis jau ir pieaudzis un
viņam vairs nav vajadzīgas vecāku rūpes. Ļoti bieži, jaunajā ģimenē
ienākot otrajam vai trešajam bērnam, vecākais bērns sajūtas
zaudējis abus vecākus („Tēti zaudēju pēc vecāku šķiršanās, mammu
zaudēju, piedzimstot bēbim...”). Atcerēsimies, ka arī tīnis
joprojām ir bērns, kuram vajag tādu pašu mīlestību un uzmanību kā
zīdainītim. (Starp citu, tas jāņem vērā ne tikai šķirtajām ģimenēm.
Tā gadās arī vecākiem, kas dzīvo kopā.)
Konsultēja Bc. Psych. Dace Rolava, MA
NLP, psihodinamiskās hipnozes meistare, Jauno psiholoģiju centra
direktore; tālrunis 67281957