Bērnam jāiemāca peldēt! Solis pa solim, kā apmācīt peldēt pašu spēkiem

Vairāk stāsta “Elektrum Olimpiskā centra” Peldbaseinu un peldētapmācības programmas vadītājs, profesionāls peldēšanas treneris Gustavs Zālītis. 

Aizvien sabiedrībā valda uzskats, ka drošība uz ūdens ir mazsvarīga, lai gan noslīkst vairāk nekā iet bojā auto negadījumos. Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts, peldēšanās bērniem ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, un tāpēc bērns, kurš neprot peldēt, var justies atstumts vienaudžu vidū.

Ir svarīgi bērnos veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes nozīmīgumu, jo tas noteiks viņu dzīvesveida izvēli visu turpmāko dzīvi, turklāt mazinās riskus, atpūšoties pie ūdens. Peldētprasme ir pamatā arī daudziem ūdens sporta veidiem un aktīvai atpūtai uz ūdens – airēšanai, sērfošanai, burāšanai, niršanai un daudziem citiem. Peldēšana ir viena no vislabākajām sportiskajām aktivitātēm, jo peldot tiek nodarbinātas visas ķermeņa muskuļu grupas. Peldēšana ir lielisks stresa izlādes veids, it īpaši bērniem. Tiek spēcināta imunitāte, mazinās elpceļu saslimšanu risks.

Pieskatīt bērnus vienmēr ir vecāku uzdevums, neatkarīgi no tā, cik labi bērni peld.

Vecāka apņemšanās – vasarā iemācīšu bērnam peldēt!

Pirms ķerties pie bērna skološanas peldēšanā, ir vērts prātīgi apdomāt, vai pašam vecākam peldētprasme ir tādā līmenī, lai palīdzētu bērnam. Ja statistika saka, ka 64 procenti pieaugušo nemāk peldēt vai tikai domā, ka māk, tad ko gan var iemācīt bērnam? Nereti pieaugušie guvuši traumatisku pirmo saskarsmi ar ūdeni – iemesti, lai izpeld, uz savas muguras izjutuši fizkultūras skolotāja mietu vai tml. Aizvien pludmalē var novērot, kā vecāki tur ūdenī ar spēku panikā kliedzošu bērnu, sakot – “ūdentiņš labs”. Bailes no ūdens var saglabāties visu mūžu. 

Optimālais vecums, lai iemācītos stabili peldēt, ir septiņi līdz astoņi gadi, jo tad bērns ir jau pieaudzis, smadzenes nobriedušas, un viņš saprot, ko dara, un ko viņš var izdarīt. 

Mūsdienās ir pilnībā mainījusies peldētapmācības metodika – nodarbībās izmantotie vingrinājumi ir ar rotaļu elementiem, saskaņā ar attiecīgā vecuma spējām. Turklāt jāmāca ne tikai peldēt, bet arī izprast ūdens bīstamību, ja uzvedamies pārgalvīgi. Nereti, bērnam sākot peldētprasmes nodarbības, arī pieaugušais meklē treneri, lai pilnveidotu savu peldētprasmi. 

Ko vecākiem vērts zināt par peldētapmācību?

Bērnu jau no mazotnes ieteicams radināt pie ūdens, nebaidīties no tā. Vecākiem jāļauj bērnam pētīt ūdeni un tajā peldošās lietas, kā arī nevajadzētu steigties ar peldēšanas tehnikas mācīšanu. Svarīgi, lai arī pieaugušais šajā procesā jūtas atbrīvots, pretējā gadījumā mazais to var sajust, un tas arī viņu var padarīt nedrošu. Optimālais vecums, lai iemācītos stabili peldēt, ir septiņi līdz astoņi gadi, jo tad bērns ir jau pieaudzis, smadzenes nobriedušas, un viņš saprot, ko dara, un ko viņš var izdarīt. Ieteicamais dziļums, kādā bērnam vislabāk mācīties peldēt, ir līdz padusītēm. Ūdens var būt arī seklāks. Svarīgi, lai bērns jebkurā brīdī var mierīgi nostāties uz kājām. 

