''Ļoti gribētu adoptēt zīdainīti, taču dzīvoju viena. Vai tas ir iespējams?'' Skaidrojam, ko nosaka likums

Adopcijas tiesiskos pamatus Latvijā nosaka Latvijas Republikas Civillikums. Savukārt kārtību, kādā adoptējami bērni, nosaka Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.667 „Adopcijas kārtība”.

Laulātie vai persona

Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem adoptēt var ne tikai laulātie, bet arī viena persona, ja tā nav laulāta. Personas vai laulāto piemērotību adoptētāju statusam izvērtē bāriņtiesa.

Noteikts vecums

Jāņem vērā, ka potenciālajam adoptētājam, ja viņš neadoptē otra laulātā bērnu, ir jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo bērnu. 

Adopcijas pieteikums un cita dokumentācija

Personai, kura vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedzot šādus dokumentus: 
 

• adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi ar attiecīgo personu;
• laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja atrodas laulībā;
• dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
• dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
• dzīvesgaitas aprakstu (CV);
• ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli;
• psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli;
• narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
• informāciju par ienākumiem;
• tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;

• tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu.

Kārtība, kādā izvērtē personu, kura vēlas adoptēt bērnu

Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. 

Izvērtēšanas laikā bāriņtiesa:

• novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas izaudzināt bērnu, tajā skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;
• noskaidro ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē materiālo stāvokli;
• pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
• ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, pieprasa personai iesniegt informāciju par attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu;
• izvērtē ģimenes ārsta izziņā un psihiatra, narkologa atzinumā sniegto informāciju par personu;
• noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
• nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai;
• nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu.

Adoptēt nevar šādos gadījumos

Vienlaikus adoptētāja izvērtēšanas procesā bāriņtiesa pārliecinās, vai attiecībā uz personu, kura vēlas kļūt par adoptētāju, nepastāv Latvijas Republikas Civillikuma 163. pantā paredzētie šķēršļi personas atzīšanai par adoptētāju. Proti, minētā panta ceturtā daļa paredz, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1. kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2. kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3. kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
4. kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6. kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Pēc ģimenes izpētes veikšanas bāriņtiesa nozīmē bāriņtiesas sēdi, kurā izskata jautājumu par personas piemērotību adopcijai. Labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā persona tiek atzīta par adoptētāju un ziņas par viņu tiek iekļautas adopcijas reģistrā, kuru uztur Labklājības ministrija. Adoptētāja statuss personai dod tiesības saņemt informāciju par adoptējamiem bērniem. Minēto informāciju adoptētājam sniedz Labklājības ministrija.