Kas attur tēvus izmantot savu nenododamo vecāku pabalsta daļu?

Divi mēneši kopā ar bērnu – bet ar mazākiem ienākumiem

Daudzbērnu tēvs, Bankas Citadele Kultūras transformācijas vadītājs  Ivo Ansbergs uzskata, ka viena no būtiskākajām atbildēm meklējama ģimenes finansēs.

Izvēloties izmantot nenododamo vecāku pabalsta daļu, tēvam jārēķinās ar ienākumu samazinājumu. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no izvēlētā kopējā vecāku pabalsta saņemšanas perioda – 13 vai 19 mēnešiem. Ja izvēlēts īsākais periods, pabalsts ir 60 % no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ilgākā perioda gadījumā – aptuveni 44 %.

“Pat ģimenei ar salīdzinoši labiem ienākumiem šāds samazinājums var būt jūtams. Tāpēc lēmums izmantot divus mēnešus bieži vien nav jautājums par tēva vēlmi būt kopā ar bērnu, bet gan ļoti praktisks ģimenes budžeta aprēķins,” saka Ivo Ansbergs.

Īpaši būtiska ir abu vecāku ienākumu attiecība. Ja tēva ienākumi veido lielāku daļu no ģimenes kopējā budžeta, viņa došanās atvaļinājumā finansiāli var būt sarežģītāka. Savukārt ģimenēs, kur abu partneru ienākumi ir līdzīgāki vai sievietes ienākumi ir lielāki, šādu lēmumu pieņemt var būt vieglāk.

Pat dāsnāks pabalsts negarantē, ka tēvi paliks mājās

Baltijas valstu pieredze rāda, ka nauda nav vienīgais faktors. Lietuvā pabalsts sasniedz aptuveni 80 % no vidējiem ienākumiem, savukārt Igaunijā tas tiek izmaksāts pilnas algas apmērā, līdz noteiktam limitam un uz 30 dienām.

Tomēr arī kaimiņvalstīs tēvi šo iespēju izmanto salīdzinoši reti. Bankā Citadele 2025. gadā šo iespēju Igaunijā izmantoja viens darbinieks, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 47. Arī bankā Citadele tēvi biežāk izmanto tikai daļu no pieejamā perioda, nevis visas 60 dienas. Turklāt praksē biežāk tiek izmantotas atsevišķas dienas, nevis viss pieejamais atvaļinājuma periods.

Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā jaunā kārtība darbojas salīdzinoši neilgi – divu mēnešu nenododamā daļa attiecas uz vecākiem, kuru bērni dzimuši, sākot no 2023. gada 1. janvāra. Tādēļ pašreizējie dati vēl neatspoguļo ilgtermiņa paradumus.

Vai uzņēmumam divi mēneši tiešām ir ilgs laiks?

Darbiniekam divi mēneši var šķist ilga prombūtne, taču no darba devēja skatpunkta tam nevajadzētu būt nepārvaramam periodam, uzskata I. Ansbergs.

“Divi mēneši uzņēmuma dzīvē patiesībā ir salīdzinoši īss laiks. Mātes bērna kopšanas dēļ no darba tirgus parasti izkrīt uz daudz ilgāku periodu, un arī atgriešanās darbā pēc tam var būt sarežģītāka. Uzņēmumam, kas nopietni uztver darba un privātās dzīves līdzsvaru, tēva divu mēnešu prombūtnei nevajadzētu kļūt par problēmu.”

Viņaprāt, būtiska ir arī organizācijas kultūra – vai darbinieks jūtas droši izmantot viņam paredzētās iespējas un vai ģimenes dzīve uzņēmumā tiek uztverta kā normāla cilvēka ikdienas daļa, nevis šķērslis darbam.

Tēva iesaiste nav mērāma atvaļinājuma dienās

Vienlaikus divu mēnešu atvaļinājums pats par sevi nenosaka, cik iesaistīts tēvs būs bērna audzināšanā. Sabiedrībā joprojām ir spēcīgs modelis, kurā māte izmanto ilgāku bērna kopšanas atvaļinājumu, bet tēvs turpina strādāt. Taču tēva iesaiste ikdienā – rūpes par bērnu pēc darba, pienākumu dalīšana un iespēja otram vecākam atpūsties – ilgtermiņā var būt tikpat nozīmīga.

“Tēva lomu ģimenē nevar izmērīt tikai atvaļinājuma dienās. Daudz svarīgāk ir tas, cik līdzvērtīgi vecāki sadala rūpes par bērnu ikdienā,” saka I. Ansbergs.