Psiholoģe Ilona Skuja par tālmācību krīzes laikos: "Bērniem jāsaglabā iespēja mācīties, attīstīties un turpināt savu ikdienu"
FOTO: Publicitātes foto
Eiropas Tālmācības vidusskolas psiholoģe Ilona Skuja
Eiropas Tālmācības vidusskolas psiholoģe Ilona Skuja.
Drošības sajūta, kad apkārtējā vide kļūst neskaidra
Bērniem ir tikai viena bērnība, un, neatkarīgi no tā, vai valstī ir pandēmija, drošības apdraudējums, krīze vai citi sarežģīti apstākļi, bērniem jāsaglabā iespēja mācīties, attīstīties un turpināt savu ikdienu. Izglītība bērnam nozīmē ne tikai zināšanas, bet arī stabilitāti, struktūru un drošības sajūtu laikā, kad apkārtējā vide kļūst neskaidra.
Pandēmijas laika mācība
Covid-19 pandēmija ļoti skaidri parādīja, cik svarīga ir valsts spēja ātri pielāgoties un nepieciešamības gadījumā pāriet uz citām mācību formām. Tajā brīdī tālmācība un attālinātās mācības bija nepieciešamība. Pandēmijas pieredze pierādīja arī to, ka izglītības sistēmai jābūt elastīgai un gatavai dažādiem scenārijiem. Mums no šīs pieredzes ir jāmācās un jāpārtrauc raudzīties uz tālmācību kā uz kaut ko marginālu vai mazāk vērtīgu. Tālmācība ir viens no instrumentiem, kas palīdz valstij saglabāt izglītības nepārtrauktību arī sarežģītās situācijās, vienlaikus tā kalpo kā drošības garants.
Kvalitatīva, pieejama un attīstīta tālmācība
Protams, tas nenozīmē, ka visiem bērniem jāmācās tālmācībā vai ka klātienes izglītība būtu pilnībā aizstājama. Klātienes skola ir un būs piemērota lielākajai daļai bērnu, tā ir ļoti svarīga socializācijas, emocionālās attīstības un kopienas sajūtas ziņā. Taču vienlaikus valstij jāspēj nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un attīstītu tālmācību tiem bērniem un ģimenēm, kuriem tā konkrētajā dzīves situācijā ir nepieciešama.
Tālmācība nenozīmē “vieglāku” izglītību
Sabiedrībā joprojām reizēm sastopams stereotips, ka tālmācība nozīmē “vieglāku” izglītību vai formālu diploma iegūšanu bez reāla darba. Tā nav, jo tālmācība patiesībā ir pilnvērtīgs izglītības process – ar tiem pašiem valsts standartiem, tām pašām prasībām, mācību saturu un kvalificētiem pedagogiem. Atšķiras tikai formāts, nevis izglītības kvalitātes būtība. Turklāt jāņem vērā, ka bērni ir ļoti atšķirīgi – ir skolēni, kuri veselības, emocionālu grūtību, profesionālā sporta, dzīvesvietas vai citu iemeslu dēļ tieši tālmācībā spēj mācīties veiksmīgāk un stabilāk. Mūsdienu izglītības sistēmai jāspēj pielāgoties bērnu vajadzībām, nevis visiem uzspiest vienu modeli.
Šobrīd svarīgākais būtu diskutēt par runāt par tālmācības kvalitāti, pieejamību un attīstību. Tāpat ir vērts jautāt, vai valsts būs gatava situācijām, kad elastīga pieeja izglītībai kļūs kritiski nepieciešama? Spēja nodrošināt bērniem nepārtrauktu izglītību nenoteiktības apstākļos ir mūsu visu atbildība.