Apjukums, bezspēcība, bailes – sajūtas, kādas pusaudžu vecāki visbiežāk min, vēršoties pēc palīdzības

Pusaudžu resursu centrā (PRC) visbiežāk pēc palīdzības vēršas tieši pusaudžu vecāki, kuri ir uztraukušies par savu bērnu, viņa pašsajūtu, uzvedību. 2021.gada janvārī un februārī PRC saņēma 328 jaunus pieteikumus pēc palīdzības, no kuriem aptuveni 80% gadījumos atbalstu savam pusaudzim lūdza vecāki. PRC, sniedzot palīdzību pusaudzim, nodrošina atbalstu arī viņa vecākiem un ģimenei, piedāvājot gan individuālas konsultācijas vecākiem, gan ģimenes terapijas konsultācijas, gan organizējot vecāku atbalsta grupas.

FOTO: Shutterstock.com

Ja sarunas laikā vecāks konstatē, ka bērnam grūtības izsauc izteiktu distresu un ietekmē viņa spēju funkcionēt ikdienā, tad tas jau ir signāls, ka ir nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību.

Kā aktuālākās problēmas, vēršoties pēc palīdzības, vecāki min pusaudža grūtības mācību procesā, motivācijas trūkumu, robežu pārkāpšanu, vecāku ignorēšanu, laika pavadīšanu viedierīcēs un datorā. Pēdējā laikā arvien biežāk satraukums un pat izmisums ir par to, ka pusaudzis ir minējis domas par pašnāvību. Savukārt paši vecāki ir apjukuši, satraukti, bezspēcīgi savās sajūtās, arī  nobijušies, jo viņu pusaudzis protestē, noslēdzas, nerunā, ignorē. “Vecākiem reizēm ir grūti pieņemt, ka viņu bērns var tā justies. Viņi vēlas, lai speciālists palīdz tikt galā ar radušos situāciju, taču svarīgi ir pārformulēt šo uzdevumu un palīdzēt vecākiem saprast, kas ar viņu bērnu notiek. Strādājot ar vecākiem, svarīgi ieklausīties viņos un pieņemt viņu emocijas, bezpalīdzību, reizēm agresiju un dusmas. 

Covid-19 pandēmija šobrīd ļoti ietekmē attiecības ģimenē, un gan bērni, gan vecāki ir fiziski un emocionāli pārslogoti. 

Ģimenes terapija dod iespēju kopā ieraudzīt problēmu cēloņus, atpazīt tos, saklausīt vienam otru un kopā veidot attiecības nu jau citā kvalitātē. Individuāli tas ir daudz grūtāk. Svarīgi atcerēties, ka lai vai cik noraidošs būtu pusaudzis, viņam ir vajadzīgs vecāks, kurš viņu saprot, uzklausa, sajūt, pieņem. Vecākiem pašiem ir pārsteigums, kad konsultācijas laikā pusaudzis saka, ka vēlas pavadīt laiku kopā ar ģimeni, tad runājam par to, kāds šis laiks kopā varētu būt,” darbu ar pusaudžiem un vecākiem komentēja PRC ģimenes psihoterapijas speciāliste Jolanta Ūsiņa. 

 

Vecāki bieži atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu, sapratnes par pusaudzi, par to,  kas ar viņu notiek, ko viņš domā. 

Arī vecākiem ir svarīgi apgūt jaunas prasmes, piemēram, kā vadīt savas emocijas, kā ievērot pašiem robežas un kā to konstruktīvi prasīt no pusaudža viņam pieņemamā un saprotamā veidā.

 “Pusaudžu resursu centra vecāku grupas veidotas ar mērķi sniegt iespēju vecākiem dalīties ar grūtībām, izaicinājumiem un pieredzi audzinot pusaudzi, kā arī izglītot par vecāku lomu, nozīmi un atbildību, lai mazinātu dažādus mentālās veselības riskus savam pusaudzim. Pārsvarā vecākiem ir grūtības komunicēt ar pusaudžiem, ir neziņa par to kā atbalstīt, iedrošināt un motivēt. Šobrīd atbalsta grupās ļoti aktuāla tēma ir arī viedierīču lietošanas biežums, jo dators, telefons tiek lietots mācību procesā, tāpēc ir sarežģīti identificēt, kurā brīdī var rasties atkarību riski. Vecāki grupu ietvaros gūst atbalstu, mierinājumu,un  viņiem ir palīdzoši redzēt, ka ka nav vienīgie, kas saskaras ar šāda veida grūtībām. Tēmas, kas tiek apskatītas grupās, ir visiem zināmas, bet vecāki min, ka tas ir labs atkārtojums un atgādinājums, lai veidotu pozitīvas, atbalstošas attiecības ar savu jaunieti. Komunikācijas prasmes- klausīšanās, sarunāšanās, konstruktīva kritika, uzslavas un iedrošināšana, kas palīdz pusaudzim novērtēt savu sniegumu un uzlabot pašvērtējumu, tās ir zināšanas un prasmes, ka vecākiem noder ikdienā,” pastāstīja PRC klīniskā psiholoģe, vecāku atbalsta grupu vadītāja Elīna Bārtule. 
 

Kad vērsties pēc palīdzības? 

Reklāma
Reklāma

Ne vienmēr uzreiz nepieciešama specializēta palīdzība problēmu risināšanā, palīdzoša varbūt vienkārša, atbalstoša saruna bērnam ar vecāku. Ja sarunas laikā vecāks konstatē, ka bērnam grūtības izsauc izteiktu distresu un ietekmē viņa spēju funkcionēt ikdienā, tad tas jau ir signāls, ka ir nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību.
 

Daži ieteikumi, kā runāt par problēmām ar savu pusaudzi:

  • Runājiet ar pusaudzi par to, ko esat pamanījuši, par izmaiņām viņa uzvedībā, noskaņojumā un ikdienas ritmā.
  • Klausieties, esiet empātiski un nenosodiet pusaudzi, par to, ko viņi jūt un domā.
  • Nevērtējiet jaunieša stāstīto – ļaujiet runāt, nesakot vērtējošas piezīmes kā, piemēram, “es taču teicu”.
  • Ja pusaudzis nevēlas ar jums runāt, mēģiniet citu dienu, jo izteikt savas sajūtas un emocijas ir grūti.
  • Piedāvājiet palīdzību un dažādas palīdzības iespējas.
  • Iesaistiet pusaudzi palīdzības veida izvēlē, tas palielinās viņa motivāciju saņemt atbalstu.


 

No šodienas Pusaudžu resursu centra mājas lapā ir pieejams jauns informatīvs materiāls “Ģimene un draugi – attiecības un kā tās veidot”, kurā ir iekļauti noderīgi padomi arī vecākiem par to, kā veidot pozitīvas ģimenes attiecības ar pusaudžiem https://pusaudzim.lv/wp-content/uploads/2021/03/PRC_blogs_attiecibas.pdf 


 

Kā Pusaudžu resursu centrs var palīdzēt? 

  • Lai vērstos pēc palīdzības, sazinieties ar Pusaudžu resursu centru pa tālruni +37129164747 vai pa e-pastu info@pusaudzim.lv  .
  • Ja nepieciešama tūlītēja speciālista konsultācija, zvaniet pa PRC Konsultatīvo tālruni +37125737363, kas strādā katru darba dienu laikā no plkst. 12-16.
  • PRC speciālistu sagatavoti materiāli gan drukātā, gan video formātā par pusaudžu mentālās veselības grūtībām ir pieejami mūsu mājas lapā www.pusaudzim.lv  sadaļā Atbalsta materiāli, kā arī regulāri tiek publicēti Pusaudžu resursu centra Facebook lapā.