Ja bērnu māci pats, atceries:

• Pirmajās reizēs ūdenī bērnu turi uz rokām droši un stabili, bērna galvai jāatrodas virs ūdens.
• Ļauj darīt to, ko bērns vēlas, raugoties, lai viņš tiktu droši turēts un viņa galva visu laiku būtu virs ūdens.
• Nākamais solis ir zem bērna vēdera palikt peldēšanas dēlīti – pavizini viņu uz tā pa ūdens virsmu.
• Kad bērns ūdenī jūtas jau pietiekami droši, iemāci viņam ievilkt elpu virs ūdens un izpūst to ūdenī, taisot burbuļus.
• Kad iepriekšējais uzdevums ir sekmīgi apgūts un bērns no tiem guvis prieku, var izmēģināt bērna peldināšanu uz muguras. Šā uzdevuma laikā galvai jābūt viegli atgāztai. Kad bērns ir atslābinājies, viņu var lēnām virzīt pa ūdens virsmu.
• Kad bērns atrodas pozīcijā uz muguras vai vēdera, viņš var iztaisnotas kājas kustināt “šķērītē” un ar mazām airēšanās kustībām kustināt rokas.
• Kāju un roku kustināšanu kā vingrojumu var veikt arī baseina malā vai ūdens tilpnes krastā.
• Ja bērns ir apguvis kāju kustināšanu un spēj airēties uz priekšu, var viņu pieturēt guļus stāvoklī pie rokām vai arī izmantot dēlīti vai kādu citu peldrīku un ļaut ar kājām kulties tev līdzi.

Aptauja liecina, ka pusei no aptaujātajiem 5. līdz 12. klašu audzēkņiem ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Tas nozīmē, ka jaunieši nespēj nopeldēt pat 50 metru, kas ir divi skolas peldbaseinu garumi.

Vecāku tipiskās pieļautās kļūdas

• Uzskats, ka “peldēt var iemācīties caur bailēm”, ir aplams, nevajag spiest ar varu.
• Būt pārliecinātiem, ja bērns apmeklē nodarbības – tātad var iet peldēties viens. Apgūto ieteicams noskaidrot pašiem, vērojot kādu nodarbības norisi no malas. Pieskatīt bērnus vienmēr ir vecāku uzdevums, neatkarīgi, cik labi bērni peld.
• “Iemācīties peldēt var ātri” – vecāki grib sagaidīt ātru rezultātu. Apmācību process katrā vecumā var būt atšķirīgs, mazākie bērni tikai iepazīst jaunu vidi, apzinās kustības ūdenī. Regulāri apmeklējot nodarbības piecus vai sešu gadu vecumā, bērni sāk apgūt pareizu peldēšanas tehniku, kā arī tiek mudināti patstāvīgi uzturēties ūdenī. Skolas vecuma bērni izpilda vingrinājumus un spēj veikt garākas distances.
• “Peldēšanas nodarbībās ir viegli” – netiek pietiekami novērtēta fiziskā un emocionālā slodze nodarbībās peldbaseinā. Vecākiem būtu jāsabalansē bērna ikdienas slodze. Pēc skolas, diviem pulciņiem un nodarbības peldbaseinā dienas beigās bērns var būt tik pārguris, ka trenera norādījumi radīs negatīvas emocijas.
• “Peldēšanas nodarbības ziemā var veicināt saaukstēšanos”. Gluži pretēji – regulāras nodarbības ūdenī stiprina imunitāti, un, ja vien nav temperatūras un sliktas pašsajūtas, atcelt apmeklējumu nav iemesla. Pēc peldbaseina apmeklējuma ir ieteicams nesteigties, kārtīgi izžāvēt matus, neskriet uzreiz ārā.

Ejot peldēt, sevi var pasargāt, ievērojot dažus svarīgus noteikumus:

• Oficiālajās peldvietās ir peldvietas drošības noteikumi – iepazīsties ar tiem. Ja gadīsies kas nelāgs – zināsi, kā rīkoties.
• Seko līdzi laika ziņām! Peldēties ieteicams doties, ja ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +18 grādus.
• Lai cik arī ūdens būtu silts, nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.
• Pareizi ir iet ūdenī lēnām, lai, mainoties ķermeņa temperatūrai, nesāktos krampji, sāpes kājās, rokās vai citur ķermenī.
• Nekad nepeldi viens, brīdini vecākus vai draugus par to, cik ilgi un cik tālu plāno peldēt.
• Uzmanies no straumēm vai viļņiem – peldēšanai vispiemērotākais ir mierīgs ūdens.
• Nelec ūdenī! Pat labi zināmās vietās apstākļi zem ūdens var būt mainīgi un lēciens beigties ar smagām traumām vai pat vēl ļaunāk.
• Nemēģini nirt nedz tālumā, nedz dziļumā. Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar dzīvību.
• Ja mainās laikapstākļi, parādās pirmās aukstuma pazīmes vai spēku izsīkums – peldēšanās ir jāpārtrauc.
• Ja pamani, ka kāds uzvedas bīstami vai pārgalvīgi, aizrādi!
• Ja tavas peldētprasmes nav pietiekami labas, glābšanas veste ir drošības garants. Ne piepūšamie matrači, ne pleciņi, riņķīši vai pīlītes – nav droši. Saulē tie var uzkarst un pārsprāgt.

Peldētapmācība skolās – vai pietiekama? 

25 procentos skolās Latvijā bērniem netiek nodrošināta kaut minimāla peldētapmācība, lai gan teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs dzīvo ūdens tuvumā. SKDS veiktajā sabiedrības aptaujā [4] secināts, ka bērni, kuri skolā neapgūst peldētapmācību, ne tikai nemāk peldēt, bet arī nespēj atbilstoši novērtēt dažādus riska faktorus. 
Daudzās skolās peldētapmācība norit tikai vienu gadu (pamatā – 2. klasē), bērniem ir iespēja peldēšanu apmeklēt kā fakultatīvo pulciņu. SKDS veiktā sabiedrības aptauja liecina, ka pusei no aptaujātajiem 5. līdz 12. klašu audzēkņiem ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Tas nozīmē, ka jaunieši nespēj nopeldēt pat 50 metru, kas ir divi skolas peldbaseinu garumi. Ārkārtas situācijā atklātos ūdeņos iespēja aizpeldēt līdz krastam vai palīdzībai ir niecīga. Arī ūdens kompetences pamata prasme – spēja gulēt uz ūdens – ir nepietiekama.

Māka peldēt un zināšanas par drošību pie ūdens ir prasmes, kas glābj dzīvību. Peldētprasme, spēja atpazīt ārkārtas situāciju ūdenī vai pie tā un varēt atbilstoši reaģēt ir vienots kopums – ūdens kompetence, kam ir būtiska nozīme traģiskās noslīkušo statistikas samazināšanā.  

Peldētprasme radīs drošības sajūtu visa mūža garumā, gan atpūšoties pludmalē, gan nodarbojoties ar aktīvajiem ūdens sportiem. Izbraucieni ar laivām, veikbords, braukšana ar ūdens slēpēm un citi aktīvās atpūtas veidi radīs patīkamas emocijas. 

Ko izstāstīt bērnam par rīcību, ja redz slīkstošu cilvēku

• Sauc palīgā!
• Nedodies palīgā viens, lūdz kādam sazvanīt 112 vai zvani pats!
• Izvēlies drošāko rīcību, pasargājot sevi, jo svarīgi nenokļūt nelaimē pašam!
• Nekrīti panikā, centies saglabāt mieru!
• Nelaimē nonākušajam pamet jebko, kas paildzinās noturēšanos virs ūdens. Tam noder ne tikai specializēts inventārs, bet arī dažādi sadzīves priekšmeti – maisā samestas plastmasas pudeles, bumba, var pasniegt garāku zaru vai dvieli, pie kā pieķerties!
• Krastā sniedz nepieciešamo palīdzību – sildi, mierini, gaidi palīdzību! 

Statistika
* Statistika ir nepielūdzama – saskaņā ar SKDS pētījumu peldēt neprot 64 % Latvijas iedzīvotāju, vien 6 % peld teicami. Tātad lielākā daļa sabiedrības nespētu izkļūt no dzīvībai bīstamas situācijas saviem spēkiem.
* Laikā no 2008. līdz 2018. gadam Latvijā noslīkuši 80 bērni vecumā līdz 14 gadiem.
*Latvijā visvairāk noslīkuši ir vīrieši vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Iemesli dažādi, taču lielākoties tie saistīti ar nezināšanu un vieglprātību. 
* Teju puse (49 %) aptaujāto atzinuši, ka vismaz vienu reizi ir veikuši darbības, kas raksturojamas kā potenciāli bīstamas – niršana, peldēšana nezināmos ūdeņos, peldēšana tumsā, peldēšana nepiemērotos laikapstākļos, peldēšana alkohola reibumā, u.c. 
* Situāciju pasliktina fakts, ka cilvēki pārvērtē savas peldētprasmes spējas un pat bez tām būtu gatavi glābt līdzcilvēkus, pakļaujot sevi lielam riskam. Vienaldzība ir otra problēma – vien 7 % aptaujāto atzīst, ka aizrāda svešiem cilvēkiem par viņu pārgalvīgo uzvedību pie ūdens vai peldoties, arī draugus, radus un paziņas brīdina vien 25 % iedzīvotāju.  

Izmantotā literatūra:
1. Statistikas dati. Slīkšana un noslīkšana 
2. SKDS pētījums “Peldēšanas paradumi un drošība”  
3. Latvijas peldēšanas federācijas pētījums
4. SKDS pētījums 
5. Zinām. Peldam. Droši #1
 

6. Zinām. Peldam. Droši #2