11 gadus vecā Anna ģimeni gaida astoņus gadus, trīsgadīgā Sintija – visu savu mūžu...

Kampaņas noslēguma pasākums notika Baumaņa skvērā pie Gunāra Astras pieminekļa, kur simboliski atklāja krēslu rindu ar vairāku bērnu vārdiem. Blakus šiem vārdiem norādīts, cik ilgi konkrētais bērns gaida nokļūšanu ģimenē. Piemēram, 11 gadus vecā Anna ģimeni gaida astoņus gadus, trīs gadus vecā Sintija – visu savu mūžu, bet 13 gadus vecais Kirils nokļūšanu ģimenē gaida 11 gadus.

Uz krēslu rindas arī izvietots QR kods, ar kura palīdzību interesenti var piekļūt anketai, lai izvērtētu savas iespējas palīdzēt bērniem, kas gaida nokļūšanu ģimenē. Paleja pauda cerību, ka cilvēki ieklausīsies kampaņas vēstījumā un dos kādam bērnam mājas.

Paleja norādīja, ka Latvijā ik dienu no ģimenēm tiek izņemti aptuveni trīs līdz četri bērni. Viņa uzsvēra, ka audžuģimeņu skaits ir nepietiekams, tāpēc ir grūti bērniem nodrošināt ģimenisku aprūpi.

Rīgas domes Sociālo lietu komitejas vadītāja Inese Andersone pasākumā norādīja, ka institucionālajā aprūpē bērnu skaits pieaug, savukārt audžuģimeņu skaits nepalielinās un drīzāk sarūk. Viņa uzsvēra, ka audžuģimeņu atbalsts Rīgas pašvaldībai ir prioritārs jautājums arī budžetā un pašvaldība šo atbalstu ir trīskāršojusi. Andersone arī atzīmēja, ka divu mēnešu laikā pievienojušās sešas jaunas audžuģimenes, kas kopā ar sešām jau esošām ģimenēm kopā uzņēmušas 14 bērnus, kas gaidījuši nokļūšanu ģimenē.

Andersone uzsvēra, ka pašvaldība var piešķirt papildu līdzekļus bērnunamiem un uzlabot to telpas, taču ģimenes mīlestību bērnam var sniegt tikai ģimene. Viņa pateicās visām Latvijas audžuģimenēm par to darbu.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norādīja, ka patlaban Rīgā ārpusģimenes aprūpē, tostarp audžuģimenēs, kopumā ir aptuveni 500 bērnu. Aprūpes institūcijās ir 200 bērnu.

Pirmā saruna vēl nebūt nenozīmē lēmuma pieņemšanu

Krasnogolovs sacīja, ka audžuģimeņu vidējais vecums Rīgā ir 52 gadi un tas palielinās. No 100 audžuģimenēm 28 ir vecākas par 60 gadiem. Viņš aicināja interesentus doties uz atbalsta centru vai Rīgas bāriņtiesu, lai pārrunātu iespēju kļūt par audžuģimeni un ar to saistīto procesu, uzsverot, ka pirmā saruna vēl nenozīmē lēmuma pieņemšanu.

Pasākumā par savu pieredzi stāstīja arī audžumāte, kura sākumā palīdzību sniegusi, bērnu uzņemot viesģimenē, bet vēlāk kļūstot arī par audžuvecāku. Viņa atzina, ka sākotnēji visvairāk bažījusies par sevi un to, kā veidosies attiecības ģimenē, taču pieredze nav bijusi tik sarežģīta, kā sākumā šķitis. Grūtības ģimene risinot, kad tās rodas, un nepieciešamības gadījumā vēršas atbalsta centrā "Airi vecākiem".

Kā vēstīts, kopš 1. jūlija, kad Rīgas pašvaldība ieviesa paplašinātu atbalsta sistēmu audžuģimenēm un aizbildņiem, pirmajā mēnesī atbalstu saņēmis ievērojams skaits ģimeņu, šovasar augustā informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Antra Gabre.

Pirmie dati augustā liecināja, ka paplašinātais atbalsts palīdz sasniegt gan Rīgas, gan citās pašvaldībās dzīvojošās audžuģimenes, kurās ievietoti Rīgas bērni.

Jūlijā pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai izmaksāts par 342 bērniem, tostarp 59 bērniem vecumā līdz sešiem gadiem un 283 bērniem vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem. Kopumā šim pabalstam izlietoti 23 662 eiro. Savukārt augusta pirmajās desmit dienās saņemti vēl 26 jauni iesniegumi ar lūgumu piešķirt pabalstu.

Jūlijā pabalsts par audžuģimenes pienākumu pildīšanu jaunajā apmērā izmaksāts 134 audžuģimenēm. No tām 65 ir ārpus Rīgas dzīvojošas audžuģimenes, kuras līdz šim šādu pašvaldības atbalstu nesaņēma. Pabalsta izmaksām kopumā izlietoti 114 457 eiro.

Gabre informējusi, ka arī augustā saglabājusies interese par jauno atbalstu. Pirmajās desmit mēneša dienās saņemti pieci jauni iesniegumi no ārpus Rīgas dzīvojošām audžuģimenēm ar lūgumu piešķirt pabalstu par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Būtiskākās izmaiņas attiecas uz pabalstu audžuģimenes pienākumu pildīšanai. Turpmāk to saņems visas audžuģimenes, kurās ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ievietots bērns, neatkarīgi no audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas. Pašvaldības finansējums šogad sasniedz 872 eiro mēnesī, un kopā ar valsts atlīdzību audžuģimene saņems 1170 eiro atbalstu.

Atbalsts audžuģimenēm ievērojami pieaudzis

Tāpat ievērojami palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenē. No šā gada valsts un pašvaldības daļa kopā būs 75% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas jeb 585 eiro mēnesī par katru bērnu. 2026. gadā pašvaldības daļa būs 195 eiro mēnesī bērniem līdz sešu gadu vecumam un 117 eiro bērniem no 7 līdz 17 gadiem.

Saglabāts pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Tā apmērs joprojām būs 200 eiro gadā bērniem līdz sešu gadu vecumam un 250 eiro gadā bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, skaidro Gabre.

Savukārt precizēts pabalsts par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Aizbildņi saņems 50 eiro mēnesī par viena bērna aprūpi, ja bērna vecāki ir miruši, un 60 eiro mēnesī par katru nākamo bērnu vai bērnu, kura vecākiem atņemtas aizgādības tiesības.

Svarīgi, ka šie pabalsti tiek piešķirti bez personas vai ģimenes materiālās situācijas izvērtēšanas. Audžuģimenēm tiesības uz pabalstu rodas no bērna ievietošanas dienas, savukārt aizbildņiem - no iesnieguma iesniegšanas dienas. Iesniegumu iespējams iesniegt gan klātienē, gan elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un iesniedzot Rīgas Sociālajā dienestā.

Papildu informāciju un atbalstu audžuģimenes un aizbildņi var saņemt Rīgas bāriņtiesā un piecos Rīgas ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros "Dūja", "Tilts", "Dzeguzēns", "AIRI vecākiem", "Plecs", kuros nodrošināta audžuģimenēm nepieciešamā metodiskā un praktiskā palīdzība.

Audžuģimenes statusa iegūšana ir stingri reglamentēts process, kas sastāv no septiņiem secīgiem posmiem. Patlaban Latvijā ģimeni gaida gandrīz 1000 bērnu, bet audžuģimenes statuss un iespēja uzņemt bērnus ir piešķirta vien 654 audžuģimenēm.