IZM grib mainīt "spēles noteikumus" tālmācībai: vairāk nekā 100 cilvēku pauž nopietnus iebildumus

Papildus organizāciju iebildumiem publiskajā apspriešanā saņemti vairāk nekā 100 viedokļu, kurus iesnieguši fiziskas personas. Tajos atkārtojas vairāki argumenti - par bērna izglītības formu, par to, cik plašas kontroles tiesības būtu jāpiešķir pašvaldībai, un par to, vai jaunās prasības neradīs ģimenēm pārmērīgu administratīvo slogu. Tāpat iesniegumos daudz pieminētas bērna individuālās vajadzības un tālmācības praktiskā nodrošināšana.

Daļa iesniedzēju uzsver, ka tieši vecāki vislabāk pazīst sava bērna spējas, veselību, emocionālās vajadzības, mācīšanās tempu un ģimenes apstākļus. Tādēļ lēmumam par izglītības formu, viņuprāt, primāri būtu jāpaliek ģimenes ziņā. Līdztekus norādīts, ka nepieciešamības gadījumā vecāki lēmumu varētu pieņemt arī kopā ar ģimenes ārstu, psihologu vai citu speciālistu.

Atsevišķos gadījumos paustas arī bažas par iespējamu interešu konfliktu. Iebildumu autori norāda, ka pašvaldības ir saistītas ar to pārziņā esošajām skolām un skolēnu skaitu tajās, tādēļ pašvaldībai, lemjot par bērna iespēju mācīties ārpus tradicionālās klātienes formas, varot būt arī finansiālas intereses.

Tāpat kritizēta prasība ģimenei atkārtoti pamatot izvēlēto izglītības formu. Iesniedzēju ieskatā tas var radīt nenoteiktību ģimenēm, kas ilgtermiņā plāno bērna izglītību.

Iedzīvotāji min arī konkrētas ģimeņu situācijas, kurās tradicionāla klātienes izglītība varot būt grūtāk īstenojama. Kā piemēri norādītas ģimenes lauku teritorijās, kur tuvumā nav piemērotas skolas, sportistu un mākslinieku ģimenes ar mainīgu grafiku, kā arī ģimenes, kurām darba vai citu apstākļu dēļ bieži jāmaina dzīvesvieta.

Citi iesniedzēji uzsver individuālās pieejas nozīmi. Viņu skatījumā tālmācība un izglītība ģimenē varot dot iespēju mācību tempu un saturu vairāk pielāgot konkrētā bērna vajadzībām. Atsevišķos iesniegumos pausts arī viedoklis, ka tas var palīdzēt bērniem, kuri paralēli izglītībai nodarbojas ar sportu, mākslu vai citām jomām.

Daļā iebildumu izcelta bērnu emocionālā un fiziskā drošība, atsaucoties uz publiski izskanējušajiem vardarbības gadījumiem skolās. 

Iebildumu autoru ieskatā alternatīva izglītības forma dažkārt tiek izvēlēta tādēļ, ka bērnam klātienes skolā nav bijusi pietiekami droša vai piemērota vide.

Līdztekus izskan arī plašāka kritika par izglītības sistēmu kopumā. Iedzīvotāji atsaucas uz pedagogu trūkumu, pedagogu slodzi un izdegšanu, kā arī uz bažām par skolēnu mācību sasniegumiem. Viņuprāt, valstij būtu jāuzrauga izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, kādu izglītības formu ģimene izvēlas. Tāpat uzsvērts, ka mājmācība un tālmācība ģimenei neesot vienkāršāks risinājums - vecāki šādu izvēli izdara apzināti un uzņemas ievērojamu laika un finansiālo atbildību par bērna izglītības nodrošināšanu.

Dažos iebildumos pieminēta arī lauku skolu reorganizācija un slēgšana. Iesniedzēji norāda, ka tālmācība iepriekš uztverta kā viena no iespējām ģimenēm, kuras pēc skolu slēgšanas vēlas palikt savā dzīvesvietā. Tādēļ tagad paredzētie ierobežojumi, viņuprāt, radītu pretrunīgu situāciju.

Iebildumos kritizēta arī prasība par tiešo kontaktu starp pedagogu un tālmācības skolēnu. Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādei jānodrošina tiešais kontakts vismaz 30% apmērā no valsts izglītības standartā noteiktā programmas apjoma. Iesniedzēji jautā, vai šāda prasība būs piemērota visiem tālmācības skolēniem, īpaši tiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bieži pārvietojas vai objektīvu iemeslu dēļ nevar regulāri piedalīties klātienes vai tiešsaistes nodarbībās.

30% prasība ir arī Latvijas Tālmācības centra iebildums, jo tā ieskatā nav pietiekami skaidra šāda sliekšņa pedagoģiskā pamatojuma un aprēķina kārtība. 

Latvijas Tālmācības centrs iepriekš piedāvājis noteikt tiešsaistes kontaktu vismaz 10% apmērā, paredzot alternatīvus risinājumus skolēniem, kuri nevar piedalīties tiešsaistes nodarbībās.

Fizisko personu iesniegumos kritizētas arī prasības elektroniskajai mācību videi, skolēnu aktivitāšu uzskaitei un vērtēšanai. Daļa iesniedzēju uzskata, ka detalizēta digitālo aktivitāšu kontrole pati par sevi vēl neapliecina bērna iegūtās izglītības kvalitāti. Savukārt citi bažījas, ka prasības ir plašākas nekā iepriekš un skolām var būt nepieciešams laiks, lai tehniski ieviestu visas prasītās funkcijas.

Iebildumi izteikti arī par vērtēšanas kārtību. Piemēram, Latvijas Tālmācības centrs nepiekrīt prasībai organizēt summatīvo darbu par katru tematu, norādot, ka tālmācības programmās stundu apjoms ir mazāks nekā klātienē un viens vērtēšanas darbs praksē var aptvert vairākus tematus. Centrs piedāvā vērtēšanu sasaistīt ar mācību stundu skaitu semestrī.

Atsevišķa iebildumu grupa saistīta ar pašvaldības iespēju apmeklēt ģimenes dzīvesvietu. Iesniedzēji jautā, kādos tieši gadījumos šāda vizīte būtu nepieciešama un vai ģimene par to vienmēr būtu iepriekš jāinformē. Daļā iesniegumu paustas bažas par privātumu un mājokļa neaizskaramību.

Līdzīgu jautājumu izvirza arī "Ģimeņu skolu apvienība", kas aicina dzīvesvietas apmeklējumu sasaistīt ar konkrētu informāciju par iespējamu bērna izglītības, attīstības, labbūtības vai drošības apdraudējumu un paredzēt apmeklējuma iepriekšēju saskaņošanu ar vecākiem.