Smaga sievietes atzīšanās – esmu situācijā, kad regulāri nākas zagt naudu… no sava vīra

Kad abi satikās, Anna strādāja par pedagoģi mūzikas skolā, bet Vitolds tikko bija sācis veidot savu biznesu. Iepriekš abi bija dzīvojuši katrs savā īres dzīvoklī. Vien pāris mēnešus pēc iepazīšanās Vitolds ierosinājis, ka jāsāk dzīvot kopā. Neesot taču jēgas maksāt par diviem dzīvokļiem. Annai gan šis nelikās pats romantiskākais iemesls, kāpēc uzsākt kopdzīvi. Tomēr rozā brilles darījušas savu. Anna pārvācās uz Vitolda dzīvokli un sajūsminātais vīrietis paziņoja, ka tagad būšot pavisam labi, jo katram taču  jāmaksā tikai puse no izdevumiem. Un viņi maksāja uz pusēm par itin visu. Pat par koncertu biļetēm un draugu dāvanām ... Ar katru kopā nodzīvoto mēnesi Anna sāka justies arvien nomāktāka. Vitoldam patika iet uz restorāniem. Kopā ar Annu. Taču pilnīgi vienmēr viņš pēc rēķina saņemšanas savai mīļotājai paziņoja, cik viņai ‘’jāpiemet’’. Jaunā sieviete sāka saprast, ka viņa ar Vitoldu laikam gluži vienkārši nevar atļauties dzīvot kopā. Ar skolotājas algu nebija iespējams nosegt pat pusi no visiem izdevumiem . Un tas arī nešķita īsti  taisnīgi. Vitolda izdevumi un vēlmes auga strauji, bet Annas ienākumi palika esošājā līmenī.

Neticamās pārmaiņas pēc grūtniecības iestāšanās

Sev par lielu pārsteigumu Anna secināja, ka ir stāvoklī. Tas absolūti nebija jaunās sievietes plānos. Neilgi pirms pozitīvā grūtniecības testa Anna bija nolēmusi šīm attiecībām pielikt punktu. Bet Dievs laikam bija lēmis citādāk. Kad Anna atklāja Vitoldam grūtniecības faktu, vīrietis bija kā septītajās debesīs. Bet topošā māmiņa, acīmredzot grūtniecības hormonu vadīta, sāka histēriski raudāt un atklāja visu, kas tik ilgi nospiedis viņas sirdi… Par netaisnīgo finanšu sadali, mūžīgo ‘’visu uz pusēm’’ un savu nespēju finansiāli piedalīties Vitolda dzīvē. Anna paziņoja, ka, neskatoties uz grūtniecības iestāšanos, ar Vitoldu dzīvot kopā vairs nevelas. Vitolds bija apjucis. Maigi izsakoties. Vīrietis dievojās, ka mīlot Annu vairāk par visu pasaulē. Ka apzinoties savas kļūdas. Ka pilnīgi noteikti mainīšoties. Un mainījās arī. Anna saņēma neticami skaistu un dārgu saderināšanās gredzenu. Viņš uzdāvināja jaunajai māmiņai mašīnu, lai dzīve kļūtu ērtāka. Vienvārdsakot, lutināja Annu kā neprātīgs. Šķita – ‘’viss uz pusēm’’ periods bijis vien tāds murgs. Anna piekrita laulībām. Tika nosvinētas kāzas. Sagādāts viss nepieciešamais mazulim. Annas prātā un sirdī iestājies miers.

Pēc bērnu dzimšanas ‘’vecie triki’’ atgriežas

Bērns auga. Vitolds par saviem iekrājumiem un ar dāsnu vecāku atbalstu iegādājās ģimenei dzīvokli Pierīgā. Anna vadīja dienas ar bērnu. Vitolds strādāja. Viss šķita kārtībā līdz brīdim, kad Annai bija jāsāk domāt par atgriešanos darbā. Atklāti sakot, jaunā māmiņa tam itin nemaz vēl nejutās gatava. Bērns diezgan daudz slimoja. Tomēr Vitolds bija kategorisks. Bērnam rinda dārziņā pienākusi, neesot ko nīkt pa māju. Anna paklausīja. Un sākās elle. Bērns, darbs, mājas. Vitolds nemitīgi bija aizņemts. Neiesaistītījās nedz bērna prūpē, nedz mājas darbos, nedz pārtikas sagādē. Ar laiku viņš pārtiku ne tikai nepalīdzēja iegādāt, bet arī nedeva tai naudu. Galu galā arī Anna tagad strādājot un tik daudz, kā sagādāt pārtiku un bērnam nepieciešamo jau nu viņai esot jaspēj. Galu galā viņš taču esot nopircis dzīvokli. Vairs nebija variants uz pusēm. Jaunais Vitolda modelis – Annai jāsedz visi savi, bērna un pārtikas izdevumi, jo viņš taču tik labi rūpējoties par visu pārējo. ‘’Pārējais’’ bija komunālie rēķini, Vitolda apģērbs, Vitolda hobiji, makšķerēšanas braucieni ar draugiem, sporta centri... Anna sāka izdegt. Un šoreiz situācija bija krietni bēdīgāka nekā attiecību sākumā. Bērna biežās slimošanas dēļ sievietei nācās pāriet uz pusslodzes darbu. Alga bija smieklīga. Viņai hroniski trūka naudas. Vitolds uz to nereaģēja. Anna skaidroja, cik maksā pārtika, bērna apģērbs. Vitolda atbilde bija, ka nevajag šikot, tad jau visam pietikšot. Viņš pats regulāri ēda ārpus mājas, līdz ar to trūcīgais ledusskapja saturs vīrieti maz uztrauca. Anna tikmēr internetā medīja lētas, lietotas drēbes dēlam un domāja – kā aiziet no attiecībam, ja pie dvēseles nav ne graša.

Vienīgais ceļš – zagšana

Anna atkal mēģināja draudēt Vitoldam ar šķiršanos. Vīrietis vien atsmējis, ka diez vai jau nu viņa būšoot tik traka, lai pamestu visu šo ‘’labo dzīvi’’. Un kādu laiku viņa arī tiešām cietās. Dēls auga, tāpat arī viņa prasības, bet Vitolda nostāja palika nemainīga. Ik pa laikam viņš nopirka puikam kādu glaunāku apģērba gabalu, lai nebūtu kauns pašam no sava bērna, bet tas arī bija viss. Viņš aizvien uzskatīja, ka ģimene dzīvo lieliski. Annai gan bija aizdomas, ka vīrs ir ne tikai skops, bet viņam kādu laiku ir arī mīļākā, bet tas sievieti uztrauca mazāk. Lielākais mērķis tagad bija iegūt līdzekļus, lai tiktu prom. Un Anna sāka zagt. Pati no sava vīra. Vitolds bija no tiem cilvēkiem, kam bankas nelikās uzticamākais veids naudas krāšanai. Un viņš to krāj tā teikt ‘’zeķē’’. Annai visas Viktora slēptuves ir zināmas. Un viņa regulāri katru mēnesi kādu summu no šī kaudzītēm ‘’piesavinās’’. Vitolds krāj cītīgi, bet pārskaitīt īsti nepārskaita. Tāpat arī, ja Vitolds mājās pēc pasēdēšanas ar draugiem ierodas pamatīgi iereibis, Anna piesavinās naudu no viņa maka. No rītiem Viktors nolemj, ka to vienkārši nodzēris vai pazaudējis. Annu viņš ne reizi vēl nav turējis aizdomās. Sieviete cer, ka izdosies savākt pietiekami, lai jau drīz varētu samaksāt pirmo iemaksu par īres dzīvokli un kādu laiku nodrošināt dzīvi sev un bērnam. Šiko saderinašanās gredzenu sieviete nolēmusi pārdot, lai spētu segt šķiršanās advokāta izmaksas.

Cerams, ka Annai jau drīzumā būs iespēja sākt jaunu dzīvi un turpmāk vairs nesaskarties ar tik daudz posta nesošo skopumu.