Bērns nūdistu pludmalē – jā vai nē?

Nūdisms – dzīvesveids, kad cilvēks izvēlas būt, atpūsties un pavadīt laiku kails, arī, piemēram, sauļojoties un peldoties. Vai šāds dzīvesveids nav traucēklis ģimenē esošajiem bērniem un vai bērniem maz piedien doties vecākiem līdzi uz nūdistu pludmali?
“Ir cilvēki, kam diskomfortu vien rada jau paskatīšanās uz sevi kailu spogulī vai doma par to, ka būs ārsta priekšā jāatkailinās Jo sabiedrība vairāk attīstās, jo vairāk mēs ejam nost no šīm dabīgajām lietām, teic seksologs A. Vāvere.

FOTO: Shutterstock.com

“Ir cilvēki, kam diskomfortu vien rada jau paskatīšanās uz sevi kailu spogulī vai doma par to, ka būs ārsta priekšā jāatkailinās Jo sabiedrība vairāk attīstās, jo vairāk mēs ejam nost no šīm dabīgajām lietām," teic seksologs A. Vāvere.

Situāciju komentē psiholoģijas speciāliste Līga Bernāte un seksologs Artūrs Vāvere.

 

Kas ir nūdisms

Speciālistu ieskatā nūdisms ir noteikts dzīvesveids un uzskati, kas ļauj cilvēkam brīvi pieņemt savu ķermeni arī tad, ja tas ir kails. L. Bernāte norāda, ka katram ar savu ķermeni attiecības ir citādākas un, izejot no tā, kā cilvēks sajūt savu ķermeni, viņš arī rīkojas. Savukārt A. Vāvere teic, ka katram ir savi priekšstati par to, kas ir nūdisms un nereti sabiedrībā šis jēdziens tiek saistīts ar cilvēka seksualitāti. Cilvēkiem ir ļoti daudz aizspriedumu, un mēs aizvien vairāk sevi ierobežojam, norāda speciālists. Tas ir arī jautājums par to, cik daudz kompleksu mums ir šajos jautājumos. “Mēs visi kādreiz esam kaili peldējušies, vai tāpēc mēs esam nūdisti? Cilvēks solārijā arī dodas kails! Manā izpratnē nūdisms ir subkultūra, kas ļauj cilvēkam kailam būt tuvāk dabai, baudīt to un apzināties savu ķermeni,” stāsta A. Vāvere. Viņš norāda, ka cilvēkam, kurš spēj pieņemt savu kailumu, nav aizspriedumu pret savu ķermeni, viņš jūtas brīvs. Viss sākas ar katru indivīdu – vai esam gatavi iet sauļoties vai peldēties kaili un būt blakus citiem, kas ir kaili? Pēc tam šajā jautājumā parādās pāris un tikai tad bērns.

 

“Pierast pie sava kailuma ir ļoti vērtīgi! Tas, ka mēs esam raduši visu laiku staigāt apakšveļā, īpaši labi cilvēkam nemaz nav,” atzīmē seksologs.

 

Vai tas netraumēs bērnu?

Seksologs norāda – ja ģimenē rodas jautājums par to, vai ņemt līdzi bērnu uz nūdistu pludmali, ir jāskatās, kas notiek ģimenē, kāda tajā ir atmosfēra un kāda ir bijusi vecāku attieksme pret kailumu līdz šim. “Ja neviens nekad mājās kails nav staigājis, bērns nekad nav redzējis pliku mammu un tēti, un 10 gados viņš pēkšņi tiek aizvests uz nūdistu pludmali, protams, ka bērnam būs šoks no tā! Nedomāju, ka saprātīga ģimene pēkšņi ar bērnu pubertātes vecumā izdomās braukt uz nūdistu pludmali, tā tam nevajadzētu būt. Tam visam parasti apakšā ir kāda vēsture, pieradums,” teic A. Vāvere. 

 

Savukārt L. Bernāte, norāda, ka lielākā daļa vecāku ar maziem bērniem parasti jūtas ērti un neslēpj savu ķermeni no bērniem – ejot no dušas, speciāli netinas dvielī vai arī ļauj bērnam ienākt vannas istabā, kad vecāks mazgājas. Ja mazs bērns būs redzējis savus vecākus kailus, viņam nebūs traumas vai izbrīna, ja vecāki ar bērnu aizbrauks uz nūdistu pludmali. “Ja ģimenē jau no paša sākuma būs veselīga attieksme pret ķermeni un kailumu, arī bērnam šķitīs dabiski atrasties pie jūras kailam. Ja ģimene nepraktizē atrasties mājās kaili, pārģērbties vai mazgāties cits cita klātbūtnē, lielākam bērnam pēkšņi doties uz nūdistu pludmali kopā ar vecākiem nav īsti pamata. Ja kādam no vecākiem uznāk pusmūža krīze, nebūtu prātīgi organizēt ģimenes izbraukumu uz nūdistu pludmali,” spriež Līga Bernāte.

 

“Ja kādam no vecākiem uznāk pusmūža krīze, nebūtu prātīgi organizēt ģimenes izbraukumu uz nūdistu pludmali."

 

Kāpēc ir labi pieņemt savu ķermeni 

Seksologs norāda, ka ne tik reti ir bērni un pieaugušie, kas skolā vai pēc sporta nodarbībām nevar pārģērbties citu klātbūtnē vai ieiet dušā. Tāpat ir pieaugušie, kas nevar aiziet pie ārsta, jo ir kauns izģērbties, kas kautrējas par savu ķermeni. “Ir cilvēki, kam diskomfortu vien rada jau paskatīšanās uz sevi kailu spogulī vai doma par to, ka būs ārsta priekšā jāatkailinās Jo sabiedrība vairāk attīstās, jo vairāk mēs ejam nost no šīm dabīgajām lietām. Agrāk bija publiskās pirtis, kur cilvēki gāja pērties, tagad nekas tāds vairs īsti nav iedomājams. Ja mēs aizbraucam uz kādu izklaides vietu vai sporta zāli, kur vajag pārģērbties, mēs pārģērbties ejam kaut kur noslēgti, lai tikai kāds kaut ko neierauga. Ja pēc sporta vajag aiziet uz dušu, mēs uz to ejam ar visām apakšbiksēm,” uz esošo situāciju norāda seksologs. 

 

Reklāma
Reklāma

Cilvēki pierod, ka visu laiku viņiem ir kaut kas kājās un mugurā un līdz ar to jūtas ļoti neērti, ja ir jāatkailinās. Šodien bērni jau no viena gada vecuma tiek peldināti peldbiksēs vai pamperos – no vienas puses tas ir, lai respektētu arī citu cilvēku tiesības, taču A. Vāvere norāda, ka ir gadījumi, ka cilvēks tik ļoti nav pieradis būt kails, ka, sasniedzot aktīvās dzimumdzīves laiku, jaunietis vai jauniete nav spējīgs atrasties kails arī mīļotā partnera klātbūtnē. “Pierast pie sava kailuma ir ļoti vērtīgi! Tas, ka mēs esam raduši visu laiku staigāt apakšveļā, īpaši labi cilvēkam nemaz nav,” atzīmē seksologs.

 

Cik liels bērns jutīsies ērti?  

Nav viena vecuma, kad bērns vairs negribēs doties kopā ar vecākiem uz nūdistu pludmali, taču vecākiem jābūt vērīgiem un jāieklausās savā bērnā, ja viņš negrib atkailināties vai doties uz nūdistu pludmali. Augot bērnam parādās kauna izjūta par savu ķermeni. Pat, ja ģimenē kailums ir norma, var pienākt laiks, kad bērns vēlas nospraust robežas – lai vecāki nenāk vannas istabā, kad viņš mazgājas, lai, iziet no istabas, kad bērns pārģērbjas. Šīs robežas vecākiem ir jāpamana un jārespektē. 

Bērns līdz trijiem gadiem pats par sevi ir nūdists! Viņiem patīk skraidīt plikiem, viņiem bikses nevajag, īpaši, ja ir karsts. Tikai pēc tam viņam sāk rasties kautrīgums.

 

“Bērns līdz trijiem gadiem pats par sevi ir nūdists! Viņiem patīk skraidīt plikiem, viņiem bikses nevajag, īpaši, ja ir karsts. Tikai pēc tam viņam sāk rasties kautrīgums. Nav viena vecuma, kad tas notiek, tas var būt ap pieciem vai tikai septiņiem gadiem,” norāda A. Vāvere. Taču speciālisti iezīmē, ka nez vai pusaudžu vecumu sasnieguši bērni, pat ja ir raduši pie kailuma ģimenē, vēlēsies pavadīt laiku, dodoties ar vecākiem uz nūdistu pludmali. Tāpat A. Vāvere norāda, ka no likumu viedokļa var būt ļoti slidena robeža ģimenes atpūtai ar palielāku bērnu nūdistu pludmalē – nav izslēgts, ka no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa var būt problēmas, ja bērns atrodas pludmalē kails.

 

Kas jāņem vērā, ja ģimene ar bērnu dodas uz nūdistu pludmali

Domājot par drošību, speciālisti ir vienisprātis, ka bērniem kopumā ir jāmāca drošības noteikumi – bez vajadzības ar svešiem cilvēkiem nerunāt, neatklāt detaļas par sevi, neiet līdzi, neļaut sevi filmēt vai fotografēt. Tāpat ir jāmāca, ka bērna intīmajām zonām pieskarties drīkst tikai vecāki, ārsti. Nūdistu pludmalē drošības noteikumi ir tādi pat kā jebkurā pludmalē, taču, ja ģimene saskaras ar kādu netipisku situāciju, tad vecākiem tā bērnam ir jāizskaidro.


Ja vecāki ar bērnu dodas uz nūdistu pludmali:  

  • jāskatās, uz kādu pludmali ģimene dodas, kāda atmosfēra tur valda un kāda sabiedrība tur atpūšas.
  • jāvēro, kas notiek apkārt un, ja parādās kādas aizdomīgas personas vai atpūtas tiek traucēta, vajadzētu doties prom vai nomainīt atpūtas vietu.
  • jāzina, ka ne visiem un ne obligāti, kas dodas uz nūdistu pludmali, ir jāatkailinās. Ja bērns grib dzīvoties peldkostīmā vai peldbiksēs, viņš to drīkst darīt.

 

Un kā ar lūriķiem?

Pēc speciālistu domām un novērojumiem, lielākā daļa šajās pludmalēs tomēr ir cilvēki, kam vienkārši patīk baudīt sauli un peldi bez drēbēm, tādas kā kopienas. Taču nenoliedzami šajās vietās ir cilvēki, kam patiks vērot citus vai tieši otrādi – izrādīt sevi. Taču bērnam pirms došanās uz pludmali nav vērts uzsvērt, ka tā būs kāda īpaša vieta vai ka tur būs kādi īpaši cilvēki. Jo dabīgāka pašiem vecākiem ir sajūta un attieksme pret šādām vietām, jo mierīgām to pieņems bērns.