5 digitālās audzināšanas vingrinājumi vecākiem

Cik gan bieži mēs, vecāki, saviem bērniem aizrādām par pārāk ilgu sēdēšanu ekrānā? “Vēl vienu stundiņu, vēl tikai šo spēli”, bērni vēl cenšas paildzināt savu ekrāna laiku.

FOTO: Shutterstock.com

Cik gan bieži mēs, vecāki, saviem bērniem aizrādām par pārāk ilgu sēdēšanu ekrānā? “Vēl vienu stundiņu, vēl tikai šo spēli”, bērni vēl cenšas paildzināt savu ekrāna laiku, un parasti tas viņiem arī izdodas. Pat  ģimenēs, kurās ir izrunāti ekrāna laika noteikumi, to pildīšana ikdienā nav viegla. Kā palīdzēt saviem bērniem veidot veselīgus digitālo ierīču lietošanas paradumus, lai pārmērīgi ilgā ekrāna laika dēļ netiktu palaistas garām dzīvē nozīmīgas lietas? Ar ko sākt, lai situāciju mainītu? Psihologs Edmunds Vanags iesaka vecākiem sākt ar savu digitālo paradumu revīziju.

 

Izaiciniet paši sevi ar mazāku ekrāna laiku. Daudzi starptautiski pētījumi pierāda, ka tas, kā veidosies bērnu tehnoloģiju lietošanas paradumi ir tiešā veidā saistīts ar vecāku ieradumiem. Jo vairāk laika vecāki pavada ekrānos, jo ilgāk tajos vēlēsies uzkavēties bērni. Pat neapzināti bērni veido savus ieradumus, ikdienā novērojot vecāku rīcību. Lai laika pavadīšana ārpus ekrāna iegūtu jaunu kvalitāti, padomājiet, kādas aktivitātes un tradīcijas varat ieviest savā ģimenē, lai tajās iesaistītos visi. Svarīgi ir arī mazi vides uzlabošanas darbi. Piemēram, vienojieties, ka pie kopīga vakariņu galda digitālās ierīces tiek atstātas citā istabā (tai skaitā, arī mammas un tēta). Vienojieties par vismaz dažiem konkrētiem noteikumiem: dienā pieļaujamo ekrāna laiku un gulētiešanas laiku, kad visi telefoni un datori tiek nolikti malā. 

Ja esat ar bērnu vienojušies samazināt ekrāna laiku, tas nenozīmē, ka jums uz karstām pēdām jānodrošina viņam citas aktivitātes, ar ko to aizvietot.

Atbalstiet bērnu digitālajā pasaulē. Iesākumā vecākiem un bērniem vajadzētu pārrunāt esošo situāciju un kopā nonākt pie nosacījumiem, cik ilgi un kādās situācijās tiek lietotas viedierīces, kāds saturs tajās tiek patērēts. Arī vecāku labais piemērs, apgūstot jaunākās tehnoloģijas un pilnveidojot savus ierīču lietošanas paradumus, nepaliks bez ievērības. Vislabāk digitālās audzināšanas jomā veicas tām ģimenēm, kurās vecāki dažādos veidos sadarbojas ar bērniem. Palīdziet bērnam iepazīt digitālo pasauli, paskaidrojot un dodot padomus, lai viņa digitālie paradumi veidotos uz droša pamata. Ieguvums būs arī laiks, kas pavadīts nevis katram pie sava ekrāna, bet kopīgi pārrunājot neskaidrības un daloties priekā par jaunatklāto.

Reklāma
Reklāma

Sāciet ar dialogu, nevis ultimātu. Lai jaunie noteikumi darbotos, nederēs ultimāti – ar bērnu jāpanāk vienošanās, tātad, jāpārliecinās, ka viņš jūs sadzirdējis un sapratis, kā arī ticis uzklausīts. Uzdodiet bērnam jautājumus, vediniet viņu aizdomāties un arī pašam izteikt priekšlikumus, tad viņš daudz labprātāk pieņems paradumu maiņu. Bērni un pusaudži labi saprot un ir gatavi ievērot norunas (arī tādas, kas sākotnēji neiepriecina), aizliegumus un ierobežojumus, ja vien vecāki tos izskaidro un pamato. Bez skaidrojuma bērniem ir grūtāk vai pat neiespējami saprast vecāku rīcību un tie var sākt rīkoties slepus, pārkāpjot noteikto.

Jums nav obligāti jāaizvieto ekrāna laiks. Ja esat ar bērnu vienojušies samazināt ekrāna laiku, tas nenozīmē, ka jums uz karstām pēdām jānodrošina viņam citas aktivitātes, ar ko to aizvietot. Ļaujiet bērnam pašam izmēģināt un atklāt jaunus izklaides veidus. Iespējams, viņš sāks aktīvāk lasīt grāmatas.

Nekļūstiet par ekrāna laika policistu. Nekas nav tik kaitinošs kā mamma vai tētis, kas nemitīgi skatās pār plecu, cenšoties pārliecināties, vai tikai bērns atkal nesēž internetā. Tā vietā pieskatiet sava bērna drošību un kontrolējiet viņa ekrāna laiku ar vienkāršu un efektīvu lietotni, piemēram, Amigo “Palīgs vecākiem” pakalpojumā piedāvāto risinājumu. Tas ļauj noteikt ekrāna laika limitu, pasargā no nevēlama satura internetā un nosaka nakts stundas. Lietotne pieejama visu operatoru klientiem ar Android operētājsistēmu, un, piesakoties amigo.lv, to var izmēģināt bez maksas. 

 

Psihologs Edmunds Vanags atgādina, ka “Ieradumu maiņa ir process, kas nesniedz tūlītējus rezultātus, bet prasa kompleksu rīcību, iedziļināšanos un laiku. Tāpēc nevajag raizēties, ja izmaiņas rodas pakāpeniski.”