Nevērtēt, uzklausīt, ļaut kļūdīties jeb kā sadzīvot ar pusaudzi

No maza un mīļa bērniņa, kurš bieži gribējis mīļoties, viņš ir pārvērties cilvēkā, kurš oponē un novelk skaidras robežas, kad viņam drīksti tuvoties un kad ne. Šis nav ne vienkāršs, ne viegls laiks, turklāt abām pusēm – kā jaunietim, tā vecākiem.
Pusaudža vecums ir ļoti vērtīgs, ja vien izdodas neuzkāpt uz mūžīgas savstarpējo konfliktu takas.

FOTO: Shutterstock.com

Pusaudža vecums ir ļoti vērtīgs, ja vien izdodas neuzkāpt uz mūžīgas savstarpējo konfliktu takas.

Psiholoģe Dace Bērziņa un psihoterapijas speciāliste Svetlana Zaslavska stāsta, ka psiholoģiskās izmaiņas notiek pakāpeniski, sākot no deviņu, desmit gadu vecuma. 

 

Galvenās iezīmes

  • Patstāvība. Pusaudža vecuma galvenais uzdevums ir savas identitātes un autonomijas izveidošana, tāpēc krasi mainās viņa attieksme pret pieaugušo padomiem. Pusaudzim ir ļoti svarīgi redzēt, ka vecāki tic tam, ka viņš pats ar daudz ko spēj tikt galā.
  • Pašapziņa. Pusaudža pašsajūta ir ļoti labila. Vērtējot sevi un citus, viņš nereti konstatē: citi labāk sporto, labāk zina svešvalodas, ir veiklāki vai izskatīgāki. Pusaudzim patiešām var šķist, ka viņš ir neglītākais, dumjākais un neveiksmīgākais cilvēks pasaulē. Tāpēc ļoti svarīgi, ka par to, kas pusaudzim izdodas, pieaugušie viņu paslavē. Tas viņam palīdz pamanīt, ka arī viņš ir pietiekami gudrs un spējīgs.
  • Emocionalitāte. Pusaudžu vecumā bioloģiski notiek straujas pārmaiņas. Vispirms jau mainās hormonālā sistēma, kas ietekmē arī emocionālo fonu: pusaudzis kļūst emocionāli labils, viņu ir viegli izsist no līdzsvara. Tas ir dabisks process, kam cauri iziet visi, un, jo mierīgāk to uztver vecāki, jo vieglāk arī pusaudzim. Viņš piedzīvo daudz spilgtu izjūtu, bet vēl nespēj tās pilnībā regulēt.
     

Kā tad sadzīvot ar pusaudzi?

Universāls ieteikums vecākiem, kuri audzina pusaudzi – sarunājoties neizmantojiet tādus vārdus kā “labi”, “slikti”, “pareizi”, “nepareizi”. 

Nevērtējiet pusaudzi, bet uzklausiet, diskutējiet, piedāvājiet dažādus variantus. Vēl būtisks ieteikums ir ļaut pusaudzim pieņemt savus lēmumus un arī kļūdīties. 

Par to nevajadzētu kritizēt, bet jautāt: ko no šīs pieredzes tu esi sapratis? Redzot, ka pusaudzis rīkojas nepareizi, var sacīt: es raizējos par tevi. Un atgādināt, ka viņš vienmēr

Reklāma
Reklāma

var nākt aprunāties vai jautāt padomu. Tāpat svarīgi pusaudzim ļaut uzņemties atbildību par sava pieņemtā lēmuma sekām, nevis mesties problēmu risināt viņa vietā. Katrs cilvēks mācās tikai no savām kļūdām, un tieši tās palīdz nākamo reizi kļūt gudrākam. 
Ja vecāki nemitīgi uztraucas par savu jaunieti un pat nedod iespēju viņam pieņemt savus lēmumus, ar laiku viņš to pat vairs nemēģina darīt – viņš neuzticas pasaulei un sev. Attiecīgi viņš arī neuzzina, ko viņš var un ko nevar. Būtībā pusaudzis nesaprot, kas viņš ir. Bet pusaudžu gadu uzdevums ir sevis iepazīšana.

 

Atceries!

Pusaudža attīstība notiek nevienmērīgi. Brīžiem var šķist, ka pusaudzis jau runā kā pieaugušais, bet var būt tā, ka viņš labi izprot vienu dzīves jomu, taču citā  ir ļoti naivs. Vecākiem ir svarīgi savai atvasei uzticēties, tomēr censties iztaustīt tos jautājumus, kuros bērnam vēl ir vajadzīga viņu palīdzība.

Saistītie raksti