Vai mīlestību tiešām var nogalināt?
"Var. Ne uzreiz. Pa bišķim. Pa pilienam. Pa dienai. Pa notikumam. Kamēr sajūti, ka sirds ir tukša. Kā neauglīga zeme. Kā cukurtūta. Kā absolūts tukšums," raksta Ilze.
FOTO: Marika Eglīte
Dažreiz šķiet, nē, tomēr mīlu! Bet tas tikai retajos, retajos mierīgā noskaņojuma brīžos. Citādi rūgtums. Par visu. Par to, ka sirds ir tukša. Kā melna nakts. Kā nopērts suņuks. Kā absolūts tukšums.
Ar vīru kopā esam vairāk kā 10 gadus. Iepazīšanās un pirmie gadi bija skaisti un kaisles pilni. Daudz ceļojumu pa tuvākām un tālākām zemēm. Ballītes un izklaides. Kāds nu tur brīnums, ka tā vārējām dzīvot – abi studenti, kas tikuši pie pirmajiem darbiem, ne bērnu, ne suņu, ne atbildības.
Lasītākais
Pēc dažiem gadiem sarīkojām lepnas kāzas – daudz radu, draugu prieka un sajūtas par mūžīgo laimi. Drīz pēc tam ar nelielu atstarpi piedzima divi burvīgi bērni. Puika un meitene. Un vēl pavisam drīz sākas nu jau leģendārā krīze. Es zaudēju algu uz pusi. Vīrs zaudēja darbu. Nenoliedzami, tas viss radīja saspīlējumu attiecībās. Ne uzreiz. Pa bišķim. Pa pilienam. Pa dienai. Pa notikumam. Kamēr sajūti, ka vairs nav spēka. Kamēr sajūti, ka visu sevi atdod citiem – bērniem visos brīvos brīžos. Vīram, kuru vajag mierināt un stiprināt. Darba devējam – pa kapeikām. Un sev nepaliek nekas. Vien sirdī bezgalīgs tukšums. Kā neauglīga zeme. Kā izkaltis kaktuss.
Pēc laika pēkšņi apjaut, ka kopīgs vairs nav nekas. Sarunas vien par bērniem, slimībām, rēķiniem un vakariņām. Kur palicis – tu esi skaista, tu esi lielisks, es tevi gribu, es tevi arī?
Pēc laika pēkšņi apjaut, ka kopīgs vairs nav nekas. Sarunas vien par bērniem, slimībām, rēķiniem un vakariņām. Kur palicis – tu esi skaista, tu esi lielisks, es tevi gribu, es tevi arī? Kur palikušas pikantās īsziņas un sīksīkās bučiņas? Kur palikuši mierīgie vakari un sarunas par labajām filmām?
Ir bijuši mēģinājumi attiecības sākt it kā no jauna. Nesanāk. Rūpju mākonis ir pāri visam. Ikdienas nogurums milzīgs. Mājās jau nekas nesanāk – tikko sākam sarunāties kaut par vakariņām, bērni klāt – mammu, tēti...!
Dažreiz šķiet, nē, tomēr mīlu! Bet tas tikai retajos, retajos mierīgā noskaņojuma brīžos. Citādi rūgtums. Par visu. Par to, ka sirds ir tukša. Kā melna nakts. Kā nopērts suņuks. Kā absolūts tukšums.
Vai mīlestību var nogalināt? Var. Ne uzreiz. Bet pa bišķim. Un neviens pie tā nav vainīgs. Vien grūtā dzīve. Laika trūkums. Nespēja tikt galā ar vienkāršo. Nespēja atrast sevī spēku. Nespēja saskatīt spēku blakus.
Vai mīlestību var nogalināt? Ne uzreiz. Bet var...
Iesūtījusi: Ilze
