Mārupes Valsts ģimnāzijas skolotāja ieteikumi veiksmīga attālinātā mācību procesa nodrošināšanai

Piedalījos apspriedē Izglītības un zinātnes ministrija par attālinātās mācīšanās nodrošināšanu. Pēc pusotru stundu garas prāta vētras varu padalīties ar dažiem padomiem un pārdomām.

1. Katrā skolā ir vajadzīgi skaidri, vēlams - visiem skolotājiem vienoti un viegli uztverami noteikumi. Piemēram, ka visi vienojas tiešsaistes stundas rīkot vienā platformā, lai skolēni neapjūk no tā, ka katram mācību priekšmetam tagad vajag iemācīties lietot citu rīku. Šī ir tā reize, kad mazāk ir patiešām vairāk.

2. Izvērtējiet šajā mācību gadā atlikušo 10 nedēļu tēmas no viedokļa - kuru no tām skolēniem būtu salīdzinoši vieglāk apgūt attālināti. Protams, ja saturiski to ir iespējams darīt. Piemēram, 11. klasē pēc tematiskā plāna 23. martā būtu jāsākas trigonometriskajiem vienādojumiem, taču man ir dziļa pārliecība karantīnas trīs nedēļām izvēlēties prizmas. Abas tēmas gana autonomas, lai varētu mierīgi tās mainīt vietām. 9. un 12. klasei var apsvērt ideju šīs trīs nedēļas veltīt atkārtojumam, gatavojoties eksāmeniem. Tādējādi skolēniem būtu, visticamāk, mazāk neskaidrību, un viņi varētu darboties vairāk paši, kas ir laba iespēja un reālo zināšanu un prasmju kontrole nekā tad, ja visu dara kopā.

3. Necensties līdz pirmdienai radīt latvisko analogu "KhanAcademy" vai no nulles uzbūvēt tiešsaistes skolu. Šie ir pagaidu risinājumi, kuriem operatīvi jābūt gataviem funkcionēt pēc nedēļas. Kritiski izvērtējiet - ja "miera laikā" skola nav ieviesusi "Google Classroom" vai kādu citu vērienīgu projektu, kas liek domāt, ka, bērniem neesot uz vietas, to būs izdarīt vieglāk? Noteikti ir bijuši kādi objektīvi šķēršļi, kādēļ konkrētais risinājums netika ieviests; tad šobrīd nebūs piemērotākais laiks īstenot visus tehnoloģiskos sapņus.

4. Skolai jāpiedāvā skolēnam rekomendējamais dienas un nedēļas plāns: ar tiešsaistes laikiem, patstāvīgā darba, lasīšanas, konsultāciju laikiem. Mārupes Valsts ģimnāzijā plānojam šo informāciju publicēt pa klasēm "Google Sheets" veidā ar pagaidu stundu sarakstu, tēmām, linkiem, termiņiem. Spriedām arī, ka stundas jāliek pa blokiem: video tiešraide, laiks vingrināties, tad video pieslēgšanās diskusijai, jautājumiem, refleksijai. Protams, citi formāti, kuros skolēns ir aktīvs darītājs, arī ir apsveicami. Ja kāds skolēns izdarīs saprātīgas atkāpes no šī plāna, tā nebūs liela vaina, taču vismaz būs skaidrība par to, ko no viņa sagaida.

5. Padomāt par to, lai nepārslogotu skolēnus. Visticamāk, viņiem vajadzēs vairāk laika, lai uztvertu un apjēgtu attālināti apgūstamo saturu, tādēļ patstāvīgi veicamā darba apjomam jābūt saprātīgam, uzdevumu nosacījumiem - skaidriem un nepārprotamiem. Ideāli, ja tie būtu starppriekšmetu uzdevumi, lai būtu ieguvums vairākām mācību jomām.

6. Ļoti rūpīgi padomāt par refleksijas organizēšanu. Kā skolēni iesūtīs savus darbus? Kā saņems informāciju par to, kā viņiem ir veicies? Ja atbilde uz abiem ir e-klase, vienoties par šīs komunikācijas etiķeti: kādu informāciju norādam vēstules tematā, kādā formātā sūtam aizpildītās darbalapas u.tml.

7. Sadarbība! Nav jēgas katram savā kabinetā izgudrot riteni. Dalieties ar idejām, konstruktīvo kritiku. Iesaistiet sadarbībā arī vecākus. Vismaz, dariet viņiem zināmu, kādas ir nedēļas aktualitātes un mīļi aiciniet iespēju robežās pasekot līdzi sava bērna attālinātajām mācībām. Reizēm pietiek ar to, ka vecāks vienkārši apvaicājas: "Cik tālu Tu esi ar to matemātikas projektu?" Daudziem skolēniem šī ir ļoti iedarbīga ārējā motivācija.

8. Padomājiet par sevi! Veltiet adekvātu laiku atpūtai.