Kāpēc bērni melo?

“Melošana ir normāla sociāla parādība,” saka Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas lektors, pētnieks Edmunds Vanags, “jo melo pilnīgi visi, arī pieaugušie. Viens vairāk, cits mazāk, kāds melo patoloģiski vai kaut ko nepasaka līdz galam. Arī tie ir meli.” 

Bērns visbiežāk melo tāpēc, lai pasargātu sevi no soda. Baidoties par sekām, kas var viņu piemeklēt, ja pastāstīs, ka vainīgs ir viņš pats, bērns bez šaubīšanās apmelo otru – es jau ne, viņš to izdarīja! 

Vienlaikus bērniem ir raksturīgi arī tā sauktie baltie meli, ar kuru palīdzību viņi grib likt justies labi otram cilvēkam. 

Piemēram, bērnam nepatīk krustmātes pasniegtā dāvana, taču viņš tik un tā saka – paldies, cik skaista/cik interesanta. Dažkārt gan motīvs šādai rīcībai var būt ne tik balts un pūkains un aiz vēlmes “samelošu, lai krustmātei prieks” var slēpties parasts aprēķins – lai krustmāte nākamreiz atkal nopērk dāvanu, varbūt tā būs laba! Edmunds Vanags norāda, ka daudzi to pat neuzskatīs par melošanu, bet gan par patiesības noklusēšanu.

Kāpēc sāk melot? 

• Šādi bērns eksperimentē jeb meklē labāko veidu, kā adaptēties tiem apstākļiem, kuros viņš ir. Meli palīdz pielāgoties kādām situācijām vai videi. Dažkārt tieši vide, kurā bērns nokļūst, veicina vai izraisa šo melošanu. Viņš var melot par to, ka nav ņēmis konfektes, kas paslēptas dziļākajā plauktā, var melot par atzīmēm vai uzvedību skolā, par attiecībām ar citiem. Melot var par visu, kas notiek cilvēka dzīvē, bet kur viss nav tik gludi, kā vajadzētu vai gribētos, lai ir.
• Vēl viens būtisks iemesls, kas var veicināt un pat veicina melošanu, ir piemērs, ko bērns redz. Labi skolotāji šajā jomā ir gan viņa vienaudži, gan pieaugušie, kas ar savu piemēru, pašiem neapzinoties, parāda, kā tas darāms. Ja bērns redz, ka viņa klases biedrs tiek cauri sveikā samelojot vai mājās dzird, ka vecāki apspriež kādu tanti, bet viņas klātbūtnē runā pilnīgi citas lietas – dzīves skola rokā! Viena situācija pēc otras, un bērns saprot – aha, es arī varu pamēģināt neteikt to, ko domāju, vai nepastāstīt taisnību, kā bija.

Ja melo bērnudārznieks

Noteiktā vecumposmā bērni var melot pat apmēram 80 procentu no tā, ko viņi saka. Runa ir par bērnudārzniekiem, kuru meli drīzāk klasificējami kā fantāzijas, kas patiesībā ir normāla un pat vajadzīga parādība konkrētā attīstības vecumposmā. Bērns var stāstīt, ka visi viņu apbrīnojuši vai ka viņam šodien bija izauguši spārni... Ir skaidrs, ka tādas lietas nav notikušas. Tā ir dabiska viņa iztēles nobriešanas pazīme. 
Šāda veida nepatiesības teikšana par problēmu kļūst tad, kad šķietami nevainīgu melu dēļ kāds cits dabū ciest vai melošana ir vienīgā metode, kuru bērns izmanto problēmsituāciju risināšanā. Ja šis posms ieilgst un bērnam ir tendence melot regulāri, tad ir jārīkojas vecākiem un jādomā, kā iemācīt viņam citus paņēmienus situāciju risināšanai. 

Ja fantazē pusaudzis

Arī desmit, divpadsmit gadu un pat vecāki bērni mēdz stāstīt lietas, kas patiesībā nav notikušas. 

Viņi melo, taču ne tāpēc, lai ko slēptu, baidoties no iespējamā soda, bet tāpat vien. Fantazē. 

Piemēram, pusaudzis atnāk mājās no drauga dzimšanas dienas svinībām un stāsta, ka tur ēdis garšīgas ribiņas. It kā pavisam normāla lieta, kas, saprotams, arī varētu būt bijusi, taču vecāki zina, ka viņš neēd tādas lietas. Kāpēc lai bērns to darītu drauga dzimšanas dienā?! Vārds pa vārdam, un, jā, pusaudzis tomēr atzīstas, ka izdomājis šo faktu. Kāpēc, viņam nav ne jausmas. 
Edmunds Vanags norāda, ka tā tik tiešām var būt pavisam nevainīga fantazēšana par lietām, kuru nav: “Tas ļauj bērniem iztēloties sevi spēcīgākus, gudrākus, veiksmīgākus. Mēs bieži pārspīlējam, un arī bērnam tā ir nevainīga pārspīlēšana.”
Psihologs gan uzsver vēl kādu būtisku lietu, kas reti tiek ņemta vērā – mūsu atmiņa ir ļoti neprecīza, un jo īpaši tāda tā ir bērniem. Visbiežāk atceramies vien notikušā fragmentus vai ļoti neprecīzu informāciju par redzēto un dzirdēto. Tas arī ir iemesls, kādēļ dažkārt bērni ar asarām acīs apgalvo, ka atceras – bija tā un tā. Savukārt vecāki saka – nu, nebija gan, es taču biju blakus, visu redzēju.