Vai tikšu galā un mājoklis būs piemērots? Jautājumi, kas baida potenciālos audžuvecākus

Piecos kampaņas pasākumos 16 jomas eksperti konsultējuši un uzrunājuši vairāk nekā 250 interesentu, noslēdzoties kampaņai, aģentūru LETA informēja ministrijā. Kampaņas pasākumi notika Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Ogrē un Jelgavā. Tajos interesenti varēja individuāli konsultēties ar bāriņtiesu, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru un citiem speciālistiem.

Cilvēki speciālistiem jautājuši, piemēram, vai bērna uzņemšanai ģimenē nepieciešams savs mājoklis, ko darīt, ja viens no partneriem vēl nav gatavs adopcijai, un kā iespējams palīdzēt, ja pašlaik nevar kļūt par audžuģimeni vai adoptētāju.

Daļa interesentu vēlējās palīdzēt ar savām praktiskajām vai profesionālajām prasmēm, piemēram, adīt bērniem nepieciešamās lietas vai sniegt privātstundas jauniešiem. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme norāda, ka pirmais solis var būt arī dažu stundu atbalsts mēnesī - cilvēkam nav jābūt pieņēmušam galīgu lēmumu par bērna uzņemšanu savā ģimenē, lai sāktu interesēties par palīdzības iespējām.

Kampaņas laikā iedzīvotāji tika aicināti arī aizpildīt pašnovērtējuma testu "Kādas durvis es varu atvērt?". Testa aizpildīšana var palīdzēt saprast, kurš bērna atbalstīšanas vai uzņemšanas veids varētu būt piemērotākais. Līdz kampaņas noslēguma prezentācijai apkopoto datu brīdim to bija aizpildījuši vairāk nekā 200 cilvēku. LM uzsver, ka tests nevērtē personas piemērotību bērna uzņemšanai, bet palīdz pārdomāt savus resursus, motivāciju un iespējamo iesaistes veidu.

No testa atbildēm 76% bija izvēlēti varianti, kas liecina par izpratni, ka atbalsts bērnam ir ilgstošs un pakāpenisks process. Savukārt 86% norādījuši, ka viņu ikdienā jau ir laiks palīdzēt kādam bērnam vai to būtu iespējams atrast, pārkārtojot ikdienas ritmu. Saskaroties ar problēmu, kuru paši nezinātu, kā atrisināt, 41% vispirms meklētu speciālista padomu un atbalstu, bet 39% sākotnēji paļautos uz savu dzīves pieredzi un loģiku.

Ir jāturpina runāt par bērniem, kas aizvien dzīvo institūcijās

Kampaņas noslēguma pasākumā esošās un potenciālās uzņemošās ģimenes, speciālisti un cilvēki ar personisku ārpusģimenes aprūpes pieredzi pārrunāja pirmos soļus ceļā uz bērna uzņemšanu, ģimenes ikdienu, bērna traumatiskās pieredzes un piesaistes jautājumus, kā arī profesionālā atbalsta nozīmi.

LM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis pasākumā uzsvēra, ka par bērniem, kuri joprojām dzīvo institūcijās, ir jāturpina runāt, jo katram bērnam būtu jāaug mīlošā ģimenē. Daloties savas paplašinātās ģimenes pieredzē, viņš norādīja, ka bērna uzņemšana maina arī pieaugušos, mācot uzklausīt, saprast un kopīgi meklēt ilgtermiņa risinājumus.

Savukārt Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs diskusijā norādīja, ka palīdzības meklēšanu grūtību gadījumā nevajadzētu uztvert kā neveiksmi. Viņš skaidroja, ka bāriņtiesa vērtē likumā noteiktos priekšnosacījumus, ģimenes dzīves apstākļus, savstarpējo saskaņu, motivāciju un psiholoģisko gatavību. Tāpat izvērtēšanas process palīdz pašai ģimenei saprast, vai tā ir gatava bērna uzņemšanai.

Bērnu aizsardzības centra vadītāja vietniece Anda Sauļūna uzsvēra, ka ģimenei par pieejamo atbalstu būtu jāzina jau pirms bērna uzņemšanas un palīdzība jāmeklē pie pirmajām grūtībām, negaidot jau iestājušos krīzi.

Noslēguma pasākuma otrajā daļā apmeklētāji varēja uzdot jautājumus bāriņtiesas, atbalsta centru un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, kā arī audžuģimenēm, adoptētājiem un viesģimenēm. Pasākuma mērķis bija palīdzēt interesentiem iegūt skaidrāku priekšstatu, kontaktus vai ideju par iespējamo nākamo soli, nemudinot viņus uzreiz pieņemt lēmumu.

Katram ģimenes lēmumam vajadzīgs laiks

Apkopojot bāriņtiesu atsauksmes pēc reģionālajiem pasākumiem, to pārstāvji norādījuši, ka šādas informēšanas kampaņas būtu vēlams rīkot regulāri, iespējams, katru gadu. Tūlītējs rezultāts pēc viena pasākuma gan nav sagaidāms, jo lēmumam kļūt par audžuģimeni, viesģimeni, aizbildni vai adoptētāju nepieciešams laiks, norādījuši bāriņtiesu darbinieki. Saņemtā informācija jāpārrunā ģimenē un jāizvērtē savas iespējas.

Bāriņtiesu darbinieku ieskatā kampaņu ieguvums vērtējams ilgtermiņā - tās pakāpeniski vairo zināšanas, mazina stereotipus un atgādina, kur vērsties pēc informācijas un atbalsta, kad cilvēks ir gatavs spert nākamo soli.

LM atgādina, ka palīdzība bērnam var sākties ar sarunu ar speciālistu, interesi par viesģimenes vai audžuģimenes iespējām, brīvprātīgo darbu vai savu prasmju un laika veltīšanu.

Informācija par ārpusģimenes aprūpi, adopciju un atbalsta iespējām, kā arī pašnovērtējuma tests pieejams LM tīmekļvietnē.

Kā vēstīts, šī gada LM adopcijai veltītā kampaņa turpināja 2024. un 2025. gadā īstenotās kampaņas "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!" sabiedrības informēšanas pasākumus. Tājā tika mēģināts mazināt stereotipus par ārpusģimenes aprūpi un skaidrot, kā persona var kļūt par audžuģimeni, specializēto audžuģimeni, aizbildni, viesģimeni vai adoptētāju.

Kampaņā īpaši uzsvērta bērnam tuva un uzticama pieaugušā loma gadījumos, kad vecāki dažādu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu vidi, norāda organizācijā.

Audžuģimene bērnam nodrošina pagaidu aprūpi, līdz viņš var atgriezties savā ģimenē, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Savukārt aizbildnis uzņemas vecāku tiesības un pienākumus un pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās, bet bērns saglabā savu identitāti un mantošanas tiesības no bioloģiskajiem vecākiem. Viesģimene bērnu pastāvīgi neuzņem aprūpē, bet pavada laiku ar ārpusģimenes aprūpes iestādē dzīvojošu bērnu un sniedz viņam atbalstu.

BAC analītiskais pārskats par bāriņtiesu darbu 2025. gadā liecina, ka pērn audžuģimenes statuss piešķirts 40 ģimenēm, bet izbeigts 63 audžuģimenēm, līdz ar to jau trešo gadu pēc kārtas audžuģimeņu skaits, kurām statuss izbeigts, pārsniedzis ģimeņu skaitu, kurām šāds statuss piešķirts.