Gribu palīdzēt kādam bērniņam uzņemot ģimenē, bet baidos. Speciālā kampaņā varēs saņemt atbalstu

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) sacīja - lai rūpētos par bērnu, cilvēkam nav jābūt ar īpašām supervaroņa spējām. Ministrs konstatēja, ka diemžēl audžuģimeņu skaits nepalielinās, tādēļ nepieciešams turpināt informēt sabiedrību par ārpusģimenes aprūpi, mudinot cilvēkus iesaistīties un pārrunāt savas iespējas ar speciālistiem.

Kā vienu no būtiskākajām pozitīvajām pārmaiņām Uzulnieks minēja specializēto audžuģimeņu skaita dubultošanos. Vienlaikus ārpusģimenes aprūpē joprojām atrodas vairāk nekā 5000 bērnu, tādēļ ministrs vēlas turpmāk vēl vairāk stiprināt specializētās audžuģimenes.

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze skaidroja, ka kampaņā informēs par adopciju, viesģimenēm, aizbildnību un audžuģimenēm. Cilvēkam, kurš vēl nav gatavs uzņemties pastāvīgas rūpes par bērnu, pirmais solis var būt kļūšana par viesģimeni.

Audžuģimene bērnam nodrošina pagaidu aprūpi, līdz viņš var atgriezties savā ģimenē, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Savukārt aizbildnis uzņemas vecāku tiesības un pienākumus un pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās, bet bērns saglabā savu identitāti un mantošanas tiesības no bioloģiskajiem vecākiem. Viesģimene bērnu pastāvīgi neuzņem aprūpē, bet pavada laiku ar ārpusģimenes aprūpes iestādē dzīvojošu bērnu un sniedz viņam atbalstu.

Kampaņā izveidots īss digitāls pašnovērtējuma tests "surveyhero.com/c/zvypq74h", pēc kura aizpildīšanas var uzzināt, kurš bērna atbalstīšanas vai uzņemšanas veids varētu būt piemērotākais.

Biežākās bažas, ka bērns nespēs iejusties ģimenē

Sociālās aprūpes un atbalsta fonda Ģimeņu atbalsta centra "Dūja" ģimenes asistentu koordinatore un sociālā darbiniece Ineta Pavloviča-Gleizde atzina, ka potenciālo uzņemošo ģimeņu bailes un šaubas mēdz būt dažādas. Cilvēki visbiežāk mēdz raizēties par to, kā bērns iekļausies ģimenē, kā arī baidās, ka bērns ģimenē varētu tikt ievietots nekavējoties.

Tāpat cilvēkiem ir bažas par finansiālo slogu, tomēr bērns ģimenē ienāk ar viņam paredzētu finansējumu, tādēļ bērna uzņemšana nepasliktina ģimenes finansiālo situāciju, sacīja Pavloviča-Gleizde. Speciāliste aicināja cilvēkus doties uz sarunu tuvākajā ģimeņu atbalsta centrā un uzdot visus interesējošos jautājumus jau pirms bērna ienākšanas ģimenē.

Svairīgi saprast vai atbildību spēs uzņemties arī visa pārejā ģimene

Savukārt atbalsta centra "Tilts" vadītājs Kaspars Prūsis pieļāva, ka daļai cilvēku bažas par bērna uzņemšanu ģimenē var būt pamatotas. Viņš uzsvēra, ka sevišķi svarīgs ir arī tuvāko cilvēku atbalsts, jo bērna uzņemšana skar visu ģimeni. Tādēļ jau no brīža, kad cilvēks sāk apsvērt šādu iespēju, vajadzētu vērsties gan pie atbalsta speciālistiem, gan arī noskaidrot, vai ģimene kopumā gatava uzņemties rūpes par bērnu.

Tāpat izskanēja, ka arī ar nelielu rīcību, piemēram, ziedojot organizācijām, kas atbalsta ārpusģimenes aprūpē nonākušos bērnus, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu.

Kampaņas centrālais vides objekts ir durvis, kuru atvēršana simbolizē baiļu un stereotipu pārvarēšanu un aicina cilvēkus izvērtēt savas iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni vai adoptētāju, skaidrojuši kampaņas rīkotāji. Mākslinieces Lauras Juhņēvičas veidotās durvis, kas atrodas Vērmanes dārzā pie bērnu spēļlaukuma, būs apskatāmas līdz septembra beigām.

Jau vēstīts, ka Bērnu aizsardzības centra (BAC) analītiskais pārskats par bāriņtiesu darbu 2025. gadā liecina, ka pērn audžuģimenes statuss piešķirts 40 ģimenēm, bet izbeigts 63 audžuģimenēm, līdz ar to jau trešo gadu pēc kārtas audžuģimeņu skaits, kurām statuss izbeigts, pārsniedzis ģimeņu skaitu, kurām šāds statuss piešķirts.

Salīdzinoši 2024. gadā audžuģimenes statuss tika piešķirts 42 ģimenēm, bet izbeigts 50 audžuģimenēm, savukārt 2023. gadā statuss tika piešķirts 51 ģimenei, bet izbeigts 57 audžuģimenēm.

Pērn 3 ģimenēm audžuģimenes statuss atņemts pārkāpumu dēļ

Audžuģimenes statusa izbeigšanai bijuši dažādi iemesli. Daļā gadījumu tie saistīti ar personiskiem apstākļiem, piemēram, motivācijas zudumu, veselības problēmām, izdegšanu vai izmaiņām nodarbinātībā. Citos gadījumos statusa izbeigšanu ietekmējuši ģimenes apstākļi, tai skaitā laulības šķiršana, bērna piedzimšana vai dzīvesvietas maiņa. Pērn trīs audžuģimenēm statuss atņemts pārkāpumu dēļ.

Kopumā 2025. gadā Latvijā bija 654 audžuģimenes, kamēr 2024. gadā - 686 audžuģimenes. Audžuģimeņu skaits pēdējo četru gadu laikā turpina samazināties. Audžuģimeņu skaits, kurās nav ievietoti bērni, 2025. gada 31. decembrī bija 87 jeb 13,3% no kopējā audžuģimeņu skaita. Tas ir zemākais procentuālais rādītājs pēdējos četros gados.

Pērn Latvijā bija 142 specializētās audžuģimenes, tostarp 96 krīzes audžuģimenes un 46 specializētās audžuģimenes bērniem ar invaliditāti, kuriem izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ.

Pagājušajā gadā specializētās audžuģimenes statuss piešķirts desmit ģimenēm, tai skaitā sešām krīzes audžuģimenēm un četrām audžuģimenēm bērniem ar īpašu kopšanu. Statuss kopumā izbeigts divām specializētajām audžuģimenēm, bet pārkāpumu dēļ šis statuss pērn nav atņemts nevienai specializētajai audžuģimenei.

Specializēto audžuģimeņu skaits, kurās 2025. gada 31. decembrī nebija ievietoti bērni, bija 15. Vēl septiņas specializētās audžuģimenes pamatotu iemeslu dēļ bērnus uzņemt nevarēja.

Kopumā ārpusģimenes aprūpē pērn bija 5160 bērni, kas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad ārpusģimenes aprūpē bija 5341 bērns. BAC gan norāda, ka viena gada izmaiņas vēl neļauj izdarīt secinājumus par noturīgu tendenci